20 pašvaldības, tostarp Liepājas, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniegušas indikatīvu ieskatu savu skolu saimniecībā, parādot skolotāju minimālo un maksimālo likmi par pilnu slodzi, informē IZM Komunikācijas nodaļā.


No šodienas IZM tīmekļvietnē ir pieejama novadu karte, kurā tiks atspoguļota minimālā un maksimālā samaksa par likmi katrā konkrētās pašvaldības skolā. Šie dati ļaus vēl pirms mācību gada sākuma skolotājiem iepazīties ar svarīgāko rādītāju, kas veidos viņu darba samaksu.


Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos, no 1.septembra zemākā mēneša darba algas likme ir 900 eiro, savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem – 970 eiro, taču maksimālā likme ir atkarīga no pašvaldību lēmuma.



Darba samaksas aprēķinā likme ir daļa no formulas jeb daļa no kopējās darba samaksas, kuru noteikti vēl papildinās pašvaldību iespējas sniegt atbalstu skolotājiem atbilstoši pašvaldībā noteiktajai kārtībai. Skolotājs varēs rēķināties arī ar kvalitātes atbalsta piemaksu, kas kartē netiek atspoguļota, jo tai parasti ir individuāls raksturs.


IZM indikatīvos aprēķinus iesniegusi Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Mārupes novads, Cēsu novads, Varakļānu novads, Bauskas novads, Ludzas novads, Valkas novads, Augšdaugavas novads, Saldus novads, Ventspils novads, Ropažu novads, Dobeles novads, Limbažu novads, Talsu novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Līvānu novads, Tukuma novads, Dienvidkurzemes novads.


No jaunā mācību gada stājas spēkā jaunā kārtība, kādā tiek aprēķināts un sadalīts finansējums pedagogu algām. Tā paredz, ka turpmāk valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm. Tādējādi skolu dibinātāju – pašvaldību rokās tiek nodota iespēja un atbildība izlemt – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.


Sadarbībā ar pašvaldībām ir izstrādātas vadlīnijas mērķdotācijas sadalei pedagogu darba samaksai, kuras pašvaldības ņem vērā, gatavojot un apstiprinot mērķdotācijas sadales kārtību. Gatavojoties jaunā modeļa ieviešanai, visu vasaru turpinājās arī ministrijas ekspertu tikšanās ar katru pašvaldību, savukārt augustā ministrijas pārstāvji klātienē tikās ar visu plānošanas reģionu pašvaldībām un atsevišķi – arī ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību.


Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, kur ir publiski pieejami anonimizēti dati par pedagogu atalgojumu katrā pašvaldībā, arī Latvijā tiek plānots apkopot datus par pedagogu nostrādāto stundu apmēru un darba samaksu pašvaldības līmenī. Tas ļautu ne tikai nodrošināt caurspīdīgumu valsts budžeta izlietojumā, bet arī pēc iespējas kvantitatīvi precīzi plānot nepieciešamo valsts budžeta apjomu pedagogu algām.


Visaptveroša darba samaksas datu apkopošana un analīze ir pamatā izglītības nozares turpmāko vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritāšu novērtēšanā, kā arī pedagogu darba samaksu reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidē. Tāpat šī informācija ir būtiska, izstrādājot pieprasījumu valsts budžeta līdzekļiem pedagogu darba samaksas nodrošināšanai valsts budžeta projekta kārtējam gadam izstrādes procesā.