30. martā Mareka Gluško grāmata "Poļi Liepājā" Varšavā saņems vienu no nozīmīgākajā prēmijām, ko par poļu kultūras mantojuma ārzemēs pētījumiem piešķir Polijas žurnāls "Przeglad Wschodni".

Man uz rakstāmgalda guļ nupat iznākusi apjomā visai prāva grāmata – Mareks Gluško "Poļi Liepājā/Polacu w Lipawie".

Autors Mareks Gluško, latviskā teksta līdzautore, korektore, redaktore un laikam arī galvenā kritiķe – liepājniece Liene Gūtmane.

Man kā pilsētas gidam bieži nācies atbildēt jautājumiem par cilvēkiem, kas mūsu pilsētā dzīvojuši pirms mums, ko cēluši, kur mācījušies, ko gleznojuši, par ko sajūsminājušies teātrī, kino, kādos koros dziedājuši, ar ko maizīti pelnījuši dien dienā un.arī – kur tagad satopamas liepājnieku dzimtu atvases.

Mareka Gluško grāmatā "Poļi Liepājā", kas izdota ar Poļu kultūras mantojuma ārzemēs nacionālā institūta “Polonika” projekta visaptverošu atbalstu, tas viss ir – šie jautājumi guvuši gluži vai enciklopēdiskas atbildes.

Vēstures gaitā poļu diasporas dzīve Liepājai bijusi milzīga nozīme – bez Polijas karaļu protekcijas nebūtu iedomājama Kurzemes hercogistes rašanās, pat Liepājas pilsētas tiesību akts 1625. gadā taču tika apstiprināts Varšavā!

Bet nupat iznākušās grāmatas lielākā un, manuprāt, vērtīgākā daļa ir par to, kā poļi, kam 123 gadus bija liegts dzīvot un vadīt savu valsti, tai skaitā arī Liepājā, tomēr veiksmīgi atrada šeit patvērumu. Kopš deviņpadsmitā gadsimta II puses te uzplauka poļu radošās un tehniskās inteliģences zieds. Mūsu pilsētā pirms I pasaules kara statistika uzrādīja 9,3% poliski runājošo. Lielais vairums no šiem liepājniekiem bija turīgi, dažādos amatos un ekonomiskajos procesos iesaistīti, kas cēla greznas villas, turēja tirdzniecības namus, vadīja jūras un dzelzceļa pārvadājumu firmas un dibināja mācību iestādes. Poļiem raksturīgā nacionālā kopības apziņa izpaudās arī teātra, koru, bibliotēku, pat poļu leļļu teātra pastāvēšanā.

Daudzas ar citiem nosaukumiem tagad pazīstamas mājas saglabājušās. Piemēram: Toma ielā 46 – Liepājas-Romnu dzelzceļa preču stacijas priekšnieka Juljana Čenzes (Czenze) ģimenes māja, mūzikas skolotāja Vladislava Nakasa, fotogrāfu Vladislava un Leona Bečaļu darbnīcas.

Mareka Gluško enciklopēdiskais pētījums, manuprāt, domām demonstrē arī ārkārtīgi inteliģentu toleranci – grāmata sastādīta paralēli latviski un poliski. Varu tikai apjaust tajā ieguldīto darbu – grāmatā ievietotas vēsturiskās dzimtu fotogrāfijas un poļu ģimeņu māju attēli. Grāmatas teksta latviešu valoda, ko nevaru spriest par oriģinālu, ir lielā mērā Lienes Gūtmanes veidota, izsmalcināta un precīza latviešu literārās valodas pērle.

Pēc informācijas, ko saņēmu no Liepājas Poļu savienības mākslinieciskā kolektīva "Vanda", Mareka Gluško grāmata Liepājā tiks atvērta  jūlijā.