Muzeja ekspozīcijas "Liepāja okupāciju režīmos" zālē liepājniekiem bija iespēja tikties ar Zviedrijas Latviešu nacionālā fonda pārstāvjiem Māru Strautmani un Pēteri Iniņbergu.

Zviedrijas latvieši uz Liepāju atveduši unikālu fotogrāfiju izstādi "Bēgļu laivas. Latviešu bēgļu gaitas 1944/45.g. Gotlandē". Liepājā tā apskatāma vēl tikai ceturtdien, 16.aprīlī. Iepriekš izstāde apceļojusi Zviedriju, bet tagad turpina savas gaitas Latvijā.

Gan Māra Strautmane, gan Pēteris Iniņbergs ir latviešu bēgļu bērni, un abi dalījās gan atmiņās par 1945.gada, gan astoņdesmito un deviņdesmito gadu notikumiem, kad Zviedrijas latvieši, īpaši Andreja Eglīša vadītais Latviešu nacionālais fonds ar Pirmdienas sapulcēm Stokholmas centrā, piketiem un dažādām teatralizētām akcijām veiksmīgi pievērsa Zviedrijas sabiedrības uzmanību latviešu un visu baltiešu vēstures jautājumiem, Baltijas tautu alkām pēc neatkarības.

Diskusija muzejā izvērtās gara, jautājumu bija daudz – gan par zviedriem un latviešu leģionāriem, gan bēgļu dzīvi.

Zviedrijas latviešu līdzatvestajās fotogrāfijās – Gotlandes iedzīvotāja, fotogrāfa Dāvida Holmerta fotohronikā (atrasti pavisam 700 fotonegatīvi) – var aplūkot latviešu bēgļu gaitas 167 km attālajā Gotlandē, uz kuru dažam ceļš ilga pusi diennakts, citam – trīs dienas, bet kādi tā arī nesasniedza cerēto glābiņu no padomju okupācijas varas, jo vai nu gāja bojā vai pusceļā tika pārtverti un atsūtīti atpakaļ.

Māra Strautmane atcerējās, kā braucot uz Zviedriju un dzīvodami zviedru zemē latvieši vienmēr centušies palikt latvieši: „Uz Zviedriju brauca ne jau, lai kļūtu par zviedriem, bet, lai paliktu latvieši un cīnītos par Latvijas neatkarību”.

Pēc Liepājas muzeja rīcībā esošajām ziņām no Liepājas, Pāvilostas un Jūrmalciema 1944./45.gadā Gotlandi sasniedza 19 laivas ar 353 bēgļiem. Pēc Māras Strautmanes tēva, žurnālista Artura Strautmaņa atmiņu skices spriežot, pēdējās laivas ceļā uz Gotlandi no Liepājas devās 1945.gada 8.maijā.

Latviešiem, atšķirībā no igauņiem, nav ziņu par laivām un cilvēkiem, kuri nesasniedza Zviedrijas krastus.