Saruna ar Liepājas Mākslas vidusskolas (LMV) audzēkņiem un administrācijas pārstāvēm par „iekšējām problēmām, kas iznākušas ārpusē”.

Tiekamies skolas direktores Smaidas Rubezes kabinetā, taču bez pašas direktores. Audzēkņi pārstāv divas – interjera dizaina un arhitektūras – programmas. Saruna sākas par konkrēto gadījumu – audzēkņu atteikšanos no pasniedzējas un viņas labprātīgu aiziešanu no darbu.

Taču noslēgumā ar mācību daļas vadītāju Ievu Leismani, izglītības metodiķi darbam ar pasniedzējiem Andru Zvirbuli un pasniedzēju Janu Leimanti jau runājam par iekšējiem un ārējiem apstākļiem, kas vairāk vai mazāk ietekmējuši ne tikai šo gadījumu. Jo, kā norāda manas sarunbiedres: ir aisberga redzamā un neredzamā daļa.

„Neviens mūs nespieda rakstīt iesniegumu par atteikšanos no pasniedzējas Zigrīdas Atāles,” kategoriski iebilst LMV interjera dizaina programmas audzēknes. Tiesa, meitenes arī atzīst: neesot domājušas, ka tas beigsies šādi: ar pasniedzējas aiziešanu, jo konflikti bijuši arī iepriekš. Tomēr audzēkņi neslēpj, ka uzskata šo soli par risinājumu, jo saskarsmes grūtības ar pasniedzēju ik pa laikam bijušas visiem jau kopš iepriekšējā mācību gada.

„Nevarējām saprast, ko īsti no mums grib. Pasniedzēja pasaka vienu, pēc tam apgalvo, ka neko tādu nav teikusi...”

„Ikdienā attiecības bija ļoti labas, parasti tas notika uz skatēm – pasniedzēja saka, ka darbs ir ļoti labs, bet žūrijas klātbūtnē pēkšņi apgalvo, ka nesaprot, kāpēc ir tā, jo viņa teikusi, ka jādara pavisam citādi.”

„Viņa nekad nebija mūsu pusē...”

„Skates bija nevis platforma sarunai, kā tam vajadzētu būt, bet „šausmu stāsts”, kas vienmēr beidzās ar asarām,” vēlāk teiks Ieva Leismane.

Taču pietāte pret Atāli kā mākslinieci un interjeristi bijusi tik liela, ka administrācija nav atļāvusies pret viņu vērsties.

Fakts, ka visa grupa, kas, pēc administrācijas teiktā, „ir viena no labākajām skolā”, skatē pēkšķi izrādās nesekmīga, satraucis arī vecākus. „Redzēju, ka kaut kas nav kārtībā – bērni, kas grib strādāt, kas pat naktīs sēž skolā, neko nesaprot. Viņiem uzdod darbu, bet nepaskaidro. Pasniedzējs neatnāk uz stundām...” vēlāk portālam stāstīs Aija Pumpure.

 „Mēs visi, gan audzēkņi, gan pasniedzēji, esam ļoti emocionāli un jūtīgi,” atzīst Andra Zvirbule. Turklāt valsts LMV pasniedzējus, salīdzinot, piemēram, ar blakus esošās 10.vidusskolas skolotājiem, esot nostādījusi zemāk: viņu minimālā likme ir par simts latiem mazāka.

„Mūsu skolā skolotājs strādā ar sirdi un dvēseli, un es nezinu ar ko vēl, bet nespēj sevi pilnvērtīgi nodrošināt, algas dienas ir mazs mierinājums,” saka metodiķe.

Andra Zvirbule vaino apstākļus, kas spiež skolotājus, arī Zigrīdu Atāli, kuru visi ciena kā personību, uzņemties vairāk, nekā ir viņu spēkos.

Situāciju labāku nepadara arī fakts, ka „samazinājumi ir un būs”.

„Kādreiz ministrija iestājās par mums, tagad – norobežojas, esam palikuši vieni un neaizsargāti,” teic Andra Zvirbule.

Kultūras ministrija, kuras pakļautībā ir mākslas skolas, liepājnieku argumentus – ka tik krasi samazināt uzņemamo audzēkņu skaitu nedrīkst, ka nekur citur Kurzemes mākslas vērtības un tradīcijas iemācīt nevar, ka šī ir vienīgā mākslas vidusskola Kurzemē – neuzklausot.

Audzēkņu skaita samazināšanai seko stundu skaita samazinājums, kas savukārt izraisa neizbēgamu sarūgtinājumu.

„Un problēmas, kas būtu jārisina skolas iekšienē, ieziet ārpus sienām,” rezumē Andra Zvirbule.