Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis būs 130 eiro un to maksās arī uzņēmumiem, kuri neatbilst kritērijiem, šis Labklājības ministrijas piedāvājums trešdien atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darba grupā, ziņo LETA.

Kā aģentūru LETA informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, ieviešot atbalsta apmēra "grīdu", tiktu noteikts, ka pabalsta apmērs nevienam nevarētu būt zemāks par 130 eiro. Vienlaikus palīdzība būtu paredzēta arī tiem, kam dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta.

Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos datus pārsūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas šiem cilvēkiem izmaksās sociālo pabalstu 130 eiro apmērā, kā arī 50 eiro par katru par apgādībā esošu bērnu, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka koalīcijas partneriem piedāvājusi risinājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta un tiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais dīkstāves pabalsts ir vien daži eiro, par ko izdzīvot nav iespējams.

"Vētījot informāciju par aprēķinātajiem dīkstāves pabalstiem, ir redzams, ka izmaksāto summu apmērs nereti ir ļoti mazs, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi," skaidroja ministre.

Tomēr, neskatoties uz to, valsts ārkārtējās situācijas laikā teicas uz efektīvu rīcību, lai palīdzētu ikvienam, kurš nonācis grūtībās, uzsver politiķe, piebilstot, ka "mēs operatīvi piedāvājam jaunus risinājumus, lai neviens cilvēks nepaliktu ārpus palīdzības saņēmēju loka".

Plānots, ka priekšlikumi tiks izskatīti 23.aprīļa Ministru kabineta sēdē.

Kā ziņots, valdība meklēs iespējas uzlabot dīkstāves pabalstu sistēmu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" solīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru prezidents atzina, ka pašreizējā sistēma nav pilnīga, jo ir uzņēmēji, kas ir nodokļu maksātāji, bet viņi šo atbalstu nesaņem. Šī iemesla dēļ premjeram bijusi garāka saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, un VID rīt, 23.aprīlī, valdībā ziņos par dīkstāves pabalstu izmaksām un iemesliem to atteikumiem, lai meklētu iespējas padarīt sistēmu elastīgāku un pilnveidotu to.

Rezultātā mēs kā valsts nāksim vairāk pretim mūsu godprātīgajiem uzņēmējiem, solīja premjers.

Šodien arī "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā, ka vairākos gadījumos dīkstāves pabalstā saņemtās summas ir absurdi mazas, nepieciešams noteikt minimālo summu, kas izmaksājama dīkstāves pabalstā.

Papildināts. Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien vienojusies veikt izmaiņas dīkstāves pabalsta saņēmēju regulējumā, tostarp ļaujot pabalstu saņemt arī pašnodarbinātām personām, kuras gūst papildus ienākumus par radošo un pedagoģisko darbu.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA stāstīja, ka darba grupā tika atbalstīti vairāki ar dīkstāves pabalsta izmaksu saistīti priekšlikumi.

Tostarp nolemts, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt arī tās pašnodarbinātās personas, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu un to ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Tāpat darba grupa lēma svītrot attiecīgajos noteikumos punktu, kas liedz saņemt dīkstāves pabalstu tām pašnodarbinātajām personām, kuras ir darba devēji. "Ņemot vērā, ka gan individuālā komersanta, gan mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja režīms paredz iespēju nodarbināt darba ņēmējus, šobrīd noteiktais ierobežojums šos uzņēmējus nepamatoti diskriminē," atzina FM.

Darba grupa arī vienojās paplašināt krīzes skarto personu definējumu, nosakot, ka par krīzes skartām pašnodarbinātām personām ir uzskatāmas arī tādas fiziskas personas, kuras saņem ienākumus no nepilnas slodzes nodarbinātības, ja tie nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Vienlaikus tiks paredzēts, ka pašnodarbinātās personas iesniegtajā apliecinājumā jānorāda atlīdzības apmērs no nepilnas slodzes nodarbinātības.

Vienlaikus paredzēts, ka uz dīkstāves pabalstu nevarēs pretendēt tie pašnodarbinātie, kuri vienlaikus ir darba ņēmēji pie darba devēja, kas atrodas dīkstāvē, un kuri kā darba ņēmēji pēdējos sešos mēnešos pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir saņēmuši algu, kas ir bijusi lielāka nekā 2020.gadā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga. FM atzina, ka tādējādi tiks konsolidēti visi ierobežojošie nosacījumi attiecībā uz tiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem, kas vienlaikus ir darba ņēmēji.

Savukārt, lai nodrošinātu objektīvu dīkstāves pabalsta apmēra aprēķināšanas metodiku, plānots noteikt to, kādu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošu informāciju ņem vērā, nosakot dīkstāves pabalstu, proti, kā atskaites punktu dīkstāves pabalsta apmēra aprēķinam noteiks pēdējos divus 2019.gada ceturkšņus.

Darba grupa arī nolēma, ka būtu svītrojams ierobežojums, kas patlaban liedz dīkstāves pabalstu saņemt, ja vienlaikus tiek saņemta vecuma vai izdienas pensija.