Sabiedroto karakuģu uzņemšanai Latvijā nepieciešams diskutēt par infrastruktūras uzlabošanu un viena no šādām dislokācijas vietām varētu būt Liepāja.

To sarunā ar aģentūru LETA sprieda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Taujāts par Lielbritānijas lēmumu sūtīt karakuģus uz Baltijas jūru, ministrs sprieda, ka tie varētu ierasties, ņemot vērā arī Baltijas jūrā gaidāmās mācības. "Bet par to, kā un cik daudz tieši, nu, par to vēl turpināsies diskusijas. Aktuālas domas ir, bet jāskatās arī uz mūsu infrastruktūras izmantošanu, jo ostas izveidošanas izmaksas ir ļoti lielas," izvairīgi sacīja Bergmanis.

Viņš arī norādīja, ka tas ir ilgstošs un sarežģīts process, kas norisinās paralēli vairākiem notikumiem. "Šis ir ļoti aktīvs gads, tūlīt pat došos arī uz Minhenes Drošības konferenci, kur bieži vien neformālā veidā tiek pieņemti ļoti būtiski drošības sistēmas lēmumi. [Polijas galvaspilsētā] Varšavā gaidāmajā alianses samitā ir savi uzstādījumi, daudzi jautājumi ir saistīti arī ar starptautiskajiem procesiem," viņš piebilda.

Vaicāts, vai starptautisko karakuģu iespējamā uzņemšanas vieta nākotnē varētu būt Liepāja, ministrs lakoniski atzina, ka "viens no variantiem ir Liepāja".

Jau ziņots, ka Lielbritānijas vēstniecībai Rīgā pagaidām nav informācijas, kurās Baltijas pilsētās uzturēsies pieci Lielbritānijas karakuģi, aģentūrai LETA apliecināja vēstniecības pārstāve Andra Jakoviča.

Vaicāta par laikraksta "The Guardian" ziņoto, ka, NATO paplašinot savu klātbūtni Austrumeiropā, Lielbritānija nosūtīs piecus karakuģus uz Baltijas jūru, Jakoviča norādīja, ka visi šie pasākumi notiek NATO ietvaros un plānošana ir NATO pārziņā.

To, ka Lielbritānija nosūtīs piecus karakuģus uz Baltijas jūru, sarunā ar aģentūru LETA apliecināja arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons. Viņš gan atturējās prognozēt, kad kuģi varētu ierasties Baltijas jūrā.

Jau vēstīts, ka Polija, Bulgārija, Rumānija, Latvija, Lietuva un Igaunija vēlas ASV, Lielbritānijas un Vācijas karavīru klātbūtni, uzskatot, ka tā spētu atvairīt Krievijas draudus. Jaunajos NATO spēkos, kas rotācijas kārtībā tiks izvietoti šajās sešās valstīs, būs līdz 6000 karavīru, tostarp, domājams, arī ievērojams britu spēku kontingents.

Lēmums par konkrētu karavīru skaitu, visticamāk, tiks pieņemts NATO samitā Varšavā vasarā.

Savienotās Valstis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka četrkāršos militāros izdevumus savas klātbūtnes palielināšanai Eiropā, atvēlot šim mērķim 3,4 miljardus dolāru.

Lielbritānijas ieguldījums, kaut salīdzinot daudz mazāks, tomēr ir ievērojams, ņemot vērā, cik ļoti tās flote pēdējos gados samazināta, norādījis "The Guardian".

Britu aizsardzības ministrs Maikls Falons, kurš trešdien plāno piedalīties divu dienu NATO sanāksmē Briselē, paziņoja, ka Lielbritānija pirmo reizi kopš 2010.gada piedalīsies pastāvīgajos NATO spēkos.

"Mūsu NATO klātbūtnes palielināšana sūta spēcīgu vēstījumu mūsu ienaidniekiem, ka mēs esam gatavi atbildēt jebkuriem draudiem un aizstāvēt mūsu sabiedrotos. 2016.gadā mēs redzēsim sevišķu koncentrēšanos uz Baltijas reģionu," norādīja ministrs.

Lielbritānija, kurai jau ir lidmašīnas Baltijas valstīs un kura regulāri sūta karavīrus uz mācībām šajā reģionā, plāno piedalīties NATO spēkos ar fregati "HMS Iron Duke", eskadras mīnu kuģi "Type-45" un trim mīnu traleriem. Kuģus apkalpos 530 jūrnieki.