Vai Liepājas Universitātē ir daudz zinātņu doktoru? Atbildi sniedza Liepājas Universitātes prorektore Ieva Ozola:

– Neviena augstskola, lai kāds būtu tās nosaukums, nevar pastāvēt, ja tajā mācībspēku vai pētnieku amatos nav šādas kvalifikācijas speciālistu. Un universitātēm pašlaik noteikts, ka vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt ar doktora grādu. Liepājas Universitātē pēdējos gados šis rādītājs ir 67–70%, tātad – pietiekami, bet ne par daudz.

Gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārskati, gan pašu veiktās analīzes rezultāti mūs pārliecināja, ka Liepājas Universitātē ir liels pirmspensijas un pensijas vecuma akadēmiskā personāla īpatsvars. Šo problēmu nebija iespējams ignorēt, tādēļ stratēģiski aktivizējām tieši jaunās paaudzes zinātniskās izaugsmes jautājumus, uzņemot jaunus doktorantus, vienlaikus arī izanalizējām to pretendentu zinātniskā darba norisi, kuriem doktorantūra beigusies, bet darbi nav aizstāvēti.

Šobrīd īsākā vai garākā ceļā uz zinātniskā grāda ieguvi ir 27 LiepU darbinieki. Doktorantūras studijas notiek un disertācijas tiks aizstāvētas Liepājas Universitātē (valodniecībā, izglītības zinātnēs), Daugavpils Universitātē (literatūrzinātnē), Latvijas Lauksaimniecības universitātē (vides zinātnēs), Rīgas Tehniskajā universitātē un citur. Vēl šogad paredzēts iesniegt aizstāvēšanai S. Ignatjevas disertāciju par angļu-latviešu daiļliteratūras tulkojuma stilistikas problēmām, balstoties pasaulslavenā Džoisa romāna "Uliss" tulkojumā. Šis darbs būs arī praktisks ieguldījums Liepājas Universitātes Eiropas valodu un kultūras specialitātes un Rakstniecības studiju programmu studiju satura papildināšanā. Tiek izstrādātas un tuvākajā nākotnē plānots aizstāvēt disertācijas arī par mediju mākslu un tās sociālajiem aspektiem, nacionālās stratēģiskās komunikācijas lomu visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā Latvijā, mikrostāstu izmantošanas iespējām spāņu valodas kā svešvalodas apguvē, virtuālo fizikas laboratoriju, pašaizsardzības prasmju apgūšanu ar e-tehnoloģiju palīdzību, videolekcijas kā koda analīzi kombinētajā studiju modulī, ilgtspējīgas attīstības indikatoru sistēmu aprites ekonomikas kontekstā, Montesori pedagoģijas izmantošanu logopēdu darbā un daudzas citas.

Bieži dzirdam diskusiju par to, kāpēc augstskolas mācībspēkiem vajadzīgs zinātniskais grāds, jo lekcijas jau var lasīt, dzīves un darba pieredze arī ir. Tiesa, Latvijā, tāpat kā vairumā valstu, visiem augstskolu mācībspēkiem netiek obligāti prasīts doktora grāds, daļai pietiek arī ar maģistru. Taču

doktora grāds ir pierādījums, ka tā ieguvējam ir ne tikai atbilstīga līmeņa zināšanas un pētniecības prasmes, bet viņš prot plānot savu dzīvi tā, lai sasniegtu mērķus.

Un ikvienā augstskolā, arī Liepājas Universitātē, ir vajadzīgi mērķtiecīgi cilvēki, kas gatavi uzņemties projektu vadīšanu, gatavi kļūt par jauniem dekāniem, institūtu direktoriem, prorektoriem, rektoriem. Tieši doktora grāds ir pamats turpmākai akadēmiskai karjerai.


Kopumā gan jāatzīst, ka augstskolu mācībspēku un pētnieku garīgā darba darba spējas nav tik ļoti atkarīgas no fiziskās novecošanās kā citās profesijās – atklājumi tiek izdarīti arī cienījamā vecumā. Piemēram, pašlaik LiepU akadēmiskajā personālā vecākā ir vadošā pētniece Benita Laumane, kura pēdējā desmitgadē pabeigusi un izdevusi jau trīs monogrāfijas, par pēdējo 2020. gadā saņemot Egona Līva balvu, arī pašlaik gatavo plašāku pētījumu par Lejaskurzemes mājvārdiem un uzvārdiem.