Sestdien, 8.novembrī, savā mājvietā viesnīcā „Promenāde” kopā pulcējās Liepājas Rotari kluba biedri, lai svinīgi atzīmētu kluba dibināšanas 75.gadskārtu.

Pirms šī svinīgā notikuma portāls uz sarunu aicināja kluba pašreizējo prezidentu, jaunievēlēto 12.Saeimas deputātu Valdi Skujiņu. Sarunā piedalījās arī rotarieši Helmuts Plauks un Jānis Gulbis.

Patlaban esam 39 kluba biedri, pastāstīja Skujiņš. Rotariešu skaits gadu gaitā īpaši nemainās, pat ja aiziet kāds, kas tiek paaugstināts, kā Aldis Mūrnieks, kurš no „Aviasabiedrības Liepāja” vadītāja kļuva par starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētāju, vai Andris Jaunsleinis, kurš kļuva par Pašvaldību savienības vadītāju, vai vairs nedzīvo Liepājā, kā kluba goda biedrs Imants Resnis. Tomēr arī šie kungi ir saistīti ar Liepājas klubu, un vispirms jau to apliecina viņu maksātā biedranauda, saka Skujiņš.

Kluba biedrs ir arī pilsētas mērs Uldis Sesks – ne tāpēc, ka pilsētas galvam tur pienāktos būt, bet tāpēc, ka bijis biedrs jau kopš kluba pirmsākumiem.

Ideja par kluba atjaunošanu pieder toreizējiem pilsētas vadītājiem Imantam Visminam un Andrim Jaunsleinim. Klāt bijis arī Teodors Eniņš, Arnolds Ķeiris un citi. Pirmais Liepājas kluba prezidents bijis Andris Vavilovs.

Liepājas klubs ir otrs vecākais valstī un otrais aiz Rīgas, savu darbību atjaunoja 1996.gadā, atceras Jānis Gulbis. Toreiz vēl bijis dzīvs arī viens no pirmskara Liepājas rotariešiem, kurš gan aktīvi vairs nav iesaistījies atjaunotā kluba darbībā.

Divi „tabu” – politika un reliģiskā pārliecība
Klubā ir tāda kārtība, ka vienas profesijas pārstāvju tajā nedrīkst būt vairāk, kā divi. Rotariešu vidū ir garīdznieki, skolotāji, notāri, ārsti, celtnieki. Valdis Skujiņš iesaistījies klubā vispirms kā „Radio Liepāja” pārstāvis, vēlāk arī kā mūziķis.

Lai kļūtu par kluba biedri, kādam no esošajiem biedriem ir jānāk ar priekšlikumu, ko izskata speciāla jaunbiedru komisija. Ja komisija atzīst, ka kandidāts ir cienīgs, viņš vai viņa, jo tagad klubā drīkst būt arī sievietes, tiek uzaicināts uz sēdi. Tomēr kļūt par biedru var tikai tas, pret kura kandidatūru neiebilst neviens no klātesošajiem. Ja kāds no kluba biedriem balsošanā nav klāt, viņa viedoklis netiek ņemts vērā. „Mums jebkurā jautājumā ir konsensus princips, un balsošanas procedūra ir nevis roku cilāšana, bet – aplausi,” paskaidro Helmuts Plauks.

Kluba sauklis ir „Esi draugs”, tas arī paskaidro kluba mērķus un kopā sanākšanas iemeslus. „Pirmkārt, mēs nākam kopā sava prieka pēc. Ja man nepatiktu cilvēki, kas ir klubā, es nenāktu,” saka Plauks. Otrs iemesls ir darba jautājumi, kas saistīti ar labdarību, jo tā ir būtiska Rotari klubu darbības daļa.

Viens no jaunākajiem projektiem, kas īstenots kopā ar astoņiem Vācijas klubiem, bija līdzekļu vākšana Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijai, pastāsta kluba prezidents. Savākuši 5000 eiro.

Iepriekš klubs par savāktajiem ziedojumiem nopircis čellu Liepājas mūzikas vidusskolai, lai bērniem būtu iespēja mācīties. Šovasar klubs atbalstījis arī Liepājas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestra „Jautrie sienāži” braucienu uz orķestru pirmo festivālu Cēsīs, savukārt tās pašas skolas bigbendam apmaksāts ceļš uz līdzīgu skati Polijā. Ziedots ansamblim „Gaismiņa”, palīdzēts fotomāksliniekam Pēterim Jaunzemam un citiem. Arī Liepājas bērnu aprūpes centram, Priekules slimnīcai, Pāvilostas slimnīcai, bet jo īpaši savulaik atbalstīta Aizputes slimnīca, piesaistot ASV partnerus.

„Daudz dodam mākslai, kultūrai, veselībai, bērniem,” saka Plauks. Tās esot Rotari klubu prioritātes.

Dažkārt daļu atbalsta sniedz klubs, daļu – kāds no kluba biedriem personīgi.

Tie, kas saņēmuši Rotari kluba ziedojumu, arī nepaliek parādā, piemēram, šajā jubilejas reizē kluba svinībās ar saviem priekšnesumiem piedalījās gan „Gaismiņa”, gan pūtēju orķestris.
Rotari klubā ir divi „tabu”, saka prezidents. Viens notiem – politika, otrs – reliģiskā pārliecība, par to mēs nerunājam, jo abi šie temati ir katra cilvēka personīga lieta. Tāpēc kluba biedru partijas piederībai neesot nekādas nozīmes, uzsver Skujiņš.

Pulcēs Liepājā gan Latvijas, gan Zviedrijas rotariešus
Liepājas rotarieši pirmos desmit gadus bijuši arī visu divdesmit Latvijas klubu vasaras salidojuma rīkotāji, bet tad nolēmuši, ka laiks ļaut to darīt citiem. Nupat atkal esot gatavi uzņemt visus Liepājā, teic visi trīs mani sarunbiedri.

Liepājā pagaidām nav, bet Latvijā ir arī trīs Rotari jauniešu klubi. Toties liepājnieki izveidojuši Rotari biedru „otro pusīšu” klubu, kura dalībnieki un dalībnieces sanāk kopā divreiz mēnesī – atsevišķi no Rotari kluba. Taču abi klubi kopā brauc ekskursijās un ballējas, ir lietas kursā par visu, palīdz viens otram.

Valdis Skujiņš arī pēc ievēlēšanas 12.Saeimā ir apņēmīgs turpināt pildīt kluba prezidenta amatu līdz noteiktajam termiņam – nākamās vasaras vidum. Pēc tam viņa vietu ieņems jaunais prezidents jeb, kā šajā gadījumā, prezidente – Vija Vilmane, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja.

2016./2017.gadā 2410. Rotari apgabala, kurā ietilpst Zviedrijas un Latvijas klubi, tostarp arī Liepājas klubs, gubernators būs Latvijā dzīvojošais Zviedrijas latvietis, „Euroskor” veikalu ķēde īpašnieks Jānis Andersons. Viņam nāksies rīkot tradicionālo visa lielā apgabala konferenci, un, kā teic Valdis Skujiņš, ir vienošanās, ka šī konference notiks Liepājā, šobrīd vēl topošajā „Lielā Dzintara” koncertzālē.
 

Uzziņa
Liepājas Rotari klubs
Dibināts: 1939.gada 3.augustā (kluba Nr. 5097)
Krusttēvs: Rīgas Rotari klubs
Prezidents: Valters Vaits
 
Atjaunots: 1996.gada 14.maijā
Krusttēvs: Rīgas Rotari klubs, prezidents Guntis Gailītis
Tikšanās vieta: viesnīca "Promenāde", Vecā ostmala 40
Tikšanās laiks: ceturtdienās, pulksten 18

1994.gada nogalē pulcējas Liepājas Rotari kluba atjaunošanas iniciatīvas grupa: pilsētas mērs ķirurgs Teodors Eniņš, Latvijas Fotomākslinieku savienības viceprezidents Huberts Stankevičs, AS "Liepājas siltums" prezidents Andris Jaunsleinis, SIA "Aviokompānija Liepāja" prezidents Imants Vismins, viesnīcas "Līva" direktors Arnolds Ķeiris, AS "Kursa" ārējo sakaru daļas vadītājs Andris Vavilovs un firmas "Laskana" direktors Gunvaldis Vēsmiņš. Par vēlmi atjaunot Liepājas Rotari klubu tiek informēta Liepājas sadraudzības pilsētas Belavju (ASV) pārstāve ārste Zaiga Filips-Alksne, kas tobrīd atrodas Liepājā darba vizītē. 1994.gada 7.oktobrī kluba atjaunošanas iniciatīvas grupa saņem vēstuli no Belavju rotariešiem ar padomiem un norādījumiem kluba darbības atjaunošanai.

Liepājas Rotari kluba atjaunošanā lielu atbalstu sniedz Rīgas Rotari kluba pārstāvji – Latvijas rotariešu kustības patriarhs Valdis Bisenieks, arhitekts Pēteris Krauklis un 1994. –1995. gada Rīgas Rotari kluba prezidents Guntis Gailītis.

1995.gada 5.februārī viesnīcā "Līva" pulcējās 2410. Rotari apgabala (Zviedrija un Latvija) gubernators Gunārs Grantingers, jaungubernators Hugo B. Kellers, Rīgas rotariešu pārstāvji, kā arī potenciālā Liepājas Rotari kluba biedri.

1996.gada 15.maijā apgabala gubernators H.B.Kellers, iebraucot Liepājā, paziņo, ka 1996.gada 14.maijā atjaunots Liepājas Rotari klubs. 6. jūlijā notiek Liepājas Rotari kluba atjaunošanas svinīgā ceremonija, kurā piedalās arī apgabala gubernators Pērs A.Halgrēns ar kundzi.