Kādreizējais komunistiskās partijas Liepājas komitejas pirmais sekretārs Helmuts Plauks par sevi, politiku un dzīvi Liepājā

Pašreizējais akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītājs Helmuts Plauks sarunai piekrīt bez īpaša entuziasma, bet arī bez tielēšanās. Tiekoties saņemu stingru rokasspiedienu.
Kādreizējā komunistiskās partijas Liepājas pilsētas pirmā sekretāra karjera pēc valsts neatkarības atgūšanas nav bijusi pārāk veiksmīga – kādu laiku direktora vietnieks kokapstrādes kombinātā "Baltija", pēc tam līdz maksātnespējai nonākušās Liepājas sērkociņu fabrikas komercdirektors, daudzus gadus Liepājā nekas nav dzirdams arī par LSDSP, kuras Liepājas novada nodaļas vadītājs bija Helmuts Plauks. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc viņš saka: esmu pesimists, optimisms manī ir zudis.
Tomēr, šogad sasniedzis pensijas vecumu, Helmuts Plauks turpina strādāt, bet vēlmi būt sabiedriski aktīvam piepilda, darbojoties Rotari klubā.

Darbs
Viens otrs „bijušais” kautrējas par savu pagātni un CV neuzrāda, ka bijis komunists.
Ko tur kautrēties? Kas bijis, bijis. Tā ir vēsture un mana biogrāfija.
Pašlaik esat atbildīgais par darba drošību „Liepājas metalurgā”?
Ne atbildīgais, vadītājs. Atbildība par darba aizsardzību ir katram, kas pieņēmis darbā kaut vienu cilvēku. Ja tev ir kāds pakļautais, tev jāuzņemas arī atbildība par viņa darba drošību. Mans pienākums ir sekot līdzi, kā notiek darba drošības noteikumu ievērošana uzņēmumā.
Sen?
Piekto gadu.
Pieci gadi uzņēmumā – nav pārāk daudz. Vai metalurgi jūs uztver kā savējo?
Gribētu, lai tā ir, bet nezinu – neesmu taču metalurgs. Tikai elektriķis...
Kā šobrīd klājas „Liepājas metalurgam” – bija plānots, ka augusta beigās, septembra sākumā sāks darboties jaunā elektrokrāsns?
Grūti pateikt, bet uz to ejam. Kadri darbam ar jaunu, sarežģītāku tehnoloģiju ir apmācīti, arī es mācos. Būvniecība, manuprāt, norit atbilstoši grafikam, un iekārtas piegādātāji itālieši sākuši tās montāžu, rudenī visam jābūt darba kārtībā.

Politika
Kādreiz bijāt LSDSP Liepājas nodaļas priekšsēdis.
Biju. Biju. No LSDSP izstājos. Partijas programmu atbalstu joprojām, diemžēl partija nespēja to realizēt.
Droši vien bija arī kļūdas?
Varbūt sociāldemokrātiem nevajadzēja iet kopā ar bitēm, bet ar tēvzemiešiem. Taču bija jātiek pie varas, un Gundars Bojārs pēc tam kļuva bagātāks.
Bet, kad sociāldemokrāti vairs „nebija modē” aizgāja pie Pirmās partijas...Kādas jums tagad attiecības ar partijām?
Nekādas.
Kāpēc tā?
Visas partijas Latvijā, manuprāt, kļuvušas absolūti vienādas, tikai nosaukumi atšķiras. Partijas pamatā ir ideoloģija. Ja tās nav, nav arī partijas, un es neredzu nevienu partiju, kurai būtu sava ideoloģija. Ir tikai grupas, kas cīnās par savām interesēm.
...un varas sagrābšanu.
Pēc iespējas ātrāk un vairāk. Man, protams, žēl, un tas ir absurds, ka Latvijā nav kreisā spārna. Mediji sauc Saskaņas centru par kreisu partiju–nav taisnība! Tāda pati labējā, kā visas pārējās. Nevienas kreisas partijas mums nav. Teorētiski, vārdiski LSDSP it kā ir, bet ko tas līdz, ja ideoloģijas nav. Tāpēc labāk atpūšos no partijām.
Vienmēr esat bijis sabiedriski aktīvs, un nu – visu pie malas?
Smagi. Bet neredzu jēgu partijām kā tādām. Sarunā, sasauc divsimt cilvēku un dibina partiju. Ar vienu mērķi – lai tā kalpotu šaura loka interesēm.
Vai to var teikt arī par Liepājas partiju?
Interešu klubs, tāpat kā citas. Neredzu partijas ideoloģiju.
Tātad ar politiku ir cauri?
Nekad nesaki „nekad”. Bet patlaban neredzu iespēju. Četrdesmit partijas... Kam tas vajadzīgs? Tik daudz to ir vienīgi tāpēc, ka katrs, kurš grib tikt pie varas, dibina savu partiju.
Vai nav neviena politiķa, kuram jūs uzticētos?
Ja spriež pēc darbiem, tad tāds ir Lembergs.
Cilvēks, kurš iedzīvojās bagātībā, apzogot valsti?
Nu iesēdināsim mēs viņu cietumā. Vai būs labāk? Kaut kādu naudu no viņa dabūsim, un tālāk – sadalīsim pa desmit latiem visiem pensionāriem?Toties būsim zaudējuši vienu patstāvīgi domājošu pašvaldības vadītāju.

Liepāja
Kā vērtējat valstī un pilsētā notiekošo?
Man ir skumji par valsti, par to, kas šobrīd notiek. Varbūt esmu muļķis, bet nesaprotu, kā var aizņemties naudu un ieguldīt to banku sektora stiprināšanā, nevis ražošanas attīstībā?! Kā atdosim? Atdot var, ja tu ražo kaut ko, kam ir pievienota vērtība. Ja ekonomikas nav, tad ir cauri. Nu, kaut vai Liepāja–cik te savulaik bija uzņēmumu! Gaļas kombināts, piena kombināts, eļļas ekstrakcijas rūpnīca, cukurfabrika, linoleja rūpnīca, apavu fabrika...Tāpēc man ir skumji.
Bija arī sērkociņu fabrika. Vai tās bankrots tiešām bija neizbēgams? Mēbeļu ražotājs „Erke”, kas tāpat kā „Liepājas sērkociņi” izveidojās no kādreizējā kokapstrādes kombināta „Baltija”, joprojām strādā. Vai no „Erkes” ražošanas pārpalikumiem nevarēja turpināt ražot sērkociņus?
Varbūt nebiju veiksmīgs biznesmenis. Bet teikšu tā: pirmkārt sērkociņi iekrita uz valūtas kursa maiņu. 90% produkcijas mēs eksportējām, un pēkšņi dolārs kļuva divreiz lētāks. Zaudējām pusi ienākumu. Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienests mūs sita ar nodokļiem – uzrēķināja ar visiem soda procentiem un nedeva iespēju norēķināties pakāpeniski, bet prasīja visu uzreiz. Tas atbaidīja arī zviedru investorus, ko bijām piesaistījuši.
Cik cilvēku zaudēja darbu?
Pietiekami daudz. Pašā sākumā 217, bet izmaksu dēļ bijām spiesti apvienot dažādas operācijas, funkcijas, profesijas un samazināt strādājošo skaitu līdz 150 – 130. Tā bija reāla optimizācija. Nevis kā tagad. Vai pilsētas domei, salīdzinot ar padomjlaiku izpildkomiteju, ir kādas funkcijas nākušas klāt? Nē, tikai samazinājušās! Toreiz izpildkomitejā strādāja 106 cilvēki. Cik ir tagad? Vai mazāk? Nē! Tas pats arī valstī – ministrijas apaugušas ar departamentiem, tiem katram savs iepirkumu birojs un preses birojs. Kam mums tas vajadzīgs!
Kā komunistiskās partijas Liepājas pilsētas pirmais sekretārs savulaik pārzinājāt visu Liepājas saimniecību...
...arī tagad.
Kāds ir iespaids?
Liepāja pratusi apgūt Eiropas fondu līdzekļus. Par to – cepuri nost! Tagad, ieliekot 20 procentus, klāt dabū 80. Kādreiz tādas iespējas ne Liepājai, ne Latvijai nebija. Taču, manuprāt, un tas būtu jādara arī pašvaldībai, daudz lielāks atbalsts jāsniedz ražotājiem, ieklausoties viņu  viedoklī, sakārtojot infrastruktūru. Var jau sasēsties visi pie apaļā galda un iedzert kafiju, bet, ja pēc tam nekas nenotiek, tad ir garām.Te daudz var mācīties no Lemberga. Var runāt, ko grib, bet šajā ziņā viņa attieksme, pieeja ir daudz skaidrāka, precīzāka, nekā citiem. Manuprāt, Liepāja daudz ko palaidusi garām.
Būšot koksa rūpnīca...
Savulaik bija „Auseklītis”, kas solīja atrisināt visas problēmas. Tagad koksa rūpnīca būs tā, kas visu atrisinās?
Šķiet, arī jūs esat kaut ko palaidis garām laikā, kad daudzi pamanījās pri(h)vatizēt valsts mantu. Kāpēc, bijāt taču labi informēts?
Laikam dumjš biju. Par sevi vispār nedomāju. Gribēju, lai cilvēkiem būtu, lai uzņēmums strādā, lai ir algas. BetMetalurga īpašniekiir tikpat dumji. Zaharjins taču – viens divi – varētu aiztaisīt rūpnīcu ciet. Saņemtu savu naudu un cauri. Bet viņš tomēr rūpējas par to, lai uzņēmums strādā.

Rotarieši
No partijas aizgājāt, taču esat Rotari kluba biedrs. Vai arī tas nav tikai tāds „interešu klubiņš”?
Ne gluži.
Vai klubam ir ietekme? Ja jūs ietu pie pilsētas mēra...
Viņš nāk pie mums. Kā kluba biedrs.
Tad jau jums ir lielas iespējas ietekmēt norises mūsu pilsētā!
Tā gluži nav. Mums nav atļauts risināt politiskus un arī ekonomiskus jautājumus.
Ar ko tad rotarieši nodarbojas?
Ar labdarību. Palīdzam veselības aprūpes iestādēm – Aizputes slimnīcai, Priekules slimnīcai, bērniem, piemēram, Liepājas bērnu namam.

Personīgā dzīve
Kā klājas personīgajā dzīvē – sievai, bērniem, mazbērniem?
Mazmeita aug. Sieva kļuva par reorganizāciju upuri. Viņa vadīja valsts Statistikas pārvaldes Liepājas nodaļu, līdz tikaizlemts, ka Liepājā pietiks ar informācijas centru, kamēr arī to likvidēja, un visu pārcēla uz Kuldīgu. Bet pašvaldībatajā brīdī nepateica: „Stop!”, tai bija vienalga. Meita dzīvo un strādā Rīgā. Dēls strādā, bet viņam nācies saskarties gan ar darba likumdošanas, gan darba aizsardzības pārkāpumiem. Liepājā ir pietiekami daudz šādu darba devēju.

Uzziņa
Helmuts Plauks
Dzimis:1949
Dzīvo: Liepājā
Izglītība: augstākā, absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, apgūstot elektroniskās piedziņas un rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitāti (1972), kā arī Ļeņingradas augstāko partijas skolu (1982)
Darbs: AS „Liepājas metalurgs” darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītājs, iepriekš – SIA„Liepājas sērkociņi” komercdirektors, padomju laikos – komunistiskās partijas Liepājas pilsētas komitejas pirmais sekretārs
Sabiedriskā darbība: Rotari kluba biedrs, iepriekš –LSDSP novada organizācijas priekšsēdētājs un LSDSP Domes loceklis.