No 29.jūlija Liepājas muzeja filiālē "Liepāja okupāciju režīmos" būs skatāma 20. gadsimta otrās puses dzintaru rotu izstāde "Dzintars tuvplānā" no Liepājas muzeja krājuma, ko lieliski papildina fotomākslinieka Andra Zēgnera fotoattēli ar iedzintarojumiem, informē filiāles vadītāja Sandra Šēniņa.

Dzintars ar tajā ieslēpto saules gaismu joprojām ir viena no skaistākajām Latvijas dabas bagātībām, ko atrodam Baltijas jūras krastā. Dzintara rotas bija un joprojām ir savdabīga liecība par latviešu identitāti un gaumi. Īpaši populāras kā modes aksesuārs tās bija 20. gadsimta otrajā pusē.

Padomju okupācijas laikā Liepāja bija bagāta ar dzintara rotu darināšanas tradīcijām. Rotu meistari šo prasmi pilnveidoja Tautas lietišķās mākslas studijās. Viņu radītie darbi bija mākslinieki augstvērtīgi un sabiedrībā iecienīti.

Liepājas meistari bija slaveni ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Liepājas muzeja krājumā glabājas vairāk kā 200 dažādu meistaru darinātās dzintara rotas un 1038 Pētera Lankupa salasītie iedzintarojumi.

Izstādē skatāma tikai neliela daļa no bagātīgā Liepājas muzeja krājuma, atklājot Jāņa Sudmaļa, Voldemāra Ansuļa, Pētera Preisa, Ernas un Miķeļa Pumpuru, Imanta Renemaņa, Ilmāra Dēža, Zigrīdas un Stefana Rodoviču, Lilijas Skriederes, Oļģerta Grīnberga, Vinetas Leismanes, Martas Karules, Ināras Kalpenieces, Jēkaba Čukura, Ivetas Stones, Ivetas Talalasas, Austras Ziemeles, Brigitas Viļumsones, Elzas Lazarenokas, Egila Purmaļa, Birutas Tamužas, Maigas Kāpiņas, Maigas Ķenkares, Jura Sīkļa, Rutas Štāles, Valdas Lankas, Mirdzas Feldmanes meistarību.

Savukārt fotomākslinieka Andra Zēgnera lielformāta fotogrāfijās dzintars tuvplānā atklājas jaunā un neparastā veidolā, paverot kādu nezināmu pasauli un atklājot daudz jauna par dzīvības noslēpumu un laiku, kas eksistēja pirms 40 miljoniem gadu un šajā zeltainajā saules akmenī saglabājies līdz mūsdienām.

Fotografējot makro tehnikā, iedzintarojumiem piemīt gluži kosmisko dimensiju iespaids, kurā skatītājs var vizualizēt citu pasauli. Darbu noskaņā būtiska loma ir arī dzintara tonalitātei – gaišai un saulaini siltai. "Tā ir brīnišķīga tonalitāte, šis medaini dzeltenais, oranžais, sārtais, sarkanais. Tā ir brīnišķīga, dzīva, ļoti enerģētiska, impulsējoša krāsu vide, kas cilvēku aicina uz sarunu, uz komunikāciju," pārliecināts Andris Zēgners.
Andris Zēgners ir viens no neparastākajiem savas paaudzes latviešu fotomāksliniekiem. Viņu interesē dažādu objektu un dabas elementu struktūras un faktūras – to izpēte un radoša transformācija. Strādājot ar platformāta analogo jeb filmas fototehniku, viņš panācis neparastas telpiskuma un formas attiecības, radot spilgtas jēdzieniskas asociācijas.

Mākslinieks savos darbos tiecas atklāt pilnīgi jaunu pasauli, kas apslēpta mums apkārt esošajā ierastajā vidē. Fotomākslinieks savos darbos ir meklējis jaunus gaismas izpētes ceļus un nonācis pie novatoriskiem atklājumiem. Var pat uzdrošināties teikt, ka šīs gaismas struktūras ir kā dievišķā skaistuma uzplaiksnījumi mūsu acu priekšā, kuros iekodēts dzīvības kopējais pirmsākums.

Iepriekš Andra Zēgnera izstāde veltīta dzintaram ir tikusi izstādīta Baltijas valstīs, Somijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Krievijā, Austrālijā, ASV, Indijā, Ķīnā, Korejā un Japānā.