Ziemassvētku laikā piedāvājam ieklausīties Liepājas diecēzes bīskapa Hansa Martina Jensona vēstījumā, ko viņš sūtījis, pirmoreiz esot savā jaunajā amatā.
Vai Jēzus piedzimst katru gadu? Šis jautājums, ko uzdeva kāds bērns, mani uzrunāja. Varu saprast, kāpēc bērnam radās šāds jautājums, jo mēs baznīcā runājam, dziedam, uzvedamies šajos svētkos tā, it kā tas tiešām ir notikums, kas notiek tagad. Mēs ieejam šajā notikumā tā, it kā mēs būtu tajā klāt un dzīvojam līdzi.
Svēto Rakstu lasījums nav vis sausi fakti, bet tas ir bagāts ar personālijām un notikumiem, kas virzās uz priekšu. Notiek neparastas lietas, bet tās ir saskaņā ar pravietojumiem, ko Dieva izredzētā tauta bija sen saņēmusi. Tas, kā viss notika, liecināja par kaut ko īpašu.
Šis nav parasts bērns, un viņš nav tikai Marijas Dēls, bet Dieva Dēls, un tāpēc šis notikums kļūst par notikumu, kas attiecas uz mums visiem. Tamdēļ, ja mēs ar atvērtām sirdīm iedziļināmies un iedzīvojamies šajā notikumā, mēs piedzīvojam, ka tas tiešām attiecas uz mums un ir aktuāls mums šodien. Iesim laukā pie ganiem, lai klausītos, ko eņģelis saka ganiem un arī mums:
"Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs."
"Visiem ļaudīm notiks", – vai tas neietver arī mūs!?! Un tas, kas attiecas uz mums, ir saistīts ar lielu prieku: "jo jums šodien Pestītājs dzimis". Mums laikam jāapstājas, lai saprastu, no kā mums jāatbrīvojas, jo mēs dzīvojam brīvā valstī, mēs neesam kādas varas okupēti!? Šeit ir runa par citu atbrīvošanu, no kā mums vajag tikt pestītiem jeb izglābtiem. Proti, no bezjēdzības, no ļaunas varas, no sava egoisma, no nepareizas pieķeršanās, no saitēm, kas mūs sasien tā, ka mēs nevaram dzīvot pa īstam, no neticības, nepaļaušanās un neuzticēšanās Dievam vai, citiem vārdiem – tā, kas traucē mūsu tuvai un pilnvērtīgai dzīvei kopā ar Dievu, mūsu Radītāju.
Tomēr te nav tikai atbrīvošana no kaut kā, kas mūs sasien un traucē, bet atbrīvošana uz kaut ko – uz pilnvērtīgu dzīvi, uz dzīvi kopā ar Dievu, uz patiesu brīvību, uz Dieva varenības piedzīvošanu, uz veselīgu pieķeršanos dzīvajam Dievam, uz stipru paļaušanos uz vareno Dievu, uz pilnīgu uzticēšanos uzticīgajam Dievam. Lūk, tādas brīnumainas lietas šis bērns mums piedāvā. Ja parasts bērns var dot vecākiem citu jēgu dzīvē, citu prieku, cik gan daudz vairāk Jēzus bērns dod ikkatram, kas uzņem Viņu ticībā! Vai Tu apjaut, ka šis bērns ir piedzimis Tev!?! Ja Tu to pieņem, tas dod Tev līdz šim nepiedzīvotu lielu prieku.
Dieva Dēls ir nācis no debesīm, no augšienes un kļuvis cilvēks Jēzū Kristū. Un, Viņš aicina ikvienu cilvēku piedzimt no augšienes. "Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ. 3:3) Šī piedzimšana no augšienes notiek caur Jēzu Kristu, kas nācis no debesīm. Caur Viņu debešķīgais un dievišķīgais piedzimst mūsos. Un tas notiek caur ticību un kristību.
Kad cilvēks uzņemu šo bērnu ticībā, viņš pats kļūst par Dieva bērnu kā evaņģēlists Jānis apliecina: "... cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva." (Jņ. 1:12-13) Kristībās mēs tiekam savienoti ar Jēzu Kristu un piedzimstam no jauna kā Dieva bērni un mūžīgās dzīvības mantinieki.
Redzi, kāda bagātība, kādi brīnumi var notikt arī ar mums, ja ejam iekšā šajā brīnumainajā notikumā ar atvērtām sirdīm un pieņemam ticībā visu, ko mēs dzirdam un piedzīvojam, un ļaujam tam vest mūs pie kristības. Tad mēs ne tikai esam klāt pie Dieva Dēla piedzimšanas Betlēmē un piedzīvojam, kas viss notiek priekš mums, bet paši caur Viņu varam piedzīvot piedzimšanu no augšienes. Tiem, kas vēl nav kristīti, šis notikums ir kā aicinājums spert soli uz kristībām. Mums, kas esam kristīti, šis notikums ir iemesls svinēt to bagātību, ko esam saņēmuši. Lai tas liek mums dzīves garumā rūpēties par garīgo dzīvi, kas kristībās ir piedzimusi mūsos, lai mēs augtu ticībā, cerībā un mīlestībā.
Lai tādā veidā šie svētki kļūst svētīgi ne tikai šajā svētku laikā, bet visas dzīves garumā!
Priecīgus un svētīgus Kristus piedzimšanas svētkus vēlot,
Hanss Martins Jensons.