(Turpinājums. Intervijas sākumu sk. ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā" ietvaros turpina informēt lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.

Šosestdien lasītājiem piedāvājam sarunas ar bijušo Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Vienotā fonda un starpbibliotēku abonementa vadītāju Tamāru Podiņu turpinājumu: par senām grāmatām un fondiem, kurās tās glabājas. Iztaujā Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Simona Sofija Valke.

***

Vai padomju laikā bibliotēkā bija ārējā un/vai iekšējā cenzūra?
Kad 1986. gadā pēc dekrēta atvaļinājuma atgriezos bibliotēkā, mani pieņēma kā Vienotā fonda un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāju. Toreizējā direktore Anna Januška mani noveda pagrabā un parādīja – "te jums ir tā krātuve" – un viss. Pat neieveda iekšā, stāvējām lejā pie durvīm. Gāju pa pagrabu, pa ejām un skatījos plauktos. Bet par cenzūru … Man nekas netika pateikts, ka kaut ko nedrīkstētu izsniegt lasītājiem. Nāca darbinieki no muzeja, no krātuves, lasīja laikraksta "Kurzemes Vārds"  starpkaru perioda numurus. Vajadzēja gan muzeja direktores parakstītu dokumentu, lai varētu šai laikrakstā ieskatīties, un jālasa bija uz vietas.

Ilustrācija no Renesanses beigu posma slavenā itāļu arhitekta Džakomo Baroci da Vinjolas (Giacomo Barozzi da Vignola) vācu valodā tulkotās grāmatas "Bürgerliche Baukunst nach den Grundregeln der fünf Säulenordnungen", 1836.

Vai senie grāmatu krājumi – Vecbibliotēkas fonds* un Fišera fonds atradās vienuviet?
Man bija jāapkalpo gan Fišera krājums, gan Vecbibliotēkas krājums. Iekārtojums bija tāds pats kā tagad: pagrabā glabājās Fišera fonds, bet otrajā stāvā Vecbibliotēkas fonds. Šķiet, Vecbibliotēka bija sadalīta apmēram 20 nodaļās – atceros Baltiku, Kara zinātnes, Ģeogrāfiju… Januška par to ir rakstījusi savā pētījumā (1984).

*Liepājas bibliotēkas, tolaik Liepājas pilsētas zinātniskās bibliotēkas, fonds strukturāli veidojās no 1960. gada līdz 1970. gadam, viena no tā sastāvdaļām bija "Vecbibliotēka". Vecbibliotēkas fondā ietilpa grāmatas, kas bija uzskaitītas 1905. gadā iespiestajā katalogā, kura grāmatu sadalījums pa nodaļām tika izmantots arī Vecbibliotēkas fonda sistematizācijā. Šo katalogu sastādīja pilsētas bibliotekārs Bergmanis un vēstures un latīņu valodas skolotājs Ernsts Fedors Špērs. Katalogā tika uzrādīti visi bibliotēkas agrāko gadu ieguvumi, tas ietvēra vairāk nekā 12 000 nosaukumu.

Vai Vecbibliotēkas fonds tika pārkārtots ?
Tas tika pāršifrēts, kad tika uzsākta Vecbibliotēkas krājuma ievadīšana elektroniskajā katalogā.

Pēteris Liepa. Blakus kolēģes Erna Markevica, Skaidrīte Freimane, 60. gadi. Fotogrāfija no LCZB arhīva.

Kas veica Vecbibliotēkas fonda ievadīšanu elektroniskajā katalogā?
Sākās projektu rakstīšana. Toreiz bibliotēkas direktore Aina Krauče man jautāja, ko es vēlētos ievadīt katalogā, atbildēju, ka vajadzētu sākt ar Vecbibliotēku. Tā tika pievienota mūsu elektroniskajam katalogam. Sākumā šajā projektā darbojās trīs darbinieces, taču neilgu laiku, viņām darbs nešķita saistošs un es paliku viena pati. Man vienkārši pateica, ka jāturpina. Liekas, ka to darīju kādus desmit gadus. Uzskatu, ka manu darbu absolūti nenovērtēja, nekādā veidā. Vienkārši man šis pienākums tika uzlikts, un tas bija jādara. Gāja ļoti grūti, ir ne mazums kļūdu, jo, piemēram, bija grāmatas dāņu valodā, gāju uz kādu viesnīcu Liepājā, tās saimnieks bija dānis, viņš man patulkoja. Par grieķu grāmatām… Man kādai paziņai meita strādāja Grieķijā, sūtīju viņai titullapas, lai tulkotu un noskaidrotu, kādā nozarē likt grāmatas, jo mums taču ir latīņu alfabēts.

Vai izmantojāt kartīšu katalogu, vai arī salīdzinājāt to ar grāmatu resursiem?
Iepriekš tapušais kartīšu katalogs bija jākārto kādai kolēģei, kas iesāka šo procesu, bet pameta novārtā. Tas diemžēl nav sakārtots.

Pēteris Liepa  ar kolēģēm svētkos, 60. gadi. Fotogrāfija no LCZB arhīva.

Kad tapušas Vecbibliotēkas fonda grāmatu kartītes?
Esmu dzirdējusi, ka grāmatas bija kaut kur bēniņos, vienkārši samestas, tās nebija kataloģizētas, bet, kurā gadā tika izveidotas kartītes, nezinu. Domāju, ka tas bija sen, varētu būt Januškas laikā, jo viņa bija Vecbibliotēkas fonda izveidošanas iniciatore. Viņa sāka strādāt jau pēc kara, šķiet, 50. gados. Pēc rokraksta spriežot, kartītes ir rakstījis viens cilvēks. Bet tā nebija arī iepriekšējā kolēģe Velta Kaulīte, kas strādāja ar Fišera un Vecbibliotēkas fondu pirms manis.

Vai bija kāds, kas interesējās par Vecbibliotēkas fondu?
Tas netika reklamēts. Bet bija cilvēki, brauca no Lietuvas. Un… Arnolds Bērzs, vietējais vēsturnieks, kas lasīja vācu valodā, viņš bija arī deputāts. Man ļoti daudz palīdzēja Lilija Vīksna, viņa arī ļoti daudz lasīja. Bija Korklišs, nāca muzeja darbinieki. Tikai šaurs interesentu loks.

Ilustrācija no Renesanses beigu posma slavenā itāļu arhitekta Džakomo Baroci da Vinjolas (Giacomo Barozzi da Vignola) vācu valodā tulkotās grāmatas "Bürgerliche Baukunst nach den Grundregeln der fünf Säulenordnungen", 1836.

Vai bija kāda no sadaļām, kas izpelnījās jūsu interesi?
Tad, kad vadīju informāciju elektroniskajā katalogā, protams, apskatīju katru grāmatu, man vairāk patika ilustrācijas. Bija enciklopēdijas, kur bija attēloti tā laika izgudrojumi un inovācijas. Atminos, bija interesanta ilustrācija par sauso tualeti – pieceļoties, tai apakšā iedarbojās aizvērtnis, lai neļautu smakām plūst augšup. Bija ļoti skaistas grāmatas par dārza dizainu, strūklakām, arhitektūru... Vienkārši fantastiski uzzīmēti augi, smalki izstrādāti melnas tušas zīmējumos vai kādā citā veidā. Tāpat arī dažādas mašīnas, aparāti ar ļoti sīkām precīzi attēlotām detaļām.

Kas ir Fišera fonds**?
No Fišera mūsu bibliotēkā ienāca 23 000 grāmatas. Vecbibliotēka netika papildināta, Fišera fonds, jā. Jo 1990. gados notika grāmatu izsoles un mēs bibliotēka iegādājās grāmatas, atceros "Kultūras un tikumu vēsturi", vienu daļu, arī citas grāmatas. Tās tika integrētas Fišera fondā. Tur bija Latvijas laika izdevumi, vecāku nebija, man šķiet.

**Augusts Fišers dzimis 1882. gada 29. maijā Vecpils pagastā, miris turpat 1953. vai 1954. gadā. Mūža lielāko daļu nodzīvoja Rīgā, kur pēdējos pirmskara gadus strādāja par Izglītības ministrijas nama intendantu. Fišers esot gribējis kļūt par "otru Misiņu" un jau divdesmitajos gados sācis krāt latviešu grāmatas. Materiālu apstākļu spiests, viņš pārdeva savu krājumu Liepājai. Pilsētas valde saskaņā ar 1936. gada 6. marta lēmumu bibliotēkai iegādājās Fišera krājumu – 23 147 eksemplāru. Viņa krājumā bija daudz vērtīgu izdevumu, to skaitā daudz bibliogrāfisku retumu – latviešu rakstnieku darbu pirmizdevumu.

Vai tolaik zinājāt, kas bija Augusts Fišers?
Nē, par Fišeru man neviens nestāstīja, to pati izlasīju Januškas pētījumā.

Ilustrācija no Renesanses beigu posma slavenā itāļu arhitekta Džakomo Baroci da Vinjolas (Giacomo Barozzi da Vignola) vācu valodā tulkotās grāmatas "Bürgerliche Baukunst nach den Grundregeln der fünf Säulenordnungen", 1836.

Ar kuru (kurām) no bibliotēkas grāmatām jums saistās īpašas atmiņas?
Vairāk papētīju "Svēto bērnu mācību" no 18. gadsimta, seno, 1510. gadā izdoto tiesību grāmatu "Laju spogulis". Fišera krājumā glabājas ļoti skaista 18. gadsimtā izdota Bībele, ko sauca par Firstu Bībeli, tā man ļoti patika. Man šķiet, ka tā bija kādus desmit kilogramus smaga, liela, tajā bija ilustrācijas ar visiem firstiem, kas ziedoja naudu šim izdevumam. Bija arī attēli ar Noasa šķirstu, smalki izstrādātas kartes ar visām zemām, ko Jēzus bija izstaigājis. Izdevuma beigās atradās Ausburgas ticības apliecība "Es ticu uz Dievu to kungu", un bija uzskaitīti visi cilvēki, kas bija šai ticības apliecības pieņemšanā. Bībele bija novietota telpas stūrī, tā gan bija kartīšu katalogā, bet neatradās Reliģijas nodaļā, bija novietota citur. Atradu to nejauši.

Ilustrācija no 18. un 19. gadsimta mijas vācu botāniķa Georga Franca Hofmaņa (Georg Franz Hoffmann) grāmatas "Deutschlands Flora oder Botanisches Taschenbuch für das Jahr 1791".

Vai grāmatas tika restaurētas?
Jā, mums bija grāmatsējējs Pēteris Liepa, viņš iesēja visus "Kurzemes Vārdus", kas vēl nebija iesieti, iesēja arī citas avīzes, piemēram,  "Latvijas Sargu". Kad sāku bibliotēkā strādāt, Pēteris Liepa bija Apstrādes nodaļas vadītājs. Kad atgriezos no dekrēta atvaļinājuma 1986. gadā, viņš strādāja par iesējēju.

Ko būtu gribējies vēl paveikt bibliotēkā nostrādātajos gados?
Ja man būtu bijušas plašākas svešvalodu zināšanu, man būtu gribējies vairāk uzzināt par grāmatām, kas atradās Vecbibliotēkā. Man vienmēr bija sapnis – nevis izlikt pilnus plauktus ar senām grāmatām, bet izstādīt vienu grāmatu un ļoti smalki par to pastāstīt, un ne tikai par grāmatu, bet arī par vēsturisko kontekstu, par sabiedrību, par politisko un ekonomisko situāciju tai laikā. Tas ir ļoti liels darbs un jābūt arī pamatīgām zināšanām. Turklāt tā būtu Liepājas bibliotēkas grāmata, par ko kāds Liepājā ir interesējies, to pasūtījis, nopircis, ziedojis, utt. tā tika lasīta.

Ilustrācija no vecākās LCZB grāmatas "Layenspiegel", izdota 1510. gadā.

Ko varētu vēlēt bibliotēkai turpmāk?
Jaunas bibliotēkas telpas… Un vecās grāmatas izliktas redzamā vietā stikla skapjos, lai nākot bibliotēkā iekšā redz veco un pēc tam jauno. Redzēt senās tradīcijas turpinājumu!