(Turpinājums. Sākums ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā" ietvaros turpina informēt lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.

Šoreiz par Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas ilggadējo direktori Annu Janušku.

***

Globālajā tīmeklī pārlapojot laikraksta "Diena" vecos numurus, uzmanību piesaista kāda 1997. gada 20. februāra numura raksta virsraksts "86 gadus veca liepājniece cer uz uzvaru domes vēlēšanās". Intriģējošais virsraksts mudina noskaidrot sparīgās dāmas vārdu un motivāciju, kas rosinājusi kandidēt vēlēšanās. Runa ir par ilggadējo Liepājas pilsētas bibliotēkas, vēlāk arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktori Annu Janušku (1911 – 2002).

"Diena", stāstot par dzīves gājumu un darbību bibliotēkā, izceļ kandidātes politisko pārliecību:

"Teikšu atklāti – man ir komunistiski uzskati. Komuniste esmu no 1942.gada.

Kopš aizgāju pensijā, aktīvi sabiedrībā vairs nedarbojos, bet manas simpātijas palikušas komunistu pusē".

Rakstu lasot, veidojas aktīvas un aizrautīgas personības portrets. Padomju perioda presē Januškas vārds tiek pieminēts vairākkārt, akcentējot viņas proletārisko izcelsmi, tuvību komunisma idejām, gan pašas, gan dzīvesbiedra Jāņa, kā arī aktīvu darbību Padomju armijā Otrā pasaules kara laikā.

Šoreiz vēlamies mazliet distancēties no šīs ideoloģiski iekrāsotās dzīves šķautnes, lai pievērstos Liepājas bibliotēkas un Januškas ciešajai sasaistei, jo Liepājas bibliotēkā vadītais laiks ir bijis nozīmīgs posms Januškas dzīvē, gan arī uz jauninājumiem vērsts laiks pašas bibliotēkas dzīvē.

***

Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošās pētnieces Janas Dreimanes intervija ar CZB Lasītāju apkalpošanas departamenta vadītāju un bibliotēkas vēstures pētnieci Zigrīdu Knostenbergu.

Līdz Annas Januškas pieņemšanai bibliotēkas direktores amatā bija diezgan liela kadru mainība. Kādi faktori noteica Annas Januškas izvēli šim amatam?
Pirms apstiprināšanas direktores amatā, Januška jau bija pierādījusi sevi kā aktīvu darbinieci, ieņemot pārzines amatu Liepājas pilsētas bibliotēkā. Interesanti, ka, atgriežoties no frontes, Januška strādāja partijas pilsētas komitejā par instruktori, amatā, kas pēckara periodā esot bijis īpaši noslogots un laika ziņā nenormēts. Šī situācija Januškai nav bijusi pieņemama un, pārvarot sevi, viņa prasījusi Liepājas LKP pirmajam sekretāram Dubovičam vieglāku uzdevumu, lai varētu vairāk laika veltīt saviem bērniem.

Anna Januška (vidū) ar kolēģēm, gads nav zināms. Fotogrāfija no LCZB arhīva.

Viņai esot piedāvāts darbs bibliotēkā…
Daudzus gadus vēlāk kādā intervijā Januška izteikusies, ka tas esot bijis pārsteigums: "…no kurienes viņš uzzinājis, ka mana mīlestība pret grāmatām ar gadiem nav vis mazinājusies, bet gājusi dziļumā?" (no grāmatas "Nenovelkot karavīra šineli". R., 1985.)

Sākot ar 1949. gadu, Januška veica Liepājas pilsētas bibliotēkas pārzines pienākumus, aktīvi strādāja ar grāmatu fondiem un katalogiem, rīkoja literārus pasākumus un lasītāju konferences. Savus pienākumus veica bez speciālām zināšanām, tikai ar lielu degsmi, interesi par grāmatām un darāmo darbu – šie faktori noteica, ka 1951. gadā viņa tika uzaicināta darbam Liepājas Valsts zinātniskajā bibliotēkā.

Anna Januška sēž, aiz viņas darba kolēģi, no kreisās: Pēteris Liepa, Marija Šterna, Aina Krauče, Biruta Kaire. Foto tapis bibliotēkas 200 gadu jubilejas pasākuma laikā, 1977. gadā. Fotogrāfija no LCZB arhīva.

Kāda bija bibliotēkas situācija, Annai Januškai, uzņemoties vadību?
Tolaik bibliotēka atradās Ļeņina ielā (tagad Lielā iela) virs pilsētas centrālās krājkases, samērā šaurās telpās. Anna Januška saņēma no iepriekšējās vadītājas 28602 inventarizētas grāmatas un 3361 neinventarizētas. Bibliotēkas krājumu nepārbaudīja laika trūkuma dēļ, bet Januška apņēmās to izdarīt viena mēneša laikā. Milzīgais grāmatu un lasītāju pieplūdums padarīja neiespējamu turpmāko darbību. Januška panāca, ka bibliotēka 1952. gadā tika pārcelta uz Zivju ielu 7, kur jau no 1923. gada bija atradusies pilsētas bibliotēka.

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Anna Januška savā darba vietā, gads nav zināms. Foto no CZB arhīva.

Pēckara periodā, kad darbojās abas bibliotēkas, bija novērojama bieža vadītāju un darbinieku maiņa, kas atstāja iespaidu uz bibliotēku darbību. Interesanta situācija izveidojās, piemēram, krājuma piederības un izmantošanas jautājumā, kad seno grāmatu krājums Vecbibliotēka un Fišera fonds nonāca zinātniskās bibliotēkas lietošanā, bet palika pilsētas bibliotēkas īpašumā. Tas mainījās, kad abas bibliotēkas 1954. gadā tika apvienotas un nodibināta Liepājas zinātniskā bibliotēka, par kuras direktori kļuva Anna Januška.

Vai jums pašai iznāca strādāt Annas Januškas vadībā. Kā Jūs raksturotu viņas vadības stilu un personību?
Esmu strādājusi Januškas vadībā viņas darbības noslēdzošajā piecu gadu posmā, kad pēc studijām Rīgā, Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes nodaļā, atgriezos Liepājā. Atceros Annu Janušku kā mierīgu, klusu, pārdomās iegrimušu, varbūt pat mazliet vientuļu pēdējos gados. Viņa tā īsti nelaida sev klāt nevienu, bet bija ļoti cilvēciski saprotoša un sirsnīga saskarsmē ar bibliotēkas darbiniekiem, viņai piemita arī humora izjūta.  Bibliotēka bija visa viņas dzīve, un tur viņa bija no rīta līdz vakaram, atvaļinājumus neizmantoja un arī, šķiet, nekad neslimoja. Pēdējie darbības gadi tika veltīti pētniecībai, bet vadības groži jau faktiski bija nodoti vietnieces Ainas Kraučes rokās.

Dzīves laikā Januška saņēmusi daudz apbalvojumu, piešķirts arī Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums.

No Liepājas rajona laikraksta "Ļeņina Ceļš" Nr.62 (24.05.1966): "Attēlā redzam Teodoru Uldriķi pie pabeigtās gleznas. Mākslinieka ota darinājusi Liepājas zinātniskās bibliotēkas direktores Annas Januškas portretu. Kara gados Anna Januška bija viena no pirmajām latviešu snaiperēm, kas trāpīgi raidīja lodes pretī ienaidniekam. V. Evaldsona foto".

Cik ilgi Januška vadīja bibliotēku? Kādas pārmaiņas viņa ieviesa? Vai bija kādi sevišķi sasniegumi? Problēmas, ko neizdevās atrisināt?
Bibliotēkas direktores amatā Januška nostrādāja 37 gadus. Viņas laikā tika aktivizēts novadpētniecības darbs, izveidots metodiskais centrs, sabiedriskā padome un starpresoru padome bibliotēkas atbalstam, organizētas grāmatu draugu dienas aprīlī, Rainim veltītie svētku pasākumi 1950.-to gadu sākumā (dzejas dienu aizsākums), vēl jauno grāmatu dienas, tehniskās literatūras dienas. Sākot jau ar 1954. gadu kopā ar Janušku darbu bibliotēkā uzsāka Pēteris Liepa, Marija Šterna, pēc tam arī Alma Mago, Vija Ante un Marta Mūrniece, kas veidoja to atbalsta un rīcības komandu, bez kuras nebūtu iespējams darbs un panākumi. 1960.-to gadu beigās pievienojās arī Biruta Kaire (bibliogrāfe), Aina Krauče (direktores vietniece) un vēl citi, kas stiprināja bibliotēkas kapacitāti.

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 200. dzimšanas dienas piemiņas nozīmīte, 1977. gads. Nozīmīte pieder Zigrīdai Knostenbergai.

Januška uzsāka zinātniski pētniecisko darbu par masu pasākumu un grāmatu propagandas formām un to ietekmi uz lasītājiem, veica seno izdevumu krājuma izpēti. Un pats galvenais – pētījums par bibliotēkas vēsturi, ko ar nosaukumu "Lappuses no Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēstures" (1984), publicēja Viļa Lāča LPSR Valsts bibliotēkas rakstu krājumā un kas palīdz izprast bibliotēkas sākotni.

Bibliotēkas darbinieki Annu Janušku atceras kā Vecbibliotēkas fonda (16. – 18. gadsimta izdevumi) un Fišera fonda (19. – 20. gadsimta pirmās puses izdevumi) saglabātāju, jo tie saturēja izdevumus, kas toreizējai padomju varai varēja nepatikt. Aina Krauče, direktores vietniece, atcerējās, ka

zem Januškas galda atradusies lūka grīdā, kas vedusi uz pagrabu. Pagrabā bijušas grāmatas, kas izdotas Latvijā pirmskara laikā.

Slepenās ieejas atslēgas glabājušās pie direktores.

Anna Januška bija pārliecināta komuniste, bet arī sava bibliotēkas darba entuziaste. Par darba problēmām nerunāja. Ja tādas bija, tad paturēja sevī un ne arvienu nedalījās. Sarežģītie padomju okupācijas apstākļi viņu netraucēja, jo tā bija arī viņas politiskā pārliecība.

Piemiņas medaļa tika pasniegta katram bibliotēkas darbiniekam kā pateicība par ieguldīto darbu bibliotēkas remonta laikā (1975-1977). Šī medaļa pieder Zigrīdai Knostenbergai.

Ļoti nozīmīgs ieguldījums bija bibliotēkas rekonstrukcija un paplašināšana (1974–1976), kas bija iespaidīgs projekts. Tas mainīja visu: bibliotēkas infrastruktūru, iekšējo plānojumu un dizainu, bija tam laikam moderni iekārtota un aprīkota. Bibliotēkas remonta un iekārtošanas laikā dažādos darbos bija iesaistīti visi bibliotēkas darbinieki. Remontam beidzoties, svinīgajā pasākumā par godu šim notikumam bibliotēkas direktore kā pateicību katram darbiniekam pasniedza piemiņas medaļu.

Ar šī projekta realizāciju un bibliotēku centralizāciju 1977. gadā tika sagaidīta Liepājas pilsētas bibliotēkas divsimtgade.

ANNA JANUŠKA
Dzimusi 1911. gada 24. janvārī Tadaiķu pagasta kalpu ģimenē. Viņas tēvs Jēkabs Plāciņš gājis bojā Pirmā pasaules kara laikā.

Mācījusies Liepājs pilsētas komercskolā (1926 – 1930), studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1950 – 1957), ieguvusi latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju.

Darba gaitas uzsākusi 1920. gadā Tadaiķu pagastā kā gane un laukstrādniece pie saimniekiem; veikusi kasieres – mašīnrakstītājas darbu Liepājas kopējā slimo kasē (1930 – 1934); bijusi laukstrādniece pie lielsaimniekiem Tadaiķu pagastā (1934-40); darbvede laikrakstā "Komunists" (1940 jūl. – 41 jūn.).

Ģimene: 1931.gadā apprecējās ar Liepājas drāšu fabrikas strādnieku pulciņa aktīvu dalībnieku Jāni Janušku, laulībā piedzima trīs bērni.

Otrā pasaules kara gados bijusi sanitārā instruktore Padomju Armijā un snaipere frontē pie Maskavas un Staraja Rusas.

Pēc Otrā pasaules kara no 1945. gada jūlija līdz 1947. gada aprīlim bijusi instruktore Liepājas pilsētas partijas komitejā Propagandas un aģitācijas nodaļā; no 1947 aprīļa līdz 1948. gada augustam darbojusies kā komunistiskās partijas pirmorganizācijas sekretāre Liepājas Cukurfabrikā; no 1948. gada augusta līdz 1949. gada novembrim bijusi instruktore Latvijas Komunistiskās partijas Liepājas komitejas kadru daļā.

Bibliotēkas periods. No 1949. gada novembra līdz 1951. gadam bijusi Liepājas pilsētas bibliotēkas pārzine; no 1951. gada oktobra līdz 1953. gada janvārim strādājusi kā direktore zinātniskajā bibliotēkā; no 1953. gada janvāra līdz 1954. gada jūnijam vadījusi Liepājas apgabala bibliotēku; no 1954. gada 18. jūnija līdz 1986. gada 31. jūlijam ieņēmusi Liepājas Zinātniskās bibliotēkas direktores posteni. 

(Biogrāfiskos datus apkopoja Z.Knostenberga)

(Turpmāk vēl)