Maija Kalniņa kopā ar saviem un kultūras nama "Wiktorija" draugiem (kas ir viens un tas pats) septembra karstākās dienas vakarā atvēra savu dzejas un dzejiskās prozas grāmatu "Adrese – tepat blakus".

Liepājā Maija savu grāmatu bija izdomājusi atvērt ar koncertu, kurā arī pati bija mūziķe, soliste, tekstu autore un komponiste. Bet Maija nekad nav viena, un arī koncerts bija radīts kopā ar Normundu Kalniņu, Māri Zīlmani, Robertu Dinteru, Kasparu Krompušu,  Zandu Štrausu, Agnesi Jēkabsoni, Viktoru Elleru, zināmiem (Jānis Strazds, Kārlis Būmeisters) un, kā Arnis Čakstiņš, tikko atklātiem komponistiem. Tāpat kā koncertam, arī grāmatas klajā nākšanai bijuši daudzi palīgi, sākot ar Maijas ģimeni, beidzot ar naudas devējiem, kuriem visiem autore arī no sirds pateicās.

Neviena rakstītā rinda nav tapusi ar domu, ka tai būtu vieta grāmatā, taču pienācis brīdis, kad Maija sapratusi, ka viņai ir, ko teikt pasaulei. Nu tas ir grāmatā. Un, protams, arī dziesmās – liriskās, sirsnīgās, domīgās, mazliet izaicinošās, bet galvenais – patiesās.

Par Maiju pašu labāk par viņas līdzgaitnieci Inesi Muižnieci nepateiksi (teksts no Facebook.com):

"Viņa izdomāja atnākt šajā pasaulē un būt Maija Kalniņa. Viņa tāda vienkārši ir. Bez uzspēlēta lieluma, bez stratēģijām par slavu. Viņa vienkārši ir. Un lieliski ir. Un viņa prot iedvesmot "lidot, ne vējā plīvot". Tā ir sanācis, ka, pieņemot sevi un ap sevi tik dažādo pasauli, viņa spēj pulcēt cilvēkus – no miljonāra līdz bezpajumtniekam, un koncertā tiekas – no trīsgadnieka līdz pensionāram. No sabiedrības krējuma šikās kleitās līdz vienkāršam strādniekam ikdienas vienīgajās biksēs. Dabiski. Nav stāsts naudā. Bet mīlestībā. Dzīvā un patiesā. Jo Maija. Tāda viņa ir. Un skanošs kā sudrabs ir viņas laiks".