Tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Liepājas Mākslas vidusskolā izvēršas par diskusiju gan ar ministru, gan starp dažādu uzskatu paudējiem zālē.

Tas iepriecināja Saeimas deputāti Initu Bišofu, kura karsto diskusiju uztvēra kā apliecinājumu tam, ka viņas ideja par Kurzemes vecāku foruma nepieciešamību, bijusi pareiza.

“Esmu Roberts Ķīlis, strādāju par ministru,” Initas Bišofas uzsākto sarunu turpinot, Liepājas Mākslas vidusskolas zālē sapulcējušos Liepājas skolēnu vecākus (daudzi no kuriem izrādījās pedagogi) un klātesošos pedagogu profesionālās pilnveides konferences dalībniekus no vairākām mākslas un mūzikas skolām, uzrunāja ministrs.

Saruna sākās vēlā piektdienas pēcpusdienā, pēc tam, kad ministrs jau bija ticies ar pilsētas vadītājiem, skolēniem 2.vidusskolā un izglītības iestāžu vadītājiem Liepājas Latviešu biedrības namā.

Izmantojot izdevību, diskusiju uzsāka Mākslas vidusskolas pārstāvji, kurus neapmierina valsts attieksme pret vispārizglītojošo priekšmetu skolotājiem, kas šajā sistēmā saņem par simts latiem mazāku algu, nekā viņu kolēģi parastajās skolās. Ministrs atzina, ka pirms diviem gadiem “Kultūras ministrija izdarīja kļūdu, nepasargājot savu skolu pedagogus”, un aicināja pievienoties viņa vadītajai ministrijai. “Algu atrisināsim!”

Saruna ļoti drīz izvērtās asa: vairāku bērnu mamma Ilze Vainovska  norādīja, ka valdība demonstrē “tiesiskā nihilisma kalnagalus”, pārkāpjot gan Ministru kabineta (MK) noteikumus par 7 latiem uz katru skolēnu mācību literatūras iegādei, gan Satversmes 112.pantu par bezmaksas izglītību. Ministrs piekrita, ka vai nu jāatceļ MK noteikumu un jāmaina Satversme, vai tik tiešām jānodrošina likumos ierakstītais. Ķīļa viedoklis bija: jāatzīst, ka valsts nevar nodrošināt bezmaksas izglītību, un jāmaina Satversme.

“Žēl, ka tas nav pateikts līdz šim, un es atvainojos, ka sešu mēnešu laikā to neesmu izdarījis arī es,” sacīja ministrs.

Cits runātājs – vēstures skolotājs Pāvels Jurs – tomēr pateicās ministram, ka tas “satricinājis naftalīnaino ēku Vaļņu ielā”. Viņš norādīja, ka 9. un 12. klasēs paliek pārāk maz laika, lai sagatavotos eksāmeniem, jo jāapgūst apjomīga obligātā mācību viela. “Mācam mazāk!” – rosināja Ķīlis, aicinādams pedagogus nākt ar sviem ierosinājumiem, ko tieši vajadzētu svītrot no programmām. Auditorija to uztvēra ar aplausiem.

Viens no asākās diskusijas izraisījušajiem jautājumiem bija  pedagogu kvalifikācijas novērtējuma sistēma. Rosinājumi, kādai vajadzētu būt šai sistēmai un vērtējuma kritērijiem, bija atšķirīgi un pat pretēji. Tāpēc ministrs rosināja pedagogus vispirms pašiem nonākt pie konsensusa, izdiskutējot šo jautājumu savā vidē, un tad viņu priekšlikumus varēs atbalstīt arī ministrija.

10.vidusskolas audzēknes mamma Sarmīte Krūma lūdza ministru palīdzēt Liepājas centra skolu audzēkņiem tikt pie normālas sporta zāles, varbūt piesaistot eiropas fondu naudu, jo pašvaldība šo jautājumu nav varējusi atrisināt kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.

Ķīlis atzina, ka tiešā veidā ar Eiropas fondu palīdzību to izdarīt nevarēs, bet netiešā “visu var izdomāt”, un tieši to izdarījuši igauņi, kuri šādiem mērķiem jau saņēmuši Eiropas naudu. Vienam no ministrijas departamentiem esot uzdots strādāt pie šī jautājuma.

Divi runātāji – tēvs, kurš ar bērniem no Anglijas speciāli pārcēlies uz dzīvi Latvijā, lai viņus skolotu šeit, un 15. vidusskolas skolotāja un bērnu mamma – aicināja nebūt tik kritiskiem, pārmetošiem, rūgtuma pilniem.

“Ministrs ir meklējis risinājumus un gaida mūsu priekšlikumus, ko šovakar dzird ļoti maz,” atzina runātāja.

Savukārt tēvs no Anglijas sacīja: “Te nav tik slikti, kā mēs krāsojam, te ir ļoti labi, te saule spīd un te ir nākotne!”

Tikšanās reizē izskanēja vēl daudz priekšlikumu – par darba burtnīcām, kuru ir par daudz un kuras ir par dārgu; par nepieciešamību attīstīt prātu ar tādām aktivitātēm, kā dejošana, mūzikas instrumentu spēlēšana, sportošana, un citi. Daudzi solīja sūtīt savus priekšlikumus ministram, kurš uz to arī rosināja auditoriju.