1932. gada 1. jūlijā Latvijā reģistrētā Latviešu-zviedru biedrība savā sēdē Rīgā nolēma sarīkot zviedru karaļa Gustava Ādolfa nāves dienas 300 gadu atcerei veltītu zviedru laiku pieminekļu iztādi. Par šo nodomu informēja latviešu preses izdevumi, piemēram, Emīlijas Benjamiņas "Jaunākās Ziņas" un vairāki citi laikraksti un akadēmiski Universitātes mācību spēki.
Izstādes katalogs.
Par šo izstādi organizatoriem izdevās ieinteresēt Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un pat Valsts prezidenta Alberta Kvieša kanceleju Rīgas pilī. Viņa ekselenci prezidentu oficiāli nominēja par šīs starptautiskās izstādes patronu.
1932. gada 6. novembrī ar vēsturiskās uniformās ģērbtu zviedru grenadieru parādi Rīgas pilī izstādi atklāja.
Tajā izvietoto artefaktu apjoms bija iespaidīgs. Pāršķirstot ekspozīcijas katalogu, jānovērtē cītība un loģiskums, jo tas kārtots pārskatāmā secībā: portreti, zīmējumi, dažādu vēsturisko celtņu fotogrāfijas vai to fragmenti, kartes un plāni, arhivāliju dokumenti, ieroči, bruņas un monētu un medaļu kolekcija.