Divas kāpņutelpas, divi identiski gadījumi ar apsaimniekotāju, taču katrā no gadījumiem tiesas spriedums bijis pilnīgi pretējs. Kā tas iespējams?

"Mūs grib uztaisīt par blēžiem!" – savu sašutumu par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu neslēpj viens no Dzintaru ielas 95.nama dzīvokļu īpašniekiem Ainars Tučins, kurš tā arī saka: "Latvijā viens apgabaltiesas tiesnesis jau ir pieķerts kukuļņemšanā, un tas met lielu ēnu uz šo iestādi kopumā!".

Līdzīgās domās ir arī kaimiņi no diviem citiem dzīvokļiem šajā kāpņutelpā.

Runa ir par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru iepriekšējās instances – Liepājas tiesas – lēmums noraidīt Liepājas Namu apsaimniekotāja (LNA) prasību pret šiem dzīvokļu īpašniekiem par parāda piedziņu, atzīts kā nepamatots, savukārt LNA prasība apmierināta.

Tagad dzīvokļu īpašnieki ar kasācijas sūdzību par Apgabaltiesas spriedumu vērsušies Augstākās tiesas civillietu departamentā, cerībā uz taisnīgu spriedumu.

Lai saprastu, par ko īsti ir konflikts, jāatgriežas visai senā pagātnē, saka Tučins un viņa kaimiņi Ostnieki, kas, taisnību meklēdami, bija atnākuši arī uz irliepaja.lv redakciju.

Likumīgi izbūvēts, tomēr nelikumīgs
2003.gadā vairāki dzīvokļi abās Dzintara ielas 95.nama kāpņutelpās pilnīgi oficiāli – ar "Liepājas siltuma" (tagad "Liepājas enerģija") un nama apsaimniekotāja, pašreizējā LNA, atļauju, apstiprinātu projektu un nodošanas-pieņemšanas aktu – tika izbūvēta individuālā apkures uzskaites sistēma.

"Kopš tā laika norēķināmies pēc skaitītāja plus maksājam par savu daļu par siltuma zudumiem – jau 14 gadus," stāsta Tučins.

Šo sistēmu izvēlējušies astoņi no 28 mājā esošajiem dzīvokļiem. Kāpēc skaitītājus neieviesa visi? Vieni atrunājušies ar naudas trūkumu, citiem bijis vienalga.

2008.gada beigās, kāds mājas iedzīvotājs, saskaņoti ar LNA, kurš vai nu nesaprata vai nevēlējās saprast, ka kaimiņi, kas norēķinās pēc individuālajiem skaitītājiem, neko neatņem citiem, bet tieši otrādi, ekonomējot siltumu savos dzīvokļos, samazina mājas kopīgo patēriņu, tātad arī kopīgo rēķinu, mēģinājis noorganizēt kopsapulci ar mērķi panākt iedzīvotāju lēmumu, ka visi norēķinās vienādi – pēc dzīvojamās platības.

"Sapulcē nebija kvoruma, līdz ar to nebija ne protokola, ne kopsapulces lēmuma. Taču, it kā pēc tam esot savākti paraksti, ka lielākā daļa mājas iedzīvotāju vēlas, lai visi maksātu vienādi."

Balstoties uz šādu pliku vēstuli, mājas apsaimniekotājs bez brīdinājuma sācis sūtīt citādākus rēķinus, nekā līdz tam.

Pirms tam apsaimniekotājs izdarījis vēl vienu nelikumīgu gājienu, proti, sakarā ar to, ka Ministru kabinets pieņēmis jaunus noteikumus, ka visai siltuma uzskaites sistēmai jāatrodas aiz mājas siltumskaitītāja, LNA bez brīdinājuma, projekta un saskaņošanas ar mājas iedzīvotājiem,  pagrabstāvā izdemolēja īpašumu un pārmetināja apkures caurules.

"Kad mēģinājām noskaidrot, kas to izdarījis, LNA un "Liepājas enerģija" sūtīja viena pie otras. Galu galā izsaucām Pašvaldības policiju, kas ieprotokolēja bojājumus, un, lai atrastu vainīgo, uzrakstījām oficiālu vēstuli "Liepājas enerģijai". Pēc tam ar novēlošanos saņēmām atbildi, ka pārslēgšanu izdarījusi "Liepājas enerģija", saskaņojot ar LNA."

Visi īpašnieki, kuru dzīvokļos bija uzstādīti individuālie skaitītāji, turpinājuši maksāt, kā maksājuši visu laiku, – par patērēto siltumu un siltuma zudumiem, bet starpības summa, ko rēķinā piestādīja LNA, augusi.

"2014.gadā uzzinājām, ka esam iesūdzēti tiesā, jo neesam norēķinājušies par sniegtajiem pakalpojumiem laika posmā no 2009.gada līdz 2014.gadam."

Vieniem spriedums labvēlīgs, otriem – ne
2016.gada novembrī Liepājas tiesa lēma noraidīt LNA prasību pret trīs dzīvokļu īpašniekiem, savukārt viņu prasību pret LNA – pārrēķināt un atzīt, ka nekāda parāda nav, – atzina par pamatotu.

Apsaimniekotājs šo lēmumu pārsūdzēja, un Apgabaltiesa nosprieda, ka taisnība ir LNA.

Interesanti, ka 2013.gadā tiesā uzvarēja arī blakus kāpņutelpas piecu dzīvokļu īpašnieki, kuri tāpat par siltumu norēķinās pēc skaitītāja un kurus LNA arī gribēja padarīt par blēžiem. Šo tiesas lēmumu apsaimniekotājs nez kādēļ nepārsūdzēja.

Kā tas iespējams, ka vienā un tajā pašā situācijā vieni izrādās blēži un parādnieki, bet otri – pilnībā attaisnoti?

"Tiesa var kļūdīties vienreiz, bet ne trīs! Neņēma vērā ne to, kādiem dokumentiem ir jābūt, lai likumā noteiktā kārtībā mājas iedzīvotāju lēmums būtu likumīgs un to varētu izmantot tiesā prasītājs, ne to, ka nelikumīga ir projekta iztirzāšana (iestājies noilgums, jo pagājuši vairāk nekā 10 gadi), ne to, ka kaimiņos ir tāda pati sistēma, kas atzīta par likumīgu!"

Ainars Tučins to sauc par neobjektīvu spriedumu, jeb spēli vienos vārtos, bet aizdomas par šo futbolu viņam radušās tāpēc, ka tiesas process bijis objektīvs, bet spriedums – ne.

"Tiesa uzdeva ļoti daudz  jautājumu, uz kuriem prasītājs – LNA – nespēja sniegt atbildes un izvairījās, vienkārši nekomentējot, tāpēc bijām pārliecināti, ka spriedums būs mums labvēlīgs," saka Tučins.

Taču, kad 18.janvārī Apgabaltiesas spriedums saņemts, dzīvokļu īpašnieki bijuši šokā, jo pēkšņi viss izrādījies otrādi.