Liepājas attīstības programma un ilgtspējas stratēģija plāno vērienīgus projektus, taču neprognozē augstu dzīves līmeni, teikts laikraksta "Dienas Bizness" apskatā.

"Jābūt reālistiem," attīstības plānošanas dokumentu pieticīgo izaugsmes prognozi komentē Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. Veiktā SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi) analīze parāda saspringtu sociālekonomisko situāciju, kuras iemesli nav tikai pašvaldības ietekmes zonā, tāpēc dokumentu izstrādātāji atturējušies būt pārāk optimistiski. Arī līdz 2030.gadam netiek solīts sasniegt Austrumeiropas vidējo dzīves līmeni. Taču infrastruktūras un prioritāro jomu attīstīšanai plānoti prāvi līdzekļi, kas varētu dot arī labāku rezultātu par dokumentos fiksēto.

Rūpniecība turas

Lai gan rūpniecības apjomi Liepājā pērn kritušies par 27,7%, salīdzinot ar 2013.gadu, joprojām te saražo visvairāk produkcijas (3,5% no Latvijas kopapjoma) starp Latvijas pilsētām, neskaitot Rīgu. Tiesa, Liepājā pērn bijis straujākais rūpniecības produkcijas izlaides un realizācijas apjomu samazinājums.

2014.gadā Liepājā apstrādes rūpniecības produkcija saražota par 206,2 milj. eiro. Realizētās produkcijas apjoms 2014.gadā bija 212,1 milj. eiro, kas ir par 120,3 milj. eiro jeb 36,2% mazāk, salīdzinot ar 2013.gadu. Eksporta apjoms no kopējā Liepājas rūpniecības devuma ir 74% jeb 157,7 milj. eiro, kas ir par 121,2 milj. eiro jeb par 43,5% mazāk nekā 2013.gadā. Vienlaikus augusi vietējā tirgus daļa – Latvijā realizētas preces par 54,5 milj. eiro, kas ir par 1,5 milj. eiro jeb par 2,7% vairāk nekā 2013.gadā. Lielākais samazinājums pērn ir uz a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas un dīkstāves rēķina, taču ievērojamu kritumu piedzīvojusi arī tekstila nozare, kuru ietekmējusi Krievijas–Ukrainas krīze. Rūpniecības produkcijas izlaides apjomi pērn samazinājušies arī Rīgā un Jelgavā, bet citās pilsētās tie palielinājušies. Straujākais rūpniecības produkcijas izlaides apjomu pieaugums bijis Rēzeknē (17,8%), Ventspilī (14,6%) un Valmierā (10,7%), kur ražošanas noieta tirgi lielākoties ir rietumu un ziemeļu virzienā.

Bezdarba svārsts

Viena no Liepājas vājajām pusēm ir liels bezdarbnieku, tostarp – ilgstošo, skaits. Lai gan a/s KVV Liepājas metalurgs lēnām atsāk ražošanu, bezdarba līmenis šā gada februārī samazinājies tikai par vienu procentpunktu, salīdzinot ar janvāri, un joprojām ir viens no augstākajiem valstī – 12,9%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati. 2014.gada decembrī NVA Liepājas filiālē bezdarbnieka statusu ieguvis 791 bezdarbnieks, bet šā gada janvārī – 817 bezdarbnieki. Proti – Krievijas krīze "smagi trāpījusi" veļas šūšanas nozarei.

Bezdarbnieku skaits, kuriem pēdējā darbavieta bija tekstila nozarē, pieaudzis viskrasāk. To vidū ir šuvējas – pieaugums par 99 personām, veļas un korsešu šūšanas operatori (61), šūšanas iekārtu operatori (60), piegriezēji (22). Galvenokārt darbs zaudēts decembrī un janvārī dažādos nozares uzņēmumos, kopskaitā 30. Tekstila nozares uzņēmēji gan pēdējā gada laikā nav snieguši NVA informāciju par kolektīvu samazināšanu vai reorganizāciju saistībā ar politisko situāciju kaimiņvalstīs, uzsver NVA.

Pavisam Liepājā 1. februārī bija 6121 reģistrēts bezdarbnieks, no tiem 2080 – ilgstoši. To, ka Liepāja ir cietusi gan no Liepājas metalurga kraha, gan ģeopolitiskajā krīzē, apliecina arī situācija tirdzniecībā – agrāk centrā dominēja mazi, stilīgi veikali un saloni, bet šobrīd uz katra soļa ir lietoto preču veikali (reģistrēti 15 adresēs), lombardi (13 adreses) un spēļu automāti (15 adreses).

Zema latiņa

Liepājas filiāles bezdarbnieka portretā galvenokārt dominē vidējas un zemas kvalifikācijas profesiju pārstāvji. Nemainīgi lielākais bezdarbnieku skaits pēc pēdējās nodarbošanās ir palīgstrādnieka un mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijās. No vienas puses – tas liecina, ka kvalificēti speciālisti ir pieprasīti, un pilsētas stiprā puse ir attīstīta rūpniecība. No otras puses – ne vienmēr pēdējā nodarbošanās atbilst cilvēka kvalifikācijai, dažkārt tas norāda uz neadekvāti zemu darba samaksu, kas liek izvēlēties pabalstu, bet nevis darbu. To apliecina arī pilsētas vidējā bruto alga, kas ir zemāka nekā Latvijā vidēji.

"Plānā pie sasniedzamajiem rezultātiem ierakstīts, ka iekasētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no cilvēka 2020.gadā būs ap 500 eiro un 2030.gadā ap 530. Šobrīd tas ir 480 eiro! Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, mūsu bērniem, mēs jau tagad dodam signālu, ka Liepāja arī pēc 15 gadiem būs lētā darbaspēka pilsēta. Tas būtu nopietni jāmaina uz augšu – vismaz trīskārt, un tas būtu īsts izaicinājums gan pilsētas vadībai, gan uzņēmējiem, domājot par augstvērtīgiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī par eksportu," ar pārāk pieticīgiem plānošanas mērķiem nav apmierināts pašvaldības opozīcijas deputāts, LTRK pārstāvis Ģirts Kronbergs.

Cer uz kūrortu

Pie Liepājas stiprajām pusēm pieder minerālūdens resursi, daudzveidīgi medicīnas pakalpojumi, veselīgu dzīvesveidu veicinošas aktivitātes un atbilstoša infrastruktūra, tostarp dabiska un neapbūvēta, tomēr labiekārtota pludmale pie jūras un potenciāli attīstāma piekraste un sala Liepājas ezerā. Lai izmantotu šīs priekšrocības, pašvaldība izstrādājusi Liepājas kūrorta attīstības koncepciju no 2015.gada līdz 2020.gadam, kur galvenais akcents ir uz kūrorta zonas noteikšanu pilsētā. Nākamais solis būs tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, lai noteiktu, ko katrā kūrorta zonas daļā ir vērts attīstīt. Pašvaldība cer dokumenta izstrādei piesaistīt ārējo finansējumu, DB informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Kopumā plānošanas dokumentos paredzēts, ka pilsētvidei šajā piecu gadu periodā izdosies saņemt ap 30 milj. eiro no ERAF, bet kopumā ir iespējas piesaistīt 415,2 milj. eiro. Vēl ir rezerves projekti par 315,4 milj. eiro. Lielākās ambīcijas ir izglītībai, transportam un komunālajai jomai – attiecīgi 49,7 milj. eiro, 47,5 un 45,9 milj. eiro. Tūrismam plānots piesaistīt 15 milj. eiro.

"Projekti ir salāgoti ar iedzīvotāju vajadzībām. Katra nozare ir iedevusi savu sarakstu, iezīmējot prioritātes, attiecīgi tas arī ir iekļauts plānošanas dokumentos," apgalvo A. Vītols. Pie nākotnes iespējām minēta arī profesionālās un augstākās izglītības piemērošana darba tirgum, radošo un industriālo parku veidošana, lidostas, dzelzceļa un prāmju pasažieru pārvadājumi, kultūrtūrisms, zinātnes un inovāciju parka veidošana.