(Papildināts ar Ekonomikas ministrijas informāciju) Piedāvājam sarunu ar Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāju Intu Šoriņu par covid-19 pandēmijas iespējamām sekām uz tūrisma nozari.


Pēc atgriešanās no Rīgas, no tūrisma nozares pārstāvju ārkārtas tikšanās vakar Ekonomikas ministrijā un šā rīta sarunām ar vietējiem uzņēmējiem, Šoriņa situāciju vērtē kā ļoti nopietnu.


"Skaidrs, ka Liepājā mēs šo situāciju jūtam nedaudz citādāk nekā Rīgā, kur jau šobrīd tūrisma sfēra ļoti nozīmīgi jūt pandēmijas ietekmi. Es runāju par ķēdīti: lidojums, atbraukšana, transfēri, viesnīcas un visas iesaistītās puses.


Ir konkrēti skaitļi?
Ciparus tagad tikai mēģina apgūt, un jāņem vērā, ka runa ir arī par komerciāliem noslēpumiem. Tāpēc vakar bija ierosinājums iesaistīt Centrālo statistikas pārvaldi, kura ir konfidenciāla datu vācēja, lai varētu iegūt un apstrādāt datus. Tagad es


aicinu nevis vārīties savos viedokļos, bet sekot līdzi oficiālajai informācijai Veselības ministrijas, Ārlietu ministrijas mājaslapās.

To darām arī mēs, jo neko jaunu izgudrot mēs nevaram!


Bet kādas ir prognozes?
Tie secinājumi, ko var izdarīt, balstoties uz OECD vai Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, liecina, ka pandēmijas krīze varētu būt sešus mēnešus un tūrisma jomā – līdz pat desmit mēnešiem.
Martā tūrisma nozarē Latvijā prognozē kritumu 70 – 80 % apmērā, zaudējumi ir milzīgi, miljonos. Liepājā mēs vēl gaidām vasaras sezonu, lai gan šorīt lielās viesnīcas teica, ka jau tagad ļoti nopietni, 70% apmērā, jūt ietekmi, un aprīlī atsevišķos gadījumos varētu būt līdz pat 90 –100%. Protams, viesnīcas ir dažādas un dažādi strādā, vienām ir tieši vietējais klients un lokāli pasākumi, citi visu laiku strādājuši ar ārzemju tūristu grupām. Tāpēc, Rīga vai Liepāja, scenāriji var būt visdažādākie.


Un, ja ierodas kāds vīrusa nēsātājs?
Vīruss var atnākt no jebkuras puses, bet zinu, ka viesnīcas ļoti nopietni strādā gan pie dezinficēšanas, higiēnas, gan darbinieku informēšanas un klientu apkalpošanas – atbilstoši Veselības ministrijas ieteikumiem.


Vai vakar ministrijā sprieda arī par iespējamu atbalstu nozarei krīzes apstākļos, piemēram, samazinot nodokļu slogu?
Jā, protams. Tieši tas arī bija diskusijas mērķis, panākt, ka ir atbalsta mehānisms, un nozares pārstāvjiem bija konkrēti formulēti priekšlikumi – attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, tiesiskās aizsardzības procesu, kā arī cita veida atbalstu. Tas tika salikts kopā ziņojumā Ministru kabinetam.


Vai saskatāt arī ko pozitīvu šajā situācijā?
Situācija mainās pa stundām, tāpēc ir grūti spriest.


Vēl šorīt runājām, ko varētu darīt lietas labā, kamēr Lietuvā nav izsludināta karantīna, bet šajā brīdī jau Lietuvā ir kaut kadi ierobežojumi. 

Bet mēs vienalga esam gatavi ļoti ātri reaģēt un uztaisīt kādas ātrās akcijas šeit, Liepājā. Protams, ir skaidrs, ka jāatceļ visas mārketinga aktivitātes ārvalstīs, un jāpārorientējas uz vietējo tūristu, kas vienmēr ir bijis mūsu galvenais klients, – aicināsim vēl vairāk Latvijas iedzīvotājus izmantot Liepāju.


Ļoti svarīgi ir saprast arī to, ka krīze reiz beigsies, un ir jābūt pilnībā gataviem rīkoties ar dubultu jaudu. Arī mēs, tūrisma birojā tam gatavosimies, darīsim visu, lai būtu "zemajā startā", lai brīdī, kad vajadzēs, varam virzīt aktivitātes Lietuvas tirgū, Igaunijas tirgū, Latvijā. Protams, pat, ja rīt atjaunotu visu bijušo realitāti, ir vajadzīgs atkopšanās periods, kas prasīs zināmu laiku.


Portāls irliepaja.lv uzklausīja arī situācijas vērtējumu no Ekonomikas ministrijas.


Kā portālu irliepaja.lv informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, Ekonomikas ministrija pēdējo nedēļu laikā organizējusi vairākas tikšanās ar dažādu tautsaimniecības nozaru organizācijām un uzņēmējiem, lai apzinātu esošo situāciju un problēmjautājumus, ar kuriem šobrīd saskaras uzņēmēji saistībā ar jaunā vīrusa COVID-19 izplatīšanos pasaulē. Vienlaikus tiek apzināts uzņēmēju viedoklis par viņiem nepieciešamo palīdzību un valsts atbalstu.

Izteikti aktīvs dialogs Ekonomikas ministrijai notiek ar tūrisma nozares uzņēmējiem, tiek apzināta situācija nozarē, t.sk. viesnīcu un restorānu biznesā, un vērtētas atbalsta iespējas.


Tūrisma nozare ir viena no lielākajām Latvijā – nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni vienu miljardu eiro jeb gandrīz 5%.

Tūrisma nozare šobrīd apkopo datus par jau šobrīd jūtamo ietekmi, ko rada gandrīz visu valstu īstenotie pasākumi ceļošanas un jebkādas pārvietošanās ierobežošanai. Ir skaidrs, ka vīrusa COVID-19 izplatīšanās prioritāri ietekmē tūrisma operatoru un pakārtoti tūrisma aģentūru darbību dēļ atceltajiem ceļojumiem Tūrisma operatoru un tūrisma aģentūru darbību ietekmēs ar nepieciešamība samazināt darbaspēku – piespiedu bezmaksas (atsevišķos gadījumos apmaksāti) atvaļinājumi, darbavietu samazināšana, kas vienlaikus radīs slogu arī uz sociālo budžetu. Tāpat negatīva ietekme būs vērojama izmitināšanas nozarē un ēdināšanas sektorā, kā arī muzejos.

Situācija Eiropā saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 straujo izplatīšanos mainās ik stundu - valstis pastāvīgi uzrauga situācijas attīstību un pieņem lēmumus slimības maksimālai ierobežošanai. Jebkurai valstij, jebkurai ekonomikai primāri ir nodrošināt savu iedzīvotāju veselības aizsardzību.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija izstrādājusi priekšlikumus, kā sniegt palīdzību uzņēmējiem, lai viņi varētu turpināt ražošanas procesu, noturēt darbaspēku un pārvarēt tās grūtības, kuras jau šobrīd izraisa un vēl tuvākā nākotnē varētu izraisīt vīrusa straujāka izplatīšanās. Detalizētāka informācija par atbalsta pasākumiem sekos, taču jau šobrīd varam teikt, ka tūrisma nozares sektora atbalstam plānots virzīt šādus atbalsta pasākumus:


atvieglotu pieeju īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem;

aizdevumus uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem;

atlikt nodokļu maksājumus uzņēmumiem;
piešķirt darbaspēka nodokļu brīvdienas vismaz 6 mēnešu garumā uzņēmumiem;

LIAA atbalstu vietējā tūrisma veicināšanai, kā arī starptautiskā tūrisma plūsmas veicināšanai pēc situācijas stabilizēšanās.