Tiešo norēķinu nodrošināšana par komunālajiem pakalpojumiem pasargātu apzinīgos maksātājus no tā, ka mājas kopējo parādu dēļ pakalpojums netiek nodrošināts.

Uz to otrdien, tikšanās laikā ar Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktori Ilzi Ošu, norādījis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, ziņo BNS.

"Tiešo norēķinu par komunālajiem pakalpojumiem kārtība varētu būt viens no tiem risinājumiem, kas sniegtu iespēju pakalpojumu saņēmējam veikt maksājumus uzreiz pakalpojuma sniedzējam par konkrēti savām izmaksām par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot abām pusēm pieejamu skaidru informāciju par norēķiniem un pasargājot apzinīgos maksātājus no iespējamības, ka pakalpojums mājas kopējo parādu dēļ netiek nodrošināts," sacīja Kučinskis un atzina, ka parādnieku problēma vairāk vai mazāk apver visas Latvijas pilsētas un pieaugošie tarifi par siltumenerģiju parādu apmēru ir palielinājuši.

Savukārt EM pārstāvji asociāciju informēja par priekšlikumiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ietver gan tiešos maksājumus no iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, gan izlīdzinātā maksājuma ieviešanu.

Asociācijā uzsvēra, ka sarunās rasta kopēja izpratne par tiešajiem norēķiniem kā reālāko piedāvājumu problēmas risinājumam.

Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji informēja EM pārstāvjus par jau esošo praksi, ka vairākās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī, Jelgavā un Rēzeknē, tiešie maksājumi komunālo pakalpojumu piegādātājiem veiksmīgi darbojas.

Savukārt attiecībā uz izlīdzināto maksājumu par siltumu LLPA pauda viedokli, ka tā nevar būt obligāta prasība, bet brīva iniciatīva. Pilsētu pārstāvji paskaidroja, ka šāda prakse jau eksistē pēc brīvas izvēles gan attiecībā uz izlīdzinātiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, gan atsevišķu maksāšanas grafiku līgumiem.

LLPA vienojās ar EM pārstāvjiem turpināt diskutēt un konsultēties par šā jautājuma tālāko virzību, lai rastu labāko risinājumu situācijas ātrākai atrisināšanai, pavēstīja asociācijā.

Jau ziņots – lai nodrošinātu, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji saņem iedzīvotāju maksājumus, EM piedāvā ieviest tranzīta kontus maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem vai tiešos maksājumus, nosakot, ka pakalpojuma saņēmējs ir nevis māja, bet konkrētais dzīvoklis.

LLPA dibināta 2001.gadā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību. LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas ‒ Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.