Rakstniece Astrīda Stānke (Stahnke, ASV), kuras saknes saistītas ar Liepāju un Priekuli, tikko Amerikā laidusi klajā triloģiju angļu valodā par Latviju un trimdu "How Long is Exile?"*.

Rakstniece, ar kuru pirmoreiz Liepājā tikos Atmodas laikā, pagājušās nedēļas nogalē bija Liepājas Universitātē notikušās 23. starptautiskās konferences "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" viešņa.

Konferencē ar referātu "Trimda laikā un telpā: dimensiju paradoksi A. Stahnkes triloģijā "How Long is Exile?"" uzstājās Latvijas Universitātes filoloģijas doktore Brigita Šiliņa un tribīnē kāpa arī triloģijas autore, lai nedaudz ieskicētu triloģijas tapšanas priekšvēsturi.

Astrīda Stānke dzimusi 1935.gada 15.martā Priekulē, Jura un Mildas Barbinu ģimenē. Astrīdas tēvs bija Priekules baptistu draudzes mācītājs, māte nāk no Liepājas. 1944.gada oktobrī ģimene devās bēgļu gaitās, jo zināja: paliekot tiks izsūtīta uz Sibīriju. Tēva mājās Priekules pusē joprojām dzīvo Astrīdas vecākais brālis, kuru viņa steidz apciemot tūlīt pēc konferences Liepājā. Pēc tam – ceļš uz Rīgu, un atpakaļ uz mājām Sentluisas ārpilsētā, ASV.

Pirmo reizi uz Latviju Astrīda Stānke atbraukusi "privāti" jau 1977.gadā, un, kā pati saka, saskarē ar "Latvijas Latviju un trimdas Latviju" nonākusi gandrīz vienlaikus.

"Bija konference Vācijā, Marburgā, un tur mēs (arī Astrīde Ivaska – S.P.) pirmo reizi satikām divus profesorus no šejienes (Latvijas – S.P.), tā es iegāju Latvijas Latvijā un trimdas Latvijā apmēram vienā laikā. Izskatījās kaut kas ļoti pazīstams, kā spoguļattēlā. Atcerējos, Henriju Džeimsu, amerikāņu rakstnieku un literatūrkritiķi, kurš uzskata, ka emigranti, kas atbraukuši uz Ameriku, ir nepilnīgi, kamēr nav satikušies ar savu otru pusi, to, kas palika Eiropā. Un tas viss man sanāca it kā vienā krustpunktā."

Astrīdas Stānkes triloģijā "Cik gara ir trimda?" šīs divas puses pārstāv māsas, kuras izšķīris karš.

"Kā bērni viņas sevišķi nesatika, viņas bija ļoti atšķirīgas, bet viņas nevarēja viena bez otras."

Triloģija sākas ar pirmo grāmatu "Brīvo latviešu dziesmu un deju svētki" (The Song and Dance Festival of Free Latvians).

"Vainas sajūta, ka māsa ir "tur", rok kartupeļus, bet otra sēž Dziesmu svētkos, skaistā auditorijā un klausās tautasdziesmas... Tā tas apmēram sākās. Trimdas 1983.gada Dziesmu svētkos."

Astrīda atceras, ka toreiz viņai pretī nākuši trimdas latviešu bērni, un viņa nodomājusi – viņiem ir trīs dažādi ceļi: "vai nu asimilācija amerikāņu sabiedrībā, vai viņi atbrauc uz Latviju un sameklē šeit savas mīlestības, vai paliek trimdas latviešu sabiedrībā un mokās ar to".

"Un es pazīstu visu trīs ceļu gājējus."

Triloģija atspoguļo pašas autores izjūtas par trimdas latviešu dzīvi, kas nav viennozīmīgas.

"Es gribēju aizbēgt no trimdas – ne fiziski, bet… Man kā pusaudzei bija apnikušas pastāvīgās piemiņas dienas, ciešanu dienas, visi šie svētki, un es domāju – kāpēc man pastāvīgi jādzīvo jūsu sāpēs! Esmu jauna, priecīga, gribu mīlēt, just, dzīvot! Carpe diem… Tā melanholija, kas bieži likās neīsta, tāda "izstrādāta" – vecāki man to neuzspieda, tas nāca no ārpuses... Un tas notika 14.jūnijā, 18.novembrī un tā tālāk. Vēsture man nebija skaidra, visa mana latviskā izglītība beidzās ar emigrāciju uz Ameriku 1949.gadā. Bet man pamatskolā bija laba gramatikas skolotāja – Muceniece Milda. Un mana mamma ir Milda. Un Brīvības piemineklis ir Milda. Un pieclatnieks ir Milda."

Arī triloģijas galvenās varones vārds ir Milda, Milda Bērziņa.

"Ja te [padomju Latvijā] bija puspatiesība, tad tā notika arī otrā pusē, mēs ļoti daudz nezinājām. Tas bija abējādi. Apprecējos 1958.gadā, un kopš tā laika atstāju latviešu vidi. Mans vīrs, ģimene ir amerikāņi. Bija ļoti vientuļi un ļoti sāpīgi, jo es mīlēju [latvisko], man patika, es neskrēju prom no ģimenes. 1974.gadā nomira mans tēvs, mamma nomira jau agrāk, un bija sajūta, ka nu Latvija man ir pazudusi.

Brālis atsūtīja man avīžu izgriezumu, ka turpat, universitātē, simts jūdzes uz dienvidiem, profesors Alfrēds Straumanis veido Baltijas drāmas tulkošanas projektu. Tā kā man bija literatūras pamatizglītība (Astrīda Stānke bija spiesta pārtraukt izglītību, jo bija jāaudzina četri bērni – S.P.) un mazliet rakstīšanas talants, aizrakstīju profesoram, un rezultātā iesaistījos šajā darbā. Pirmais darbs bija Raiņa "Zelta zirgs". Vai, dieniņ! Bijām to redzējuši nometnē, Kugas dekorācijās… Ļoti skaisti. No "Zelta zirga" pārgāju uz Aspazijas tulkošanu – tad vairs nebiju saistīta ar šo baltiešu projektu, tā bija mana iniciatīva."

"Zelta zirgu" un Aspazijas vārdu Astrīda, kā pati saka "tā viltīgi" popularizē arī savā triloģijā, jo "tie mani ļoti ietekmēja".

Arī rakstnieces iepriekšējā vizīte Latvijā saistīta ar Aspazijas vārdu – 2015.gadā viņa bija uzaicināta piedalīties Aspazijas 150.jubilejas pasākumos Jūrmalā. Vienlaikus Astrīdas Stānkes tulkojumā klajā nāca Aspazijas prozas krājums "Aspazija. Her Lyrical Prose".

***

Atceroties, ka, jau pirms divdesmit gadiem, kad pirmoreiz tikos ar Astrīdu Stānki, viņa stāstīja, ka raksta romānu ar nosaukumu "Cik gara ir trimda?", jautāju: "Cik ilgā laikā tad triloģija tipa?"

"Četrdesmit gadus rakstīju!" – rakstniece izsaucas reizē nopietni un smejoties. "Un tagad man ir tikai parādi," viņa vēl piebilst, joprojām smejoties. "Bet esmu ļoti priecīga, ka to izdarīju!"

Grāmatu iespiešanu finansējusi autore pati, un tas viņai izmaksājis10 tūkstoš dolāru. "Visi mani ietaupījumi. Bet esmu tik laimīga, ka tas ir padarīts!"

"Galvenais, ko gribēju – tikt ārā no tā mūsu "geto". Latvieši raksta un raksta par šo tēmu, bet tas viss ir viens otram," saka autore, pamatojot, kāpēc grāmatas rakstītas angļu valodā.

Neraugoties uz saviem gadiem, Astrīda Stānke turpina rakstīt. Tik tikko pabeigts jauns romāns, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā "Iekārotā recepte" un kuru drīz vien varēs meklēt grāmatu tirdzniecības vietās – vispirms jau internetā. Romāna darbība risinās viduslaikos, un galvenā varone tiek dēvēta par raganu – savu prasmju dēļ un receptes dēļ, kura ir tik iekārojama. Šo romānu zināmā mērā iedvesmojis arī zināmais stāsts par Ansīti un Grietiņu, pastāsta autore.

Arī trimdai veltītās triloģijas "How Long is Exile?" visas trīs daļas – "The Song and Dance Festival of Free Latvians"; "Out of the Ruins of Germany"** un "The Long Road Home"*** – iespējams iegādāties internetā – amazon.com un citur (viena sējuma mīkstos vākos cena – 23,99 $).

Vairāk par triloģiju un iespēju tās iegādāties šeit.
 
*Cik gara (ilga) ir trimda? (angļu val.)
**Ārā no Vācijas drupām (angļu val.)
*** Ilgais ceļš uz mājām (angļu val.

Grāmatas "How Long is Exile?" reklāmas videoklips

Astrīda Stānke sarunā ar "Satori" pēc grāmatas "Aspazija. Her Lyrical Prose" iznākšanas