Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu svin 204 Maijas un 1 Paija.

Šodien vārda dienā sveicam dzejnieci, vienu no Mārtiņa Freimaņa fonda dibinātājām, režisori, menedžeri un producenti Maiju Kalniņu.

Kas pašlaik ir pats aktuālākais tavā dzīvē?
Pašlaik man ir ļoti īpašs laiks – savā dzīvē esmu nofinišējusi daudz realizētu procesu. Esmu tādā kā pārejas procesā – vairākas durvis ir aizvērtas un atvērtas. Aktuālākais ir saprast, pa kurām iet tālāk. Pārtraucu savu aktīvo darbību rokkafejnīcā un pēc ilgiem gadiem neesmu nekur piesieta. Mēģinu tā pamazām saprast, ko tieši vēlos tālāk darīt, kāpēc. Interesants posms. Taču nekas jau nav apstājies. Šobrīd daru sev tuvas lietas un mājās neguļu.

Kā varētu definēt tavu profesiju?
Viens no grūtāk atbildamiem jautājumiem. Nekad neesmu darījusi tikai kaut ko vienu. Kad biju rokkafejnīcas pasākumu rīkotāja, arī tas nebija mans vienīgais amats. Vienmēr ir bijušas vairākas nodarbošanās reizē. Biju gan studentu teātra režisore, pasākuma organizatore, vadītāja. Šobrīd gribētu sevi nosaukt par sajūtu lidotāju, kur visa mana darbība arī iekļauta – sākot ar pasākumu vadīšanu, scenāriju veidošanu, dzejas rakstīšanu. Arī smērēt sviestmaizi gribētos ar lidojuma piegaršu. Pateikt, ka esmu brīvmāksliniece nebūtu īsti pareizi, visa pasaule ir pilna ar brīvmāksliniekiem. Šobrīd visprecīzak varētu teikt tā – šeftes daudz, darba nav (smejas).

Neparastākā vieta, kur esi rakstījusi vai lasījusi savu dzeju?
Mirkļos, kad dzeja nāk pie manis ciemos, un es neatrodos pie rakstāmgalda un datora, tad nākas to pierakstīt kaut kur citur. Janvārī tunelī rakstīju savu dzeju, jo tuneļa muzikants man deva impulsu, un turpat (tunelī) noliku somas un rakstīju.

Kādas bija sajūtas saņemot ‘’Gada liepājnieka 2011’’ balvu?
Burvīgas, ļoti pacilājošas. Tas ir īpašs tituls. Viena no pirmajām domām bija, vai esmu pelnījusi. Tituls un atzinība ir ļoti savijusies ar kādu citu cilvēku, kura vairs šeit nav. Liela daļa balvas pienākas Mārtiņam. Man ļoti patīk Liepāja un bieži esmu atteikusi darba piedāvājumiem Rīgā, lai paliktu šeit. Tieši tāpēc šis tituls bija īpašs – ‘’Gada liepājnieks’’, ar uzsvaru uz ‘’liepājnieks’’. Sajutos patiesi piederīga šai pilsētai. Tie bija ļoti lieli svētki man.

Kāds ir īsts liepājnieks?
Katrs liepājnieks sniegtu citu atbildi uz šo jautājumu. Man škiet, ka īsts liepājnieks ir laimīgs, ka viņš dzīvo tieši šajā pilsētā, strādā, sapņo, skumst. Dara visas citas cilvēcīgās lietas tieši šeit. Daudzi varbūt man nepiekritīs, bet, ja veidotu statistiku uz tūkstots cilvēkiem, tad Liepājā, salīdzinot ar citām vietām Latvijā, ir visvairāk dullo labā nozīmē. Ļoti radoši, humormīloši, dziedoši. Liepājnieki ir traki labā nozīmē. Tie ir mani liepājnieki.

Vai ir vilinājums doties uz Rīgu?
Nav! Man gan ļoti patīk ceļot. Esmu cilvēks, kam patīk būt ceļā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jūtos labi ceļojot jebkurā transporta līdzeklī – nav slikta dūša, kaut vai braucot traktorā deviņos līkumos. Tāpēc man patīk aizbraukt uz Rīgu, vai citu vietu šai pasaulē. Tomēr bāzes vieta, ja nenotiks kas ekstremāls, paliks Liepāja. Es darbojos arī Rīgā un ir lieliski, ka pateicoties tehnoloģiju attīstībai, varu to darīt, dzīvojot Liepājā. Manas mājas ir Liepāja.

Vai zini sava vārda izcelsmi?
Mamma mums abām ar māsu ir ielikusi latviskus vārdus. Kaut gan vārds Maija nav gluži latviešu izcelsmes. Tas sastopams arī grieķu un romiešu mitoloģijā. ‘’Maia’’ ir dieva Merkurija māte; zemes un augšanas dieviete. Tas atrodama arī sanskrita valodā, kur ‘’Maja’’ nozīmē – maģisks, dievišķs spēks, pārdabiska spēja radīt brīnumus. Savukārt, indiešu mitoloģijā – ‘’Maija’’ ir Visuma pirmradītāja. Ar savu vārdu jūtos ļoti labi. Agrāk likās, ka vārds ir pa mierīgu manam raksturam, bet šobrīd ir ļoti labi. Paldies manai mammai par vārdu, jo tas ir mierīgs, pavasarīgs, bet tajā pašā laikā foršs.

Dzīves filozofija, pēc kā vadies?
Svarīgi, ka jebkas, ko dari – vienalga, vai sēdi un lasi grāmatu, vai gatavo ēst, raksti dzeju, vai organizē pasākumus – galvenais, ka mīli šo procesu. Protams, tas visiem ir zināms un nebūt nav viegli. Pamatā nekas jau labāks nav izdomāts par – ‘’nedari otram to, ko negribi, lai tev dara’’ vai ‘’dots devējam atdodas’’. Lai ejot vakarā gulēt un atskatoties uz dienu – par ne vienu mirkli nav kauns. Ja arī ir – tad saprast, ka tā nevajag rīkoties un runāt. Jālido, nedrīkst rāpot!

Kā pavadi brīvo laiku?
Man grūti novilkt robežas, kad man sākās brīvais laiks. Kad man ir laiks, kad nekur nav jāskrien, tad labprāt tīru mājas, kas ir viens no terapijas veidiem man. Sen jau esmu sapratusi, ka māju tīrīšana sakārto arī mani - cilvēku. Braucu ar riteni pa Liepājas ielām, pavadu laiku ar bērniem, lasu grāmatas, klausos mūziku. Vienkārši izbaudu savu esību.

Smieklīgākais, ko esi par sevi dzirdējusi?
Esmu daudz tenkas par sevi dzirdējusi! Daudzus gadus nelietoju alkoholu. Taču esmu dzirdējusi dažādus stāstus, piemēram, ka kādā rokkafejnīcas pasākumā esot tā piedzērusies, ka dejojusi uz letes...  Vai es to atceroties? Jā, atbildēju, es atceros, ka dejoju uz letes, jo nedzeru. Es varu dulloties skaidrā prātā.  
 
Novēlējums tiem, kas ar šodien svin?
Ļaujiet šai dienai sevi nest. Šodien ir jāpriecājās. Gribētu, lai visu Maiju un Paiju vārdi ļoti tālu skan. Lai citi izrunājot šo vārdu jūt prieku. Zinu, ka visas Maijas ir ļoti foršas, tāpat kā visas Sandras, Birutas, Ilutas un visas citas sievietes (smejas).