Ar steigu jārada vietas, kur jauniešiem pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm, tostarp Jauniešu māju, pārliecināts Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs.

"Ja jauniešu iniciatīvas neatbalstīs,   pilsēta jau tuvākajā nākotnē var būtiski sarukt jauniešu skaits, un tas novedīs pie pilsētas novecošanās,” Pāvels Jurs ir skarbs, runājot par Liepājas nākotni.

Par māju Tirgus ielā var aizmirst

Liepājas Jaunatnes centrs nesen veicis pētījumu, kurā 80 procenti aptaujāto atzinuši, ka jauniešiem Liepājā ir vajadzīga vieta, kur pulcēties – Jauniešu māja. "Absurds, ka Latvijas trešā lielākā pašvaldība nav nodrošinājusi piemērotas telpas jauniešiem, kur darboties. Aprobežoties tikai ar Jaunatnes centru, kuram ir ļoti mazas telpas, nevar,” teic Pāvels Jurs.

Jauniešu mājas atrašanās vieta tika plānota Tirgus ielā 12,. Tā ir 700 kvadrātmetrus liela divstāvu ēka, kur vietas diezgan. Tirgus iela 12 tika izvēlēta pirms diviem gadiem, toreiz tas bijis viens no pieņemamākajiem variantiem, neskatoties uz to, ka ēka bija (un ir joprojām) visai kritiskā stāvoklī. Pirmo stāvu bija paredzēts pielāgot aktivitātēm, kas varētu saistīt jebkuru jauniet, bet otro stāvu bija iecerēts atvēlēt jauniešu nevalstiskajām organizācijām.

Pēc Pāvela Jura sacītā, sagatavoti divi projekti: ēkas siltināšanas projekts jeb videi draudzīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas būtu ļāvis sakārtot ēku, un otrs, aptuveni 196 tūkstošus eiro vērts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts "Vienota nākotne”. Šajā projektā tiešā sadarbība Liepājai paredzēta ar Klaipēdu, kur jau darbojas Jauniešu māja. Reizē tā būtu arī pieredzes apmaiņa. Pāvels Jurs: "Nezinu, kāpēc siltināšanas projektā netika precīzi noteikta būvniecības tāme un izmaksas, bet rezultāts bija tāds, ka ar pašvaldības rezervēto naudas summu nepietika.” Līdz ar to ēka Tirgus ielā 12 netiks nosiltināta, un par Jauniešu māju tajā var aizmirs, uzskata Jurs. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektā pieejamo summu pietiktu viena ēkas stāva izremontēšanai un labiekārtošanai, taču Tirgus ielā 12 ir divi stāvi.

Jauniešu mājas ideja nav mirusi

Tomēr Pāvels Jurs nav atmetis ideju par Jauniešu māju, kuras mērķauditorija varētu būt 18 – 25 gadus veci jaunieši. Jaunatnes centra vadītājam padomā jau cits variants, kas, iespējams, realizēsies tuvākajā laikā. Tomēr skaidrs, ka tad Jauniešu mājai ir jāatrod cita ēka, uzskata Pāvels Jurs. Jo ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta starpniecību, kurā Latvijas daļa ir aptuveni 100 000 eiro,  kā jau teikts, pietiktu, lai izremontētu vienu stāvu, iekārtotu jauniešu atpūtas istabu (tējnīcu), kur ikviens, neatkarīgi no savas reliģiskās vai politiskās pārliecības varētu patīkami pavadīt laiku. Arī pašvaldība apsolījusi piešķirt ap 27 000 latu, ko arī plānots ieguldīt remontos.

Par Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta naudu tiks iegādāta arī populārzinātniskā literatūra, DVD, grāmatas, spēles, iekārtota sporta zāle, mūziķu mēģinājumu telpa, iegādāti pat instrumenti. Ja projekts izdosies, Liepājas Jaunatnes centrs no Latviešu biedrības nama, kur tas atrodas patlaban, arī pārcelsies uz Jauniešu māju. Taču vispirms jāsagaida oficiāla atbilde no institūcijām, kas lemj par pārrobežu projekta apstiprināšanu, atbilde būšot zināma jau šomēnes.

Lai Jauniešu mājas ideja īstenotos, jāatrod arī finansējums tādām vajadzībām kā nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa un vismaz vienai pastāvīgai štata vietai. Viens no finansējuma avotiem varētu būt Eiropas brīvprātīgā darba kustība, uzskata Jurs. Piesaistot divus ārvalstu jauniešus, kas varētu darboties Jauniešu mājā, līdzi nāktu arī kaut kāda naudiņa. Otrs finanšu avots ir tas pats Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekts. Tāpat Jaunatnes centram ir arī citas iestrādes.

Arī laba prakses vieta

"Uzskatu, ka jauniešu mājai vajag būt interaktīvai un pašiem jauniešiem jāpiedalās tās tapšanā,” savu nostāju neslēpj Pāvels Jurs. Viņš ir pārliecināts, ka jaunieši būs gatavi iesaistīties. "Viens no partneriem varētu būt Liepājas Valsts tehnikums, tā būtu laba partnerība, labs apliecinājums, ka jaunieši prot strādāt. Aiz matiem atvilkt jaunieti no ielas un likt viņam kaut ko darīt, mēs nevaram,” atzīst Pāvels Jurs. Taču viņam padomā iecere, ka Jauniešu māja varētu kļūt par prakses vietu gan Liepājas Universitātes (LiepU) studentiem, gan Liepājas Valsts tehnikuma un Mākslas vidusskolas audzēkņiem, kuri te varētu izstrādāt kursa un diplomdarbus, piemēram, apgleznojot kādu sienu. Galvenais, lai māja nebūtu sterila, uzskata Jurs.

Arī LiepU Studentu padomes prezidents Agnis Timermanis uzskata, ka šāda ēka jauniešiem ir vajadzīga. "Varu piekrist Pāvela viedoklim, ka jauniešiem reāli nav Liepājā kur palikt, nav vienas vietas, kur pulcēties.” Ir jaunieši, kas darbojas nevalstiskajās organizācijās un tur viņi savā lokā satiekas, bet vieta, kas aptvertu visus jauniešus, Liepājā nav. Agnis uzskata, ka pilsētas attīstībā tas dotu ļoti daudz – jaunieši varētu arī palīdzēt veidot Liepāju tādu, kādu viņi to grib redzēt. Varbūt tad viņi labāk paliktu pilsētā, nevis dotos projām.

Jauniešu mājas nākotne ir atkarīga gan no pašu jauniešu aktivitātes, gan politiķu sapratnes un tālredzības, pārliecināts Pāvels Jurs.