Saruna ar kapteini un kuģa „Libava” līdzīpašnieku Anatoliju Molokanovu par Liepāju, tūrismu attīstību un sapņiem.

Šovasar ostā vairs neredz liepājnieku iemīļoto kuģīti „Libava” – hercoga Jēkaba fregates līdzinieci. Izrādās, tas pietauvojies citā ostā – Lielupes grīvā, Jūrmalā. Kāpēc tā?
Te redzu perspektīvu. Liepājā tā ir zudusi.
 

Perspektīvas nav jums, tūrisma biznesam vai Liepājai?
Pamats tūrisma attīstībai Liepājā ir ļoti labs, tikai trūkst pareizo lēmumu.
 

Pirms daudziem gadiem deklarēto, ka tūrisms ir prioritāte, Liepājas mērs atcēlis. Tagad sauklis ir cits: „Tūrisms nav bizness”.
Tam nu nekādi nevaru piekrist! Vajag tikai atcerēties to, kas tagad aizmirsts: kāda Liepājā kādreiz bija dziednīca, kādi speciālisti strādāja, un cik simtus tūkstošus tūristu, kas brauca ārstēties un atpūsties, apkalpoja! Tā bija visīstākā bāze tūrisma attīstībai.
Gribētu ieteikt Liepājas mēram aizbraukt līdz Palangai, Klaipēdai, paskatīties, pamācīties, kā tur strādā.
 

Pašvaldības prioritāte tagad ir ES fondu naudas apguve.
Ja tā ir prioritāte, tad kāpēc tik daudz birokrātisku šķēršļu, lai pie šīs naudas tiktu? Ja cilvēks kaut ko mēģina radīt, nu, dodiet viņam iespēju, panāciet pretī, nelieciet viņam pastāvīgi visādus zemūdens akmeņus ceļā!
 

Esat mēģinājis kādu projektu pieteikt?
Esmu. Taču atbalstu saņēmu tikai tad, kad gribēju iznīcināt – sagriezt un nodot lūžņos savu zvejas kuģi. Kad gribēju radīt – būvēt koka burinieku – atteica. Nācās ņemt lielu kredītu bankā.
 

Citi sagrieza kuģus un saņemto naudu iztērēja. Kāpēc jūs tā nedarījāt?
Katram savi sapņi. Mēs ar pārinieku visu līdz pēdējai kapeikai ielikām šajā projektā.
 

Atmaksājās?
Godīgi sakot, šos divus gadus Liepājā ar pūlēm turējāmies virs ūdens. Visu laiku notika cīņa par izdzīvošanu – ar katru dienu samazinājās kāzas, jubilejas, korporatīvie pasākumi, jo cilvēki kļuvuši nabadzīgi. Tāpēc arī nācās pieņemt lēmumu aiziet no Liepājas.
 

Jums droši vien būtu vajadzējis katru dienu vadāt tūristus.
Protams, tikai tad ir vajadzīgi tūristi, bet to nebija! Tiklīdz apmetāmies Rīgā, uzreiz bija jūtama interese no tūrisma aģentūrām, viesnīcām, ārvalstīm. Tagad mūs reklamē Jūrmalas tūrisma informācijas birojs, turklāt ne tikai tepat, uz vietas, bet arī Krievijā.
 

Kā nu ne – Latvijā jūs tādi esat vienīgie! Varbūt ne tikai Latvijā?
Lietuvā ir viens 15.gadsimta koges (vācu kugg - apaļš) tipa kuģis. Taču lietuvieši izdarīja kļūdu, ka nenokārtoja kuģa reģistrāciju, lai varētu iziet atklātā jūrā. Lai arī nācās diezgan pamatīgi pastrādāt un mūs vairākkārt pārbaudīja, jūras reģistru nokārtojām. Tagad esam vienīgais burinieks Latvijā, kas drīkst iziet jūrā ar 36 pasažieriem uz klāja.
 

“Libava” ir skaists kuģis, bet, manuprāt, izskatās mazliet butaforisks.
Te nav absolūti nekā butaforiska! Ja būtu, mēs nevarētu piedalīties nevienā regatē, mūs vienkārši neņemtu pretī.
 

Kur ņem?
Tikko bijām festivālā Pērnavā, Igaunijā, kur mūs ielūdza 1939. gadā Norvēģijā būvētā igauņu šonera “Kajsamoor” kapteinis. Ar viņu pērn ļoti sadraudzējāmies seno burinieku regatē “Baltic Sale” Gdaņskā, Polijā.
 

Gdaņskā esmu redzējusi divus “Libavas” līdziniekus, tikai krietni lielākus.
Tās gan patiesi ir butaforijas – zvejnieku kuģi, kuru redzamā daļa pārbūvēta līdzīgi seniem buriniekiem! Jūrā iziet šie kuģi nevar, viņiem atļauts vizināt tūristus tikai kanālā, kurš Gdaņskā gan ir pietiekami garš, kādas astoņas jūdzes.
 

Kas notika Pērnavā?
Pilsētas svētki, un viens no svētku notikumiem bija iespaidīga izrāde – jūras kauja, kurā “Libava” krita vikingu rokās. Bija gan šaušana no lielgabaliem un musketēm, gan zobenu cīņas, cilvēki tika mesti pāri bortam. Pēc izrādes pats mērs atnāca pie mums un pateicās, pat dāvanas atnesa.
 

Pērnava nemaz nav lielāka par Liepāju, bet jūras kaujas pie mums nav redzētas.
Strādāt jau strādā arī Liepājas kultūras organizatori, tikai pietrūkst vēriena. Vajadzētu piesaistīt citas pilsētas, valstis... Man ir ideja, par kuru šodien runāšu ar Jūrmalas mēra vietnieku.
 

Kas par ideju?
Piedaloties regatē “Baltic Sail”, sapratu, ka tas ir ne tikai aizraujošs sarīkojums ar koncertiem, gadatirgiem, vizināšanos buriniekos, bet arī vienreizēja iespēja celt pilsētas prestižu, kurā šī regate norisinās. Regate notiek katru gadu, un tās laikā kuģi apmeklē septiņas dažādu valstu Baltijas jūras ostas. Izņemot Latviju. Jau zinu kuģus, kurus varētu aicināt uz Jūrmalu.
 

Vai uz Liepāju nevarētu aicināt?
Protams, varētu! Tikai jāgrib un jāstrādā.
 

Kā būs ar jūsu ideju par Liepājas vecās bākas atjaunošanu un iesaistīšanu tūrisma apritē?
Bāka ir kritiskā stāvoklī. Biju jau sācis pētīt rasējumus, domājot, kā to restaurēt, bet viens to nespēju. Bāka ir Liepājas Speciālās zonas īpašums, bet SEZ valdi tādas lietas neinteresē. Lai gan, ja bāku izremontētu un ierīkotu tajā muzeju, pilsētai sliktāk nebūtu. Tieši otrādi.
Man bija vēl viena ideja – Baltijas valstu jauniešu kopīgi izbraukumi jūrā, filmējot, fotografējot, mācoties. Šāds projekts varēja gūt Eiropas atbalstu. Ilgi skraidīju piedāvājot jaunatnes organizācijām Liepājā šo iespēju, visi māja ar galvu, bet... Igaunijā tas notiek jau astoto gadu.
 

Liepājas ostā bez jums kaut kā pietrūkst.
Ko lai dara – Jūrmala mūs nelaiž vaļā. Liepājā atgriezīšos tikai rudenī – lai pārziemotu. Pievienošos savam pāriniekam, iesim jūrā zvejot.
 

Cik maksā vizināšanās ar “Libavu”?
Tarifs ir 150 lati stundā. Šeit, Jūrmalā, mēs izbraucam no piestātnes Lielupes ostā.
 

Tātad “Libavas” mājas tagad ir Lielupes grīvā?
Jā, bet pirms tam īrējām piestātni Andrejostā, Rīgā. Jūrmalas dome mums ļauj šeit stāvēt bez maksas, mūsu dēļ pat apsolīja labiekārtot piestātni, padziļināt kuģu ceļu, un tas viss notiks pavisam drīz. Turklāt te ir ļoti skaista daba, vēji nav tik stipri kā Liepājā. Īsti nezinu, ko gatavojas celt krastā – viesnīcu, viesu namus, bet kādreizējā zivju konservu rūpnīcas teritorija tiks labiekārtota. Visas būves, izņemot piestātni, jau nojauktas.

Uzziņa
Buru kuģis „Libava”
Būvniecības gads 2008
Garums 16,5 m
Platums 4,5 m
Iegrime 1,2 m
Buru platība 102 kvm
Dzinēja jauda 120 z.s.
Vidējais ātrums 6 mezgli
Guļvietas 10
(no www.libavasail.lv)

Viedokļi
Lielupes ostas pārvaldnieks Bruno Plinta:
„Kuģis ir unikāls, ideja lieliska un ambicioza. Nepārspīlējot, var teikt: šis kuģis izdaiļotu jebkuru Eiropas pilsētu. Ne tikai tāpēc, ka tas izgatavots no koka, bet arī tāpēc, ka tajā ieguldīts milzīgs intelektuālais potenciāls, strādājot ar hercoga Jēkaba laika rasējumiem, vēsturiskiem dokumentiem. „Libava” ir daļa no Latvijas vēstures.
Bez tam tas ir labs, kvalitatīvi uzbūvēts peldlīdzeklis, un katra osta var lepoties ar šādu viesi. Vēl jo vairāk – mājas osta. Esmu ļoti priecīgs par šo faktu, jo Jūrmala ir tūrisma pilsēta, tūrisma galamērķis, un šādam kuģim te ir īstā vieta.”

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla:
„Ļoti žēl, ka esam zaudējuši „Libavu” – kuģītis taču ir īsts Liepājas simbols!
Pilsētas tūrisma informācijas birojam un pašvaldībai kopumā vajadzēja daudz nopietnāk iesaistīties mārketinga pasākumos, pārdomāti un aktīvi palīdzēt īpašniekiem reklamēt šo piedāvājumu, lai piesaistītu interesentus. Patiesībā Liepājā jau sen nepieciešams mainīt pieeju tūrisma mārketingam, kas ir ļoti vājš, un izveidot vienotu kultūras un tūrisma infrastruktūras piedāvājumu, kā tas jau veiksmīgi tiek darīts Kuldīgā, Ventspilī un citur.
Mums patika Anatolija Malakanova idejas un bijām iecerējuši sadarbību, taču ticu, ka tā vēl būs – kad Liepāja beidzot tiks pie sava Jūrniecības muzeja.”