Vidusskolniece Anastasija Ivanoviča ir pirmā liepājniece, kas absolvējusi "Junior Achievement Latvija" veidoto Līderu programmu.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Man vēl nav liela dzīves pieredze, mācos vidusskolā, bet jau daudz ko esmu paspējusi paveikt. Bija posms, kad jau no agras bērnības dejoju, kopā tam veltīju 13 gadus. Vienā brīdī sapratu, ka esmu sasniegusi savus griestus, ka nav attīstības. Sāku meklēt jaunas iespējas. Aizrāva politika, biju 6.Jauniešu Saeimā, bieži braucu uz Rīgu, tikties ar Saeimas deputātiem. Tas ievilka, un tā es katru gadu meklēju kaut ko jaunu, ko darīt.

Pagājušajā gadā pieteicos "Junior Achievement Latvija" Līderu programmā. Man bija grūti noticēt, ka esmu uzņemta, lai gan klusībā zināju, ka tikšu programmā. Esmu pirmā liepājniece, kas trīs gadu laikā uzņemta Līderu programmā. Tur attīstīju savu ideju par lietussargu, kas spīd. Šobrīd process ir nedaudz apstājies, jo priekšroka ir mācībām – tuvojas arī olimpiādes. Es pat neteiktu, ka projekts ir apstājies, vienkārši skola un mācības ir ļoti svarīgas, jādara viss izglītībai.

Kas ir līderu programma un vai iepriekš liepājnieki ir mēģinājuši piedalīties?
Līderu programmai šis būs ceturtais gads un programma ir domāta mērķtiecīgiem jauniešiem, kuriem ir konkrēts mērķis un vēlme darboties Latvijas labā, kopā ar mentoru un kouču attīstot savu projektu. Ir daudz iespēju braukt un tikties ar cilvēkiem. Projektu idejas ir dažādas – kādam tas bija pasākums, citi veidoja organizācijas jauniešiem, bija arī skolēnu mācību uzņēmuma attīstības veicināšana. Es izlēmu izmēģināt spēkus uzņēmējdarbības jomā, jo iepriekš neko tādu nebiju darījusi un man tā bija neapgūta teritorija, kaut kas jauns. Ielecu ūdenī, nemākot peldēt un centos tikt krastā.

"Junior Achievement" darbojas visā Eiropā, un vairāk ir zināma skolēnu mācību uzņēmumu kontekstā, kā arī ar Ēnu dienu rīkošanu.

No Liepājas iepriekšējos gados daudzi ir vēlējušies pieteikties, bet kaut kas nav līdz galam sanācis. Pērn no Liepājas mēs bijām četri.

Tajā dienā, kad pienāca vēstule no Līderu programmas... Vēstuli saņēmu dienas vidū, bet līdz sešiem vakarā uztraukuma dēļ nespēju to atvērt. Lasīju un sapratu – ak, dieniņ, es esmu uzņemta!

Man bija ļoti bail par to, ko es varētu darīt. Pirms programmas sākuma Rīgā notika konference "Uzdrīksties uzvarēt!", un tās laikā man ienāca prātā ideja par latviskotiem lietussargiem. Iedomājos, ka lietussargs varētu būt ar gaismām. Tas, protams, jau pastāv, hobiju veidā, kad cilvēki to neražo biznesa nolūkā. Vienu brīdi bija doma par pasākuma organizēšanu Liepājā, bet tad sapratu, ka mana ikdiena kā skolas pašpārvaldes prezidentei ar to saistījās, un tas nebūs izaicinājums. Šogad vairs neesmu skolas pašpārvaldes prezidente, ļauju darboties citiem.

Arī šogad notiek konference "Uzdrīksties uzvarēt!", tā būs skolēnu brīvlaikā, 26.oktobrī, Ķīpsalā. Mērķauditorija ir ne tikai jaunieši, bet arī skolotāji, jo "Junior Achievement Latvija" organizē arī skolotāju attīstības programmu.

Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par līderu programmas dalībnieku?
Ir jābūt Latvijas pilsonim, un jāmācās kāda vidējās izglītības iestādē. Programma ir jauniešiem no 16 līdz 20 gadiem. Citu obligātu nosacījumu, piemēram, par sekmju līmeni, nav. Sākumā ir jāraksta motivācijas vēstule, tad ir vajadzīga rekomendācijas vēstule no skolotājiem vai mācību iestādes (man bija no skolas direktora). Pēc tam ir apmēram piecas minūtes gara intervija, kurās jāspēj parādīt visu labāko no sevis, lai pārliecinātu programmas vadītāju, ka tu esi īstais cilvēks.

Interviju vada pieci mentori, arī programmas vadītājs Jānis Krievāns.

Es centos būt pozitīva, un acīmredzot tieši tas viņus pārliecināja, ka es tiešām vēlos mācīties un to darīt.

Kas bija jūsu mentors?
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, un mans koučs bija Marta Sileniece. Bija interesanti, jo šķiet, ka tie visi ir tik nopietni cilvēki, bet patiesībā viss notika tik cilvēcīgi jaukās sarunās, kas man palīdzēja atrast savu vietu šajā programmā. Neformālās sarunas bija ļoti noderīgas.

Kā notiek darbošanās Līderu programmā?
Deviņu mēnešu garumā ir trīs galvenās meistarklases, tās ir vairāku dienu, ar palikšanu Rīgā. Ir divas atbalsta tikšanās dienas garumā, arī Rīgā. Vasarā ir nedēļu ilga nometne, visus trīs gadus tā ir notikusi Madonā, varbūt nākamajā vasarā būs kur citur. Viss ir sadalīts tā, ka vismaz reizi mēnesī visi satiekas. Paralēli ir tikšanās ar mentoru, kuras tiek norunātas individuāli.

Vismaz vienu vai divas reizes ir jāierodas birojā, lai atskaitītos par paveikto, un organizācija redzētu, ka ir progress.

Vai bija arī saikne ar iepriekšējo gadu Līderu programmas absolventiem?
Jā, mēs ar viņiem arī tikāmies. Iepriekšējo gadu līderi veiksmīgi darbojas, piemēram, Kristiānam Lancmanim ir uzņēmums "Simple Plus", kurā ražo aizsargmaisus apģērbam, ko izmanto arī dejotāji.

Kādēļ izvēlējāties par savu projektu lietussarga izstrādi?
Es dzīvoju Liepājā, un arī te līst. Turklāt lietussargam jābūt izturīgam, jo mums gandrīz vienmēr pūš vējš. Domāju, ka lietussargam ir jābūt pamanām – jo visi liepājnieki sirdī ir mākslinieki. Aizbraucot uz Rīgu, bieži var dzirdēt, ka liepājnieki un Liepāja esot neparasti un interesanti, tāpēc šķita, ka lietussargam arī tādam jābūt. Kad lietussargu jau izmēģināju, un tumšā laikā uz ielas ieslēdzu gaismiņas, redzēju, ka cilvēki atskatās, lai pārliecinātos, ka lietussargs tiešām spīd.

Tā bija mirkļa ideja, par kuru jutu – tā ir jāīsteno!

Kā tikāt galā ar tehnisko pusi?
Pārsvarā visu darīju pati. Uzstādīju mērķi, ka viss ir jāizdara pašai, lai labāk saprastu procesu. Protams, ļoti palīdzēja vecāki, saprast, cik daudz baterijas vajadzēs, kā veidot stiprinājumus.

Lietussarga apdruku veica "Reklāmas apgāds", ar kuriem sazinājos, un viņiem šķita, ka ideja ir labi.

Bija doma par saules baterijām kā enerģijas avotu, bet tas būtu ilgstošāks process, kamēr baterijas uzlādējas. Tādēļ pagaidām lampiņas enerģiju iegūst no parastām baterijām. Šobrīd strādājam pie optimāla ielādes varianta atrašanas.

Jūs esat domājusi par to, kad lietussargs varētu būt pieejams plašākai publikai?
Kad facebook.com ievietoju ierakstu par Līderu akadēmijas absolvēšanu un arī parādīju lietussargu, saņēmu vēstules no pilnīgi svešiem cilvēkiem, kuri jautāja, kur lietussargu var iegūt. No vienas puses tas ir forši, ka cilvēkiem patīk un interesē, bet no otras puses – šobrīd man ir tikai prototips. Tāpēc es sazinājos ar uzņēmumu, ar kuru šobrīd ir vienošanās, un es ceru, ka nākamajā gadā, varbūt pat ātrāk, lietussargi varētu būt pieejami. Es vismaz tā ceru. Ja cilvēki šobrīd ir gatavi pirkt to, kas vēl nav nopērkams, tad problēmām nevajadzētu būt.

Šobrīd es vēlos, lai lietussargs ir līdz galam izstrādāts, lai cilvēkiem ir ērti, nav pārlieku jāuztraucas par baterijām un tamlīdzīgi. Gribu, lai produkts ir perfekts.

Ir padomā arī nākamie projekti?
Par uzņēmējdarbību kā tādu nekad nebiju aizdomājusies, man šķita, ka es nebūšu tas cilvēks, kas to var darīt. Visi apkārt runā par to un grib būt uzņēmēji.

Jā, man ir vēlme, lai būtu kaut kas savs. Idejas kopumā ir daudz, un ir pat tādas, kas varētu būt pavisam reāli īstenojamas, bet visvairāk tomēr man sirdī ir zinātne. Mani interesē neirobioloģija, tas, kā darbojas cilvēka smadzenes. Kaut kas saistīts ar to, kas maina ne vien cilvēku, bet uzlabo visas cilvēces dzīvi.