Deviņus Latvijas repertuāra teātrus katru gadu apmeklē gandrīz miljons cilvēku jeb no 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 400 ir teātra skatītāji, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Tas gandrīz uz pusi pārsniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā. [..] Tomēr Latvijā skatuves mākslai nemitīgi jāpierāda tiesības uz valsts atbalstu un tā ir pakļauta komerciālam spiedienam, raksta laikraksts.

“Jaunrade tiek ierobežota, jo jebkādi eksperimentāli meklējumi ir saistīti ar risku, ka skatītājs tos var nepieņemt, īpaši tad, ja māksla ir soli priekšā ierastajam. Ieņēmumi no biļetēm veido nozīmīgu teātra budžeta daļu, bet valsts un/vai pašvaldību dotāciju līgumi ietver komerciāli saistošus nosacījumus. [..]

Valsts budžeta dotāciju saņem Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris . Kopš 2013. gada valsts budžeta dotāciju veido bāzes daļa (rezultatīvo rādītāju izpilde un ēkas ekspluatācijas izdevumi) un  ikgadējā mainīgā daļa, kuras apmēru ietekmē teātra lielās zāles skatītāju vietu skaits un teātra balvas Spēlmaņu nakts jauniestudējumu izvērtējums. Mainīgās daļas apmērs atkarīgs no konkrētajā gadā pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem. Dotācija kā līdzfinansēšanas modelis un valsts kapitālsabiedrību juridiskā forma izvērtēta un atzīta par optimālāko Latvijas teātra nozarei, norāda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.

[..] Tāpat kā Latvijā (Valsts Kultūrkapitāla fonds), arī Igaunijā un Lietuvā papildu atbalsts pieejams atklātu konkursu veidā, piesakot projektus. "Finansēšanas modelis apmierina, neapmierina apjomi, jo Dailes teātris 60% no ieņēmumiem veido pats. Vēlamā proporcija būtu 40% pašu ienākumi, 60% dotācija, jo viena skatītāju nepieprasīta lielās zāles izrāde var veidot līdz 200 tūkst. eiro zaudējumu," skaidro Dailes teātra direktors Andris Vītols. Viņš papildina KM pārstāves teikto, norādot, ka Igaunijā teātri ir valsts aģentūras, pašvaldību teātri un privātie teātri, kas, starp citu, pie noteiktu kritēriju izpildes arī tiek dotēti no valsts budžeta. Turklāt Igaunijā ir lielāki dotāciju apmēri. Viens skatītājs kaimiņvalstī 2011. gadā, saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem, tika dotēts ar 20 – 24 eiro. Piemērojot aprēķina formulu Dailes teātrim, 2016. gadā viens skatītājs tika dotēts ar 8,9 eiro (dotācija 1,7 milj., skatītāji 190 tūkst.). Nacionālā teātra budžeta ieņēmumu proporcija ir 37% no valsts un 63% – pašu ieņēmumi. Jaunā Rīgas teātra (JRT) pašu ieņēmumi 2016. gadā veido 65,68% no kopējās summas, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim (RKT) – 56%.

Lai arī reģionālajiem teātriem proporcija starp valsts un pašu finansējumu ir "draudzīgāka" (Valmierai 53% no valsts, Daugavpilij – 73%), arī situācija ir būtiski citāda nekā galvaspilsētā. Ar katru gadu pieaug materiālu izmaksas, obligāti ir autortiesību maksājumi. Neatkarīgi no teātra, viena iestudējuma izmaksas ir 30 – 70 tūkstoši eiro. Dotācijas palielinājums nosedz vien inflāciju un minimālās algas pieauguma izmaksas.

[..] Daugavpils teātris pērn saņēmis finansējumu arī no Daugavpils domes (9%), projektu veidā piesaistījis finansējumu no VKKF un Latgales plānošanas reģiona (1%), biļešu ieņēmumi devuši vien 12%, turklāt trešo daļu no tiem viesizrādēs, kas nozīmē, ka Daugavpilī kultūras patēriņš ir ievērojami zemāks nekā galvaspilsētā.

Unikālā situācijā kā pašvaldības kapitālsabiedrība ir Liepājas teātris. Lai skaidri nošķirtu KM un VKKF funkcijas, kā arī novērstu dubultā finansējuma iespējamību, ministrija vairs nesniedz finansiālu atbalstu nevalstiskajiem teātriem. Līdz ar to liepājniekiem nav iespējama tāda budžeta struktūra kā Daugavpilī un Valmierā, kur valsts dotāciju papildina pašvaldības atbalsts un ļauj, piemēram, Valmierā rīkot teātra vasaras festivālu. Liepājas teātrim dotācijas līgums nosaka par pienākumu nodrošināt vismaz 40% pašu ieņēmumu, taču potenciālā auditorija ir daudz mazāka.

"Ja Valmierai 100 km rādiusā ir apmēram miljons iedzīvotāju, jo tur ietilpst arī Rīga, tad mums puse no šā rādiusa ir jūra!" uzsver Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Teātrī ir maza trupa – tikai 24 cilvēki (padomju laikā štata aktieru skaits bija ap 50), vēl uz aptuveni 10 aktieriem var cerēt pēc trim gadiem, kad Liepājas Universitātē Aktiermākslas programmu absolvēs šogad uzņemtie 16 studenti. Tomēr teātris regulāri saņem augstāko profesionālo atzinību Latvijā – “Spēlmaņu nakts” balvas, H. Laukšteins šogad saņēmis IV šķiras Trīszvaigžņu ordeni, teātris piedalījies ar izrādēm divos starptautiskos teātra festivālos – Lietuvā un Baltkrievijā.

Profesionālās pilnveidošanās iespējas mākslinieciskajam personālam ārpus konkrēta iestudējuma vajadzībām spēj nodrošināt tikai daži no teātriem. [..] Liepājas teātris algo vokālo pedagogu, ar aktieriem strādā arī muzikālais vadītājs, repertuārs mērķtiecīgi tiek plānots tā, lai izkoptu amata prasmes, piemēram, iestudējot sarežģītas kustību izrādes. Aktieris Armands Kaušelis bijis komandējumā uz Igauniju apgūt skatuves cīņu. [..] Teātra darbinieku savienība (LTDS) no sava budžeta cenšas atlicināt arī individuālajiem radošajiem projektiem, taču tās ir simboliskas summas. [..] Šogad izdevies atbalstīt tikai trīs radošos braucienus. Prēmijas no 600 līdz 1000 eiro saņem "Spēlmaņu nakts" balvu ieguvēji, plašāku finansiālo iespēju LTDS nav".

Uzziņa

Latvijas valsts simtgades pasākumu organizēšanai piešķirtais finansējums (tūkst. eiro)

Valsts teātri/jauniestudējumi bērniem un jauniešiem 2017-2019.g./oriģināldramaturģijai* 2017. g./teātra svinībām valsts simtgadē/kopā

Dailes teātris            30                          30                   -            60
Daugavpils teātris    30                           -                     -            30
JRT                          30                           -                     -            30
Nacionālais teātris** 30                          -                    60          120
Leļļu teātris              30                                                 -             30
M. Čehova RKT       30                          30                   -             60
Valmieras DT             -                            -                    30           30
Liepājas teātris:    pretendēs uz finansējumu konkursa kārtībā VKKF

*Finansējums piešķirts konkursā uzvarējušu lugu iestudēšanai
**NT piešķirts papildu finansējums, jo Latvijas valsts tika proklamēta šajā teātrī

(Avots: Kultūras ministrija)