24. novembrī 18.00 Liepājas teātrī viesosies Rīgas Krievu teātris ar korporatīvu intrigu pēc Žordi Galserāna lugas „Grenholma metode”.

Latvijas teātru apmeklētājiem pēdējā gada laikā bijusi iespēja redzēt un novērtēt vairākas pasaulē pazīstamās lugas „Grenholma metode” iestudējuma versijas. 2011.gada sezonas sākumā to uzved Rīgas Krievu teātris, pēc tam 2012.gadā sekoja Maskavas Nāciju teātra izrādes „Grenholma metode” viesizrāde, bet šajā sezonā lugu uzvedis arī Jaunais Rīgas teātris.
Novembrī arī liepājniekiem būs iespēja ieskatīties biznesa pasaules intrigās Rīgas Krievu teātra izrādē „Grenholma metode” Maskavas režisora Sergeja Golomazova iestudējumā.

Šī izrāde nav pirmais Sergeja Golomazova darbs Rīgas Krievu teātrī – jau 1993. un 1994. gadā, toreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī, režisors iestudējis izrādi „Zirgs bezsamaņā" un „Vanagi un kraukļi”, bet 2009.gadā kļuvis par izrādes „Varšavas melodija” iestudējuma māksliniecisko vadītāju.

No 1994. gada Sergejs Golomazovs pasniedz režiju un aktiermeistarību Maskavas teātra akadēmijā, no 2002.gada ir Maskavas teātra akadēmijas Režijas drāmas fakultātes darbnīcas mākslinieciskais vadītājs, bet no 2007. gada — Maskavas teātra „Na Maloj Bronnoi” mākslinieciskais vadītājs.

Viņa iestudētā korporatīvā intriga „Grenholma metode” vēsta par četriem cilvēkiem, kuri ierodas uz pārrunām uzņemšanai darbā lielā korporācijā. Pārrunas pārvēršas psiholoģiskos testos īstena trillera garā. Cilvēks tiek nostatīts izvēles priekšā – sekot korporatīvām vai personīgām vērtībām? Profesionalitāte un personība tiek pretstatītas, kā rezultātā cilvēks zaudē sevi sistēmā. Lai iegūtu prestižu darbu un amatu, piemērojami jebkādi līdzekļi, un cilvēks ir bezspēcīgs pret biznesa pasaules likumiem.

Lugas autors Žordi Galserāns jau 18 gadu vecumā aizrāvies ar teātri un rakstījis komēdijas savam amatierteātrim. 1995. gadā viņa luga „Izkaltie vārdi” saņēma 20. Borna teātra prēmiju, bet 1996. gadā — žurnāla „Serra d`Or” prēmiju par labāko sacerējumu katalāņu valodā.

Noskatoties izrādi „Grenholma metode”, ikvienam kļūs skaidrs, ka dramaturgs ļoti iecienījis detektīvromānu žanru. Ikvienā darbā viņš augsti vērtē aktīvu darbību (action), un šī aizraušanās arī atsaucas autora rokrakstā. Savu lugu sižetus Žordi Galserāns meklē un arī atrod jaunākajās ziņās.