Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ierosināto priekšlikumu atbrīvot no dividenžu maksāšanas vairākas kultūras iestādes, arī Liepājas Simfonisko orķestri.

Kultūras ministrijas priekšlikums atbrīvot vairākas kultūras iestādes no dividenžu maksāšanas valstij, to peļņu novirzot kapitālsabiedrību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, radīja asus strīdus valdības sēdē, novēroja aģentūra BNS.

Pretēji finanšu ministra Jāņa Reira ("Vienotība") iebildumiem valdība otrdien atbalstīja vairākus KM sagatavotos likumprojektus. Vienlaikus ministri ar balsojumu neatbalstīja "Latvijas Koncertu", Latvijas Nacionālās operas (LNO), Latvijas Leļļu teātra un Jaunā Rīgas teātra (JRT)atbrīvošanu no dividenžu izmaksas valstij.

KM valdībā iesniedza rīkojuma projektus par vairākām kultūras iestādēm, kurās KM ir kapitāla daļu turētāja.

Ministri atbalstīja priekšlikumu atbrīvot no dividenžu maksāšanas Rīgas Cirku, Liepājas Simfonisko orķestri, un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Daugavpils teātri, kā arī Valmieras Drāmas teātri (VDT).

Reirs neatbalstīja nevienu no KM priekšlikumiem, atgādinot par budžeta deficītu, kas ir vairāk nekā 35 miljoni eiro. "Es lūgtu apzināties, kādā situācijā mēs atrodamies," viņš teica.

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja, ka uz šīm iestādēm nevar raudzīties kā uz klasiskām peļņas iestādēm. "Aicinu saprast, kādus signālus mēs ar to sūtām kultūras nozarei," viņa uzsvēra.

Rīgas Cirks pērno gadu pabeidzis ar 141 581 eiro peļņu. No šīs summas valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa – 90% no peļņas – ir 127 422,90 eiro. KM informē, ka šie līdzekļi cirkam nepieciešami kapitālsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu kapitālsabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, uzsverot, ka kapitālsabiedrības finanšu stāvokli būtiski pasliktināja 19.martā notikušais ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega 120 kvadrātmetru, bet dažādi bojājumi konstatēti visā ēkas 2.stāvā.

Liepājas Simfoniskais orķestris 2014.gadu pabeidzis ar 25 902 eiro peļņu. No tās valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 23 311,80 eiro. Peļņa tiks novirzīta jaunu darba telpu iekārtošanai koncertzālē "Lielais Dzintars" un mūzikas instrumentu iegādei.

LNSO pērno gadu pabeidzis ar 5089 eiro peļņu, no kuras valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 4580,10 eiro. Peļņa tiks novirzīta orķestra materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, tostarp mūzikas instrumenta iegādei, jo vairākās orķestra instrumentu grupās, piemēram, klarnešu, fagotu, trombonu, darbam tiek izmantoti mūzikas instrumenti, kas nepieder LNSO.

VDT pērno gadu beidzis ar 2665 eiro peļņu, no kuras valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 2398,50 eiro. VDT pērn sācis Lielās zāles rekonstrukciju, kuras laikā tika daļēji uzlabots zāles grīdas segums un skatuve piemērota šī laika estētiskajām un tehniskajām prasībām. 2015.gadā plānots pabeigt skatuves vizuālo un tehnisko sakārtošanu, pārkrāsojot un pārbūvējot skatuves rampas un skatuves portāla daļu. Līdz ar to KM lūdza 2014.pārskata gadā VDT gūto peļņu novirzīt Lielās zāles skatuves rekonstrukcijai.

Daugavpils teātris pagājušo gadu pabeidzis ar 30 279 eiro peļņu. No šīs summas valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 27 251,10 eiro. KM rosināja teātra peļņu novirzīt gaismas aparatūras iegādei – teātrim jāatjauno augšējās gaismas iekārtas (prožektori, sofiti); horizontālā apgaismojuma iekārtas; gaismas iekārtas, kuras tiek uzstādītas portāla sānos.

"Latvijas Koncerti" 2014.gadu pabeiguši ar 41 930 eiro peļņu. No šīs summas valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 37 737 eiro. Kapitālsabiedrībai līdzekļi bija nepieciešami informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai.

LNO pagājušo gadu pabeigusi ar 126 489 eiro peļņu. No tās valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 113 840,10 eiro. KM atgādina, ka joprojām nav realizēta LNO ēkas trešās kārtas izbūve, kā dēļ ilgstoši ir ļoti apgrūtināta dekorāciju nogādāšana uz skatuves. 2014.gadā sadarbībā ar "Rīgas namiem" izstrādāts projekts LNO pagalma infrastruktūras uzlabošanai. Īstenojot šo projektu, dekorāciju pārvietošana tiktu maksimāli automatizēta. Tādēļ KM lūdza novirzīt LNO peļņu dekorāciju pacēlāja izbūvei.

Latvijas Leļļu teātris 2014.gadu pabeidzis ar 11 521 eiro peļņu. No šīs summas valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 10 368,90 eiro. KM lūdza teātra peļņu novirzīt Lielās zāles krēslu nomaiņai.

JRT 2014.gadu beidzis ar 27 307 eiro peļņu, no kuras valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 24 576,30 eiro. JRT nepieciešams transportlīdzeklis gan pasažieru, gan mazgabarīta dekorāciju un rekvizītu pārvadājumiem – dekorāciju transportēšanai gan no teātra ēkas uz noliktavām, gan starp teātra spēles laukumiem, kuri atrodas dažādās pilsētas daļās, gan dodoties viesizrādēs uz Latvijas reģioniem. Pašlaik teātra īpašumā esošais 1996.gada minivens "Dodge Grand Caravan" ir tehniski novecojis un bieži jāremontē. KM lūdza JRT peļņu novirzīt automašīnas iegādei, uzsverot, ka automašīna būtu īpaši noderīga, organizējot pārvākšanos uz teātra pagaidu telpām Miera ielā 58, kad tiks sākta Lāčplēša ielas 25 teātra kompleksa rekonstrukcija.