Trīs dienas šajā nedēļā Rēzija Kalniņa un studijas "Camera Obscura" filmēšanas grupa Liepājā un tās apkaimē intensīvi strādāja pie spēlfilmas "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze".

Filmas producents Jānis Putniņš portālam pastāstīja, ka filmēšana galvenokārt norisinājusies netālu no Saraiķiem, gan mežonīgajā jūras krastā, gan tuvējā mežā un pie upes.

Jānis Putniņš: „Filmas galvenā varone Kasandra, ko atveido Rēzija Kalniņa, aizbēg no civilizētās pasaules pie dabas, un upe viņu aiznes līdz jūrai. Tur notiek šīs sievietes iekšējā transformācija. Jūrai tajā ir nozīmīga loma...”

Galvenā filmēšana ir pabeigta, pastāstīja producents, priekšā vēl tikai viena filmēšanas diena rudens apstākļos – oktobrī, un viena – ar viduslaiku epizodes uzņemšanu. Pēc tam 40 minūšu garā filma tiks piedāvāta kino festivāliem, TV, ierakstīta DVD un būs arī daži pirmizrāžu seansi – Rīgā noteikti, bet varbūt arī citur, piemēram, Liepājā.

Uz dažiem portāla jautājumiem piekrita atbildēt arī filmas galvenās varones atveidotāja Rēzija Kalniņa.

Kā pagāja šīs trīs dienas?
Darbā pagāja ne tikai dienas, bet arī vēlas vakara stundas – pie jūras, pļavās. Paldies filmēšanas grupai, kas nodrošināja labu nakšņošanu viesnīcā „Promenāde”, kur, starp citu, pirms dažiem gadiem esmu arī spēlējusi „Teātra observatorijas” izrādi „Mēs”!

Vai ir nojausma, ko skatītāji ieraudzīs, kad filma būs gatava?
Filmas galarezultāts top pie montāžas galda, tāpēc šobrīd man ir grūti par to spriest. Pēdējā laikā reti ko izvēlos darīt aktiera profesijā, taču Signes Birkovas un Jāņa Putniņa komanda mani uzrunāja. Arī filmas tēma ir aktuāla 21.gadsimta cilvēkiem – attiecības pašam ar sevi, ar savu iekšējo cilvēku.

Domāju, ja ne plašu publiku, tad sievietes filma noteikti saistīs. Mana varone piedzīvo sava veida reabilitāciju, atsakoties no viņai uzliktā rāmja, no visa liekā un atdzimstot no jauna.

Man šī filma sasaucas ar divām grāmatām, ko nesen izlasīju – „Sievietes, kas skrien ar vilkiem” un „Valdzinošās”. Lai gan tā ir kristīga, reliģiska satura literatūra, tajā nav dogmas vai didaktika, tikai vēstījums, ka sievietei jāatgriežas pie tā, kas viņa ir, pie sava „es”. Arī filmā ir atainots šis ceļš pašai pie sevis.

Vai izdevās arī apskatīt bērnības pilsētu?
Šoreiz ne. Bet pirms mēneša izstaigāju centru. Man radās iespaids, ka šī ir tīra un klusa pilsēta.

Liepāja ir mana sirdspilsēta. Atceros, 13 – 14 gadu vecumā, kad braucu uz Liepāju ciemos pie brālēna Raida, iebraucot pilsētā raudāju aiz laimes.

Apziņā Liepāja nav palikusi, jo nodzīvoju te tikai līdz trīs gadu vecumam, taču, kad ieeju teātrī un satieku mātes (aktrise Helga Dancberga – S.P.) kādreizējos kolēģus, kas mani auklējuši, piederības sajūta ir.

Jūsu tēvs Imants Kalniņš ir atgriezies Liepājā.
Jā, un es absolūti atbalstu viņa izvēli! Te ir radoša gaisotne, nav tā Rīgas sociālā virpuļa, kas ierauj sevī.

Uzziņa
Studijas "Camera Obscura" projekts "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" ir viens no eksperimentālo īsfilmu projektiem, kuram Nacionālā Kino centra žūrija pērnā gada nogalē piešķīra finansējumu (Ls 16 897).

Filma jāpabeidz līdz 2013.gada nogalei.

Filmas režisore ir Signe Birkova.

"Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" ir stāsts par vientuļu, 45 gadus vecu strādnieci, kurai uzstādīta letāla diagnoze. Notikumi skolas salidojumā neatgriezeniski sagrauj viņas ilggadējo rutīnu. Kasandra bēg no pilsētas.