"Promenade Hotel" mākslas darbu kolekciju papildinājusi Vilhelma Purvīša audzēkņa Broņislava Kondrāta lielformāta glezna "Liepājas zivju tirgus".

Pēc ierāmēšanas un nelielas restaurācijas glezna būs apskatāma viesnīcas gleznu galerijā, pastāstīja viesnīcas valdes locekle Inese Židele.

Enciklopēdiskajā izdevumā "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" par mākslinieku teiks: "Kondrāts uzskatāms par vienu no pirmajiem skarbās zvejnieku dzīves realitātes atainotājiem – šai tēmai veltījis monumentālas figurālas kompozīcijas, apsteidzot vēlāko tā sauktā "skarbā stila" paaudzi".

Pie šādām monumentālām daudzfigūru kompozīcijām pieskaitāma arī lielformāta glezna "Liepājas zivju tirgus".

Kondrāts daudz gleznojis arī Rīgas centra un nomaļu ainavas, pazīstamākie darbi "Burinieks" (arī "Osta", 1928), "Ārpilsēta rudenī" (1928), "Vilciens" (1930), "Pontona tilts" (1931), "Kronvalda bulvāris" (1931), "Centrāltirgus" (1932), "Lašu zveja" (1934), "Zvejnieku laivas" (1935).

Broņislavs Kondrāts ir poļu izcelsmes Latvijas mākslinieks, dzimis 1890.gada 4.decembrī Rīgā. Formālo izglītību guva Rīgas Pilsētas mākslas skolā (1911 – 1913), kur viņu visvairāk ietekmēja Vilhelms Purvītis. Kā Stokholmā 1988.gadā izdotajā enciklopēdijā "Latvijas māksla" raksta Jānis Siliņš, "pārlaidis kara gadus, viņš kopš 1920.gada atsāk savu māksliniecisko izveidošanos".

Tieši šajā, Zviedrijas latviešu apgādā "Daugava" klajā nākušajā izdevumā, atrodama visizsmeļošākā informācija par Kondrāta daiļradi:

"Pirmajā piecgadē viņa ainavas – Rīgas un lauku skati – vēl skolnieciski nedroši. Te tie naturālistiski, te atkal stilizācijas mēģinājumi ar kādreiz modē bijušo zilo apmaļu līniju. Zilais konturējums turpmākajos gados pārvēršas melnā, māksliniekam impresionistiski reālā tehnikā apgūstot brīvāku krāsu triepumu, lai izteiktu gaismēnas rotaļu telpā. Gleznojuma tvaram it īpaši mūža pēdējos piecos gados pieaugot, Kondrāts plašos, lokanos otas vēzienos, kam savā ziņā radniecība ar Ed.Kalniņa u.c. agrā posma paņēmieniem, pievērsās sev tuviem motīviem: jūrai, lašu zvejai, ostas skatiem gan ar malkas jānīšiem – buriniekiem, gan tvaikoņiem. Dzīves pēdējos gados mākslinieks kavējās pie Daugavmalas, vēlāk Centrāltirgus sarežģītajām ainavām, sēņu tirgotājām un sakņu sievām.

Paskarbs, labi raksturodams saulaino krāsu dekoratīvo rotaļu laivās, buriniekos, tvaikoņos un viļņu kustībā, vērīgi iejuties ostas gaisotnē un tālēs, Kondrāts guvis īpatu vietu Rīgas motīvu izmantošanā, ne mazāk raiti tēlodams arī Rīgas parkus, Citadeli, Jāņa Čakstes (Pils) laukumu, Vējzaķu un Zaķu salas motīvus. Zvejnieku un tirgotāju stāvos Kondrāts pratis sakausēt figūras ar ainavisko visi (Lašu zveja, Centrāltirgus, Sakņu pārdevējas, Koku zāģētava, Ostā, Burinieks, Tvaikonis u.c.)"

2007.gadā izdevniecībā "Neputns" klajā nākušajā krājumā "Pilsēta. Laikmets. Vide" norādīts, ka "Kondrāts savā glezniecībā daudz studējis apgaismojuma efektus", kā piemēru minot impresionistisko "Rīts Centrāltirgū", kurā "žanra elementi sakausēti ar tirgus ainavisko apkārtni."

Savukārt mākslas kolekcionāra Gunta Belēviča izstādes katalogā par Kondrātu teikts: "Kondrāts gleznoja impresionistiski, ar plašiem, lokaniem triepieniem, vienlaikus modelējot formu. Gaismēnu un krāsu kontrasti, dinamiski rakursi, vieglums, ātrums un precizitāte, ar kādu viņš gleznoja, piešķīra darbiem dzīvīgu iespaidu."

Izstādēs Kondrāts piedalījies no 1928.gada, debitējot Latvijas desmit gadu jubilejas izstādē.

"Tobrīd māksliniekam bija jau 38 gadi, un līdz šai izstādei viņš nebija plaši pazīstams. Darbodamies Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs (1928 – 1935), Kondrāts drīz vien iekaroja publikas un kritikas simpātijas. Valsts mākslas muzejs nopirka vairākus viņa darbus. Tikpat pēkšņi kā parādījies, viņš arī mira 1935.gada 19.aprīlī," raksta Siliņš.

Nepilnu 45 gadu vecumā mūžībā aizgājušais mākslinieks apbedīts Rīgas Raiņa kapos.

Lielākā Kondrāta darbu personālizstāde ar 91 darbu tika sarīkota pēc mākslinieka nāves tajā pašā 1935.gadā.