Viesnīcas „Promenādē” galerijā skatāmo Ziemassvētku izstādi papildinājis unikāls darbs: 30.–to gadu nogalē tapusi Maksimiliana Mitrēvica lielformāta glezna, kurā atainota Lielā iela Liepājā.

Gleznas aizmugurē uz rāmja lasāms ar roku rakstīts uzraksts „Liepājas pilsētas valdes nams”. Kā informēja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, ir zināms, ka darbu pasūtījusi tā laika pilsētas valde, samaksājot par to 4690 latus.

3,4 reiz 1,8 metrus lielajā gleznā tik tiešām atainots Liepājas pilsētas valdes nams (atradies aptuveni tajā vietā, kur patlaban viesnīca „Līva”), kas pirms nonākšanas pilsētas valdes (rātes) īpašumā 18.gadsimta beigās, piederēja pēdējam Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam. Otrā pasaules kara sākumā, 1941.gadā, ēka tika sabombardēta, izdega, un pēc tam tika nojaukta.

Bez zudušā valdes nama gleznā redzama arī sv.Trīsvienības katedrāle un Lielās ielas perspektīva – Tirdzniecības kanāla virzienā.

Gaismēnu rotaļas uz ielas braucamās daļas, mākoņi, caur kuriem spraucas saules stari, gājēji, pretim nākošais jūrnieks, tramvajs aizmugurē un priekšplānā esošais automobilis rada tik dzīvu iespaidu, ka, skatoties uz gleznu, šķiet – atliek paspert soli uz priekšu, un doties prom pa toreiz vēl tik šauro Lielo ielu...

Pēc uzņēmēja Ivara Kesenfelda lūguma un pateicoties Liepājas muzeja direktores Daces Kārklas atsaucībai,  Maksimiliana Mitrēvica darbs uz laiku ir deponēts "Promenādes" mākslas galerijai.

Glezna pirmo reizi ir atstājusi muzeja telpas, un tagad par to jebkurā laikā var priecāties ne tikai viesnīcas „Promenāde” viesi, kuru skaits, jo īpaši šajā Ziemassvētku laikā, ir ievērojams, bet jebkurš liepājnieks, kuram ir interese par pirmskara Liepāju un talantīgo, bet dzimtenē maz pazīstamo gleznotāju Maksimilianu Mitrēvicu.

Uzziņai
Maksimilians Mitrēvics dzimis 1901.gada 15.aprīlī Liepājā, miris 1989.gada 3.martā Ņujorkā.

Mākslas akadēmijā viņš studēja profesoru Zariņa un Tilberga figurālās glezniecības klasi meistardarbnīcās. 1932.gadā ar izcilību beidza studijas.
Mitrēvica darbu "Māte" nopirka Valsts mākslas muzejs, bet diplomdarbs, izcila lielformāta glezna (1932./1933.g.) „Anatomijas stunda”, greznoja Latvijas Universitātes Anatomikuma vestibilu.

1937.gada Mitrēvics sāka strādāja Liepājas Mākslas vidusskolā par pasniedzēju. Kara laikā kļuva par skolas direktoru.

No 1945. līdz 1949. gadam dzīvoja Rietumvācijā, kur Heidelbergas universitātē studēja mākslu un filozofiju.

Pēc tam devās uz Ameriku.

1951.gadā Maksimilians Mitrēvics Ņujorkā noorganizēja latviešu gleznotāju grupu.

Mitrēvica gleznas sastopamas gan dažādu mākslas muzeju, gan pazīstamu kolekcionāru privātās kolekcijās Eiropā un ASV.

Piedalījies daudzās starptautiskās grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Francijā un ASV, tajā skaitā Nacionālajā Dizaina akadēmijā Ņujorkā (1950).

Personālizstādes Eiropā bijušas Vācijā, Heidelbergā un Badvimpfenā, kā arī ASV, Grīnvičā un Stampfordā, Konektikutas štatā.

Bijis aktīvs Ņujorkas mākslinieku apvienības „Edward MacDowel Association” biedrs.

Vēlāk dzīvojis Čapakvā, Ņujorkas štatā.

(Avots: www. periodika.lv;  www.bhnyfineart.com)

2001.gadā Liepājas mākslas vidusskolas ilggadējais direktors Rihards Rubīns laikrakstā „Kurzemes Vārds” rakstīja, ka viņam bijusi iespēja skatīt „dažus izcilā meistara darbus”:

„Visspēcīgāko iespaidu atstāja simboliskā kompozīcija "Iet latvieši cauri Teitoņu zemei". Mūsu tautas mentalitāte izteikta mākslā bez sentimentalitātes un lipīga lirisma. Mākslas kritiķi viņu vērtēja tā: "Galvas tiesu un vēl vairāk pāri visiem Maksimilians Mitrēvics. Viņš arī viens no labākiem un īpatnākiem mūsu trimdas gleznotājiem." (Pēc izstādes "Dzintarzeme" Filadelfijā 1969.gadā).