Aigars Rinkulis ir neparasts cilvēks, glezniecībai pievērsies pusmūžā. Izstādi, kas skatāma viesnīcas „Promenāde” galerijā, pēc mākslinieka nāves sarūpējuši viņa draugi.

Lūk, ko par mākslinieku stāsta izstādes iekārtotāji: "Aigars Rinkulis (19.09.1970 – 09.07.2013) dzimis, audzis un skolojies Jelgavā, pilsētā pie Lielupes.

Glezniecībai, savu tuvāko cilvēku mudināts, pievērsās pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā, kad daudzi uzņēmīgi cilvēki zaudēja savu biznesu, darbu, iedzīvi. Kad uzsākās lielākais Latvijas iedzīvotāju izceļošanas bums no Latvijas, meklējot iespēju izdzīvot ārpus valsts – Aigars, būdams stiprs cilvēks, gāja citu ceļu, pievērsās mākslai.

Lai gan Aigaram nebija zināšanu glezniecībā viņš sajuta sevī nepieciešamību savu iekšējo pasauli pārnest uz audekla.

Pašmācības ceļā ar katru nākošo darbu, pilnveidojot savas prasmes, viņš radīja vairāk kā 50 gleznas, un būtu radījis vēl, ja ne smaga slimība, kura pārtrauca viņa dzīvi pašā mākslas izaugsmes uzplaukumā.

Aigaram piemita spēja saskatīt dabā to, ko ikdienas steigā mēs palaižam garām nepamanītu, bet lielākais talants ir to parādīt citiem savās gleznās.  Katrs darbs gleznots ar dziļu uzmanību un iejūtību pret vissmalkāko ainavas elementu

Aigars savā dienasgrāmatā bija rakstījis: "Es vienkārši zinu, ka DIEVS uzliek man ļoti lielu pārbaudījumu. Tagad guļu un dzīvi savu caurskatu kā grāmatu, kurā ir tik daudz mīļu atmiņu, jauku cilvēku tēlu.

Tā ikdienas pelēcība ir zudusi. Ir pinīgi citas izjūtas – neaprakstāms mīļums pret apkārtējiem.

Nekautrēsimies tiem teikt mīļus vārdus, nekautrēsimies tos mīlēt."

Ar savām gleznām viņš ir radījis to, ko mēs reizēm piemirstam – apstāties, ieskatīties, sajust to dabas skaistumu, kas mums ir apkārt.                              .

Aigara radītajās gleznās ir ielikta viņa sirds un dvēseles dziļums, gan arī iekšējā cīņa, jo tikai tā var izskaidrot to gaišumu un siltumu, ko izstaro viņa darbi. Darbu simboliskā noskaņa, kāds mums nezināms liktenīgs vēstījums, it kā mūžības skanējums, sevišķi tas jūtams jūru gleznojumos.  Debesis vēsta par kā garīga, ārpus materiālās pasaules esoša, klātbūtni. Var to saukt arī par ko pārlaicīgu, mūžīgu...

Ieskatieties darbos un sajūtiet to, ko Aigars mēģinājis mums pastāstīt.

Mēs vēlamies, lai pēc šās izstādes apmeklējuma Jūsos pazustu dzīves ikdienas pelēcība un rastos gaišāks skatījums uz dzīvi .

Nobeigumā vēl viena rinda no Aigara dienasgrāmatas, kuru viņš rakstīja publiskajā portālā draugiem.lv: "Ja kādu dienu manu profilu neatradīsiet, ziniet .... Es Jūs vērošu no mākoņu maliņas.""

Izstāde apskatāma līdz februāra beigām.