Viesnīcas "Promenāde" 2.stāva galerijā (līdzās Hika zālei) kopš 2.maija un līdz jūnija nogalei skatāma scenogrāfa un gleznotāja Arta Butes personālizstāde.

Lai gan izstādes atklāšanu, kas notika maija brīvdienās, apmeklēja kupls interesentu pulciņš, svētku dēļ daudziem šis notikums paslīdēja garām nepamanīts. Taču nekas nav nokavēts – izstādi varēs aplūkot vismaz līdzpat Jāņiem!

Pavisam ekspozīcijā skatāmas 27 dažāda izmēra gleznas greznos rāmjos – miniatūras un "Pļavas" cikla darbi.

Daļa liepājnieku Arti Buti noteikti atceras kā jaunu veiksmīgu scenogrāfu, kurš, vēl būdams Mākslas akadēmijas 3.kursa students, jau veidoja scenogrāfiju Oļģerta Krodera iestudējumam "Gēsta Berlings", kam turpmākos piecus gadus sekoja virkne citu izrāžu Liepājas teātrī, līdz 1987.gadā Butes kostīmi un scenogrāfija Oļģerta Krodera iestudētajai Čehova "Kaijai" tika atzīta par labāko Latvijos teātros.

Tiesa, drīz pēc tam scenogrāfs Liepāju atstāju. Vēl tikai tapa skatuves ietērps Krodera iestudējumiem "Trīs draugi" un "Āksts". Taču, kā portālam atzina mākslinieks, – "tad jau sākās atplūdi, jutos sevi izsmēlis".

Kroderam aizejot uz Nacionālo teātri, Bute vēl vienu sezonu kā scenogrāfs nostrādājis tur, taču tad izlēmis veltīt visu laiku tikai glezniecībai.

"Paralēli teātrim nekad nebiju pametis novārtā šo savu nodarbi."

Turpinājisa regulāri piedalīties izstādēs, darbi eksponēti arī ārzemēs. Pēc lielākas personālizstādes Londonā 1995.gadā sekoja virkne personālizstāžu dažādās pilsētās Krievijā, arī tikko no turienes mājās pārvesti darbi.

Taču mākslinieks izstādās ne tikai ārzemēs. "Mēģinu sabalansēt. Mēdz teikt, ka pravietis savā zemē netiek cienīts, bet, runājot par mākslu, var teikt pretējo – īpaši ar gadiem, varbūt pateicoties kopīgai mentalitātei, mākslinieks savā zemē tiek uztverts aizvien labāk."

Līdzās lielāka formāta gleznām Artis Bute periodiski veido arī miniatūrus darbus, savukārt eksperimentējot ar krāsām, tapis dabai veltītais "Pļavas" cikls. Tieši šos pagājušajā gadā un šogad tapušos darbus mākslinieks izstādījis Liepājā.

"Pēc aiziešanas no Liepājas esmu juties kā parādnieks šai pilsētai, jo tieši Liepāja mani veidojusi kā mākslinieku. Kad pēc 3.kursa Kroders mani uzaicināja veidot "Gēsta Berlinga" scenogrāfiju, tas bija liels pārbaudījums un uzticēšanās jaunam māksliniekam."

Par saviem skolotājiem Bute sauc pasaules, Eiropas klasikas, un mūsu pašu gleznotājus. Gleznotājs nenoliedz, ka viņa mākslas rokrakstu, zināmā mērā veidojusi arī teātra pasaule.

"Esmu beidzis Mākslas akadēmiju ar scenogrāfa diplomu un daudzus gadus strādāju arī par scenogrāfu un kostīmu mākslinieku. Līdz ar to teātris ir atstājis savu nospiedumu arī tajā, ko es patlaban daru glezniecībā. Bet tā nav tikai man. Ja paskatās Juri Dimiteru vai Ilmāru Blumbergu, kopš viņi nestrādā teātrī, viņu stājmākslā un viņu rokrakstā arī ir teatrāls piesitiens – Blumbergam tāds filozofisks, Dimiteram sarkastisks. Mani darbi varbūt atšķiras ar dekorativitāti. Katra glezna man ir kā tāda maza izrāde, ko es režisēju pats," portālam apriņķis.lv paudis mākslinieks.

Intervijā apriņķim.lv Bute arī skaidro viņa darbos jaušamo jūgenda ietekmi: "Man patīk jūgendstila arhitektūra, kas raksturīga pagājušā gadsimta sākumam, ar ko mēs varam lepoties. Šis stils man ir tuvs, un tas nav pa īstam novērtēts. Mākslā to reti kur var atrast arī pie mums, un līdz ar to man gribētos teikt, ka es mēģinu šo lauciņu kopt savā izpratnē un ar saviem izteiksmes līdzekļiem, ievērojot to kompozīciju, proporcijas, uzbūvi, tematiku."

Vairāk par Arta Butes biogrāfiju, scenogrāfa darbu un izstāžu darbību: artisbute.lv.