Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende neatbalsta garantētu valsts līdzfinansējumu reģionālo koncertzāļu darbībai, norādot, ka "katra dotācija mazliet iemidzina".

Jaunzeme-Grende trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka gan reģionālajām koncertzālēm, kas patlaban top vairākās Latvijas pilsētās, gan citiem kultūras centriem konkursa kārtībā būs iespēja pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu. Kultūras pieejamībai reģionos šogad fondā atvēlēti 250 tūkstoši latu, raksta BNS.

Topošo reģionālo koncertzāļu vadītāji iepriekš izteikušies, ka valsts līdzfinansējums gadā būtu nepieciešams vismaz 150 tūkstošu latu apmērā, jo ar pašvaldības naudu pietiks tikai centru uzturēšanai, bet ne piepildīšanai ar augstvērtīgu saturu. Kultūras ministre uzskata, ka šo līdzfinansējumu reģionālās koncertzāles varēs pilnībā nodrošināt caur VKKF.

"Tādas lietas vairs nebūs, ka mēs kādam kaut ko garantējam. Kopējā konkursa kārtībā visi nāk un piedalās, ir idejas, ir pasākumi, ir projekti, kuri tiek atbalstīti. Un, ja tas ir speciāls finansējums reģionam, tad reģionam ir jāsaprot prioritātes. Man liekas, ka tas ir pareizi, ka [uz finansējumu var pretendēt] konkursa kārtībā," pastāstīja Jaunzeme-Grende.

Viņa norādīja, ka jaunajā VKKF stratēģijā viena no sadaļām ir reģionālā pieejamība un nauda šim mērķim būtu jādala reģionos.

"Mans sapnis būtu, ka šo naudu sadalītu nevis Rīgā, bet reģionos uz vietas, kur redz reģions, kur visvairāk ir nepieciešams investēt, lai reģionālā kultūra būtu pieejama. Esmu pārliecināta, ka koncertzāļu vadība ‒ gan jaunā Rēzeknes, gan jaunā Cēsu vadība un tā, kas būs Liepājā, ļoti aktīvi strādā pie tā, lai koncertzāle iedzīvinātos kā kultūras centrs," klāstīja kultūras ministre.

Uz jautājumu, vai garantēta līdzfinansējuma nebūs, viņa atbildēja, ka "mums šī domāšana ir jāizbeidz". "Ir jāskatās nākotnē uz vadošu konkurētspēju, jo katra dotācija mazliet iemidzina," teica Jaunzeme-Grende.

Jau vēstīts, ka pašlaik celtniecības vai projektēšanas stadijā ir trīs jauni reģionālie kultūras un mākslas centri jeb koncertzāles ‒ Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Rēzeknes koncertzāle durvis plāno vērt nākamā gada maijā, Cēsu ‒ 2014.gadā, bet Liepājas ‒ 2015.gadā.

Topošās Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars iepriekš aģentūrai BNS atzina ‒ ja reģionu koncertzāles ar valsts palīdzību mākslinieciski netiks piepildītas, "mēs nonāksim tādā nedaudz komiskā Spānijas mazpilsētu situācijā, kur ir uzbūvēti milzīgi kultūras centri un muzeji, bet tie stāv tukši, nav, kas tos skatās, un pilsēta ir milzīgos parādos".

"Šajā gadījumā ir labi, ka var uzcelt koncertzāli un izmantot Eiropas līdzfinansējumu, bet tālāk jau nāk pats galvenais – saturs, bez kā visam citam nav jēgas. Saturu tikai ar entuziasmu un amatiermākslas kolektīviem nevar nodrošināt pēc definīcijas," sacīja Žagars.