Literārā vide Liepājā ir daudzveidīga, un vēl košāku to padarītu iespēja veidot pašiem savu Rakstnieku māju, līdzīgi kā Ventspilī un Dubultos, uzskata Linda Zulmane.

Kas šobrīd ir aktuāls Rakstnieku savienības Liepājas nodaļai? Cik ir biedru, kāda ir radošā aktivitāte?
Šobrīd ir Liepājas nodaļā ir 12 biedri, pirms tam, līdz maijam, bija astoņi. Šogad uzņemti četri jauni biedri. Rakstniece Jana Egle un trīs zinātnieki – Edgars Lāms, Benita Laumane un arī es. Pētnieki papildina Liepājas nodaļu ar citādu ievirzi – ne tikai rakstīt daiļdarbus, bet arī tos pētīt un analizēt. Iepriekš biedri bija tikai autori – Edvīns Tauriņš, Modris Zihmanis, Ēriks Kūlis, Ēriks Vilsons, Gunta Šnipke, Sandra Vensko, Andrejs Migla un tulkotāja Silvija Ģibiete.

Primārā ir Rakstnieku savienība Rīgā, mēs esam tikai daļa no tās, un vienīgā Rakstnieku savienības nodaļa ārpus Rīgas. Interesants aspekts ir tas, ka liepājnieki vispār labprāt veido savas domubiedru grupiņas, un tā acīmredzot ir nepieciešamība. Mēs Rakstnieku savienībā noteikti priecāsimies, ja mums pievienosies jauni biedri un grupa paplašināsies.

Tikko grāmata iznāca Ērikam Kūlim, „Nopelnītā vientulība”, veltīta Edvīnam Tauriņam, tuvākajā laikā viņam plānota vēl viena grāmata. Nesen grāmatu atvēra arī Ādolfs Gaujietis. Ēriks Vilsons raksta lugu par Magadanu, Guntai Šnipkei būs dzejoļu krājums, romāni – Sandrai Vensko un Andrejam Miglam.  

29.novembrī notiks grāmatas atvēršanas svētki Rīgā, Gētes institūtā, kur būs tikšanās ar Silvijas Ģibietes tulkotā un manis rediģētā romāna „Pļauka” autoru – irākiešu rakstnieku Abāsu Hideru. Šķiet, ka visi, kas ir savienībā, šobrīd arī aktīvi raksta, savukārt literatūrzinātnieki un valodnieki aktīvi nodarbojas ar pētniecību.

Liepājā ir arī autori, kuri nav Rakstnieku savienības biedri. Kāpēc?
Būt kādā savienībā – tas ne tikai dod tiesības, bet arī uzliek zināmus pienākumus. Iespējams, cilvēki nevēlas tikt kaut kur iesaistīti, ne velti, saka, ka rakstnieks un dzejnieks ir intraverts, vientuļš. Tāpat iespējams, ka ir tādi, kuri labprāt gribētu kļūt par Rakstnieku savienības biedriem, bet nav tam kaut kādā ziņā gatavi. Varbūt arī pašam vēl nav īstās sajūtas – jā, es esmu rakstnieks vai dzejnieks. Tā noteikti ir katra brīva izvēle, būt vai nebūt Rakstnieku savienībā.

Vai ir jūtama konkurence ar galvaspilsētas autoriem?
Konkurence šobrīd ir visiem, kas vēlas izdot savus darbus, nebalstoties tikai uz pašiniciatīvu. Lai tiktu pie darba izdošanas, Rīgas izdevniecības ļoti vērtē, kuram dot iespēju, un kuram ne. Izdevniecības vēlas, lai izdotais darbs būtu pieprasīts un tiktu pirkts.

Kā šobrīd veicas ar Lejaskurzemes dzejnieku un rakstnieku kopkrājuma veidošanu?
Šobrīd (21.11.) ir iesūtīti gandrīz 20 autoru darbi, gan proza, gan dzeja. Līdz 1.decembrim, kas ir iesniegšanas gala termiņš, varētu būt vēl kādi darbi. Tad vērtēsim – vai tas ir pietiekami, vai tomēr ir jāpagarina pieteikšanās termiņš.

Kamēr darbi nav lasīti un tos nav izvērtējusi žūrija, grūti pateikt, vai visi darbi būs publicējami. Žūrijā būs literatūrzinātnieki Edgars Lāms, Anda Kuduma, es un divi autori „no malas”, kuri nav personīgi ieinteresēti liepājnieku kopkrājuma tapšanā. Tie ir dzejnieks Andris Akmentiņš no Ventspils un rakstniece Guna Roze no Tukuma. Žūrijas locekļus izvēlējāmies pēc noteiktiem principiem. Literatūrzinātnieki paši neraksta daiļdarbus, savukārt radošie autori nepretendē uz vietu kopkrājumā, līdz ar to nav interešu konflikta.

Arī Lejaskurzemes autori ir aicināti iesūtīt darbus. Liepājas Universitātes rakstniecības studenti ir no dažādām Latvijas vietām, bet viņi visi ir mūsējie, un arī viņi, neatkarīgi no dzimtās puses, var iesūtīt darbus. Kopkrājums parādīs, kādi ir liepājnieki, tie ir gan ļoti jauni autori, gan cienījama vecuma rakstnieki un dzejnieki ar nopietniem sasniegumiem.

Cik daudz no Rakstniecības studiju studentiem paliek pie rakstniecības?
Ja skatās procentuāli, tad nevar sacīt, ka tā ir lielākā daļa, drīzāk no grupas tā varētu būt apmēram puse. Ir tādi, kuri izvēlas otru ceļu – zinātni vai kritiku. Tātad nevis paši raksta, bet papildina literāro procesu citā veidā, un tad veidojas kopaina.

Pastāstiet, kas būs liepuraksti.lv?
Tā būs Liepājas literātu mājaslapa, kura šobrīd vēl top. Pie tās veidošanas strādā arī Rakstniecības studiju 2.kursa studente Marta Pērkone un 1.kursa students, dzejnieks Valentīns. Iespējas ir tādas, kādas tās ir, bet ļoti ceru, ka nākamajā gadā pašvaldības atbalsts būs lielāks. Šobrīd mūs atbalsta Liepājas Universitāte, nodrošinot mājaslapas tehnisko uzturēšanu, ir atlasīti materiāli mājaslapai, un iespējams, ka līdz 1.decembrim lapa būs gatava aplūkošanai. Protams, pirmajā brīdī lasāmais apjoms nebūs liels, tomēr ceru, ka pēc iepazīšanās būs cilvēki, kas vēlēsies dalīties ar savām idejām, tekstiem un viedokļiem. Savā ziņā lapa būs pieejama visiem, bet tā, ka katrs var publicēt to, kas ienāk prātā, gan nebūs. Lapai būs redkolēģija, jo internetā jau ir pietiekami daudz vietu, kur var izlasīt jebko.

Plānojam, ka liepuraksti.lv parādīs Liepājas un tai pietuvināto literāro dzīvi no vairākiem skatupunktiem – būs Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas, Piejūras pilsētu Literārās akadēmijas, Rakstniecības studiju, Kurzemes aktualitātes, kā arī radošie teksti, kritika, viedokļu sadaļa un atskats uz jau notikušajiem pasākumiem.

Vai Liepājas rakstnieki aktīvi izsaka savu viedokli?
Šķiet, ka pārāk aktīvi nav. Varbūt liepuraksti.lv būs iespēja gan autoriem, gan studentiem viedokli paust publiski. Skatīsimies, kā tas izdosies.

Vai kopumā var just atbalstu literatūrai?
Pašvaldība šobrīd atbalsta Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu, un ceram, ka tā būs arī turpmāk.

Šobrīd būs jāsāk strādāt arī pie mecenātisma atjaunošanas. Gan ceļš līdz grāmatai, gan ikdiena, rakstot nemaz nav tik vienkārša. Rakstnieks un dzejnieks ar grāmatām, rakstīšanu sevi uzturēt Latvijā nevar.

Tagad Saeimā ir pieņemts likums par radošo personu atbalstu. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze iestājās par to, lai šāds atbalsts būtu tiem, kuri jau ir sasnieguši zināmu vecumu, un varētu pretendēt uz mūža stipendiju vai kādu citu atbalstu situācijā, kad darba spējas vairs nav tādas kā agrāk. Radošo profesiju pārstāvji šādā ziņā ir diezgan neaizsargāti.

Rakstnieks Ēriks Kūlis, aktualizējot jautājumu par Liepājai nozīmīgu personu iemūžināšanu portretos, zināmā mērā nodarbojas ar mecenātismu. 1.novembrī Letonikas kongresa ietvaros Liepājas Universitātē tika atklāts valodnieces Benitas Laumanes portrets, kura, ziedojot naudas summu nākamajam portretam, aicina ikvienu, kurš ir gatavs atbalstīt Liepājas, Kurzemes dzejniekus un rakstniekus, atsaukties un turpināt Ē. Kūļa aizsākto projektu, veidot kultūras un literatūras mecenātu fondu.

Vai ir plānots arī Liepājā veidot Rakstnieku māju?
Ceru, ka ir plānots, es par to domāju jau vairākus gadus. Līdz šim tas gan ir tikai apspriešanas līmenī.

Ideju apdomāju jau piecus vai pat septiņus gadus. Pirms gadiem septiņiem kādā situācijā izteicos, ka ļoti vēlētos darboties šādā Rakstnieku mājā, tikties ar radošajiem cilvēkiem, organizēt seminārus, lekcijas, lasījumus un tamlīdzīgi. Tajā brīdī man nebija ne vismazākās nojausmas, ka tas kaut kādā veidā varētu realizēties. Pagāja pāris gadi, nokļuvu šajā vidē, un jau piecus gadus, braucot uz Ventspils Rakstnieku māju, mājupceļā domāju, ka būtu lieliski, ja arī Liepājā būtu šāda vieta. Radošā atmosfēra tur ir vienkārši izcila, un to jūt katrs. Lai iegūtu iespēju strādāt pie saviem radošajiem darbiem Ventspils Rakstnieku mājā, apmēram gads ir jāgaida rindā. Līdz ar to būtu labi, ja mums būtu vēl kāda vieta, kur šādi radoši izpausties.

Rakstnieku un mākslinieku māja Liepājā būtu arī labs veids, kā sevi parādīt starptautiski, jo uz šīm mājām brauc arī ārzemju autori.

Ja kādam ir piedāvājums, kur Liepājā veidot radošo cilvēku māju, ko attīstīt par centru literatūrai un kultūrai, mēs noteikti būtu priecīgi par šādu iespēju. Tas būtu vērtīgi arī pilsētai.

Kas Liepājas literārajā dzīvē notiks vēl šogad?
Pavisam tuvu, jau šajā nedēļas nogalē, 25.novembrī, ir Kurzemes prozas lasījumi Ventspils starptautiskajā  rakstnieku un tulkotāju mājā. Kopskaitā ir pieteikušies 18 autori no visas Kurzemes, un tai skaitā arī liepājnieki, kurus varam klausīties, atbalstīt un priecāties par viņu panākumiem. Pagājušajā gadā, piemēram, balvas ieguva gan Linda Ulāne, gan Ēriks Vilsons, gan citi. Liepājnieki par sevi atgādina katru gadu. Šogad Prozas lasījumos Ventspilī  no Liepājas piedalīsies Ēriks Vilsons, Gundega Rezevska, Iveta Salgrāve, Inga Mastiņa, Sanita Dejus.

Nākamais pasākums būs mājaslapas liepuraksti.lv atvēršana, un tad izvērtēsim situāciju kopkrājuma tapšanā.

Līdz gada beigām ir arī vairākas atzīmējamas jubilejas – gan Andrejam Miglam, gan Modrim Zihmanim. Priecājamies arī par Benitai Laumanei pasniegto Atzinības krustu.

Kurš brīdis kopš stāšanās amatā jums ir bijis saviļņojošākais?
To ir grūti izvērtēt, bet domāju, ka tas varētu būt brīdis, kad mani aicināja vadīt Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu. 7.maijā tas notika tik strauji – nebiju to gaidījusi. Rīgā biju jau pirms pārējiem, un, kad ierados Rakstnieku savienībā, Liepājas biedri paziņoja, ka vēlas mani ievēlēt par nodaļas vadītāju. Tas bija pārsteigums, turklāt notika nevis mūsu sanākšanā, bet Rīgā, kur par šo jautājumu uzreiz balsoja arī visi pārējie. Jutu ļoti labvēlīgo vidi un attieksmi. Tas varētu būt spilgtākais brīdis – pagaidām.