Mūsu pilsētu un citas interesantas vietas apmeklējuši Kurzemes bijušo muižu īpašnieku pēcteči, kas katru vasaru pēc ziemā plānota maršruta apskata Latvijas kultūrvēsturisku objektus.

Šoreiz brauciena dalībnieki pārstāvēja kādreiz, 17. un  18. gadsimtos  Kurzemē pazīstamu, bagātu un politiski ietekmīgu vācu, poļu, zviedru, dāņu un pat angļu pēctečus. „Kultūras tūristi”, kā viņi paši savi dēvēja, pārstāvēja Groothenu, Boltonu, Milleru, fon Klemmu, fon Beku, Kingu, fon Balfuru, Seraphimu, Rauertu, Bimakovu un Hertvigu dzimtas. Šodien šo dzimtu pārstāvji dzīvo Anglijā, Dienvidāfrikā, Austrālijā, Vācijā, Somijā un Krievijā.
Braucienu plānoja un vadīja Viktors Minahins, pēc profesijas matemātiķis un ģimeņu ģeneologs ar dzīvesbiedri, profesionālu Maskavas restauratori Jeļenu Stepanovu. Kurzemē nelielo grupu interesēja Ozolmuiža (Rendas novads) – īpašums, kas līdz 1807. gadam piederējis angļu tirgonim Robertam Kingam. Ozolos ekspedīcijas braucienu atdzīvināja bijušās Kurzemes hercogistes stikla manufaktūras meklējumi un atradumi pie „Ošleju” mājām, kā arī vecās Ozolu kapsētas apmeklējums vareni saaugušajā mežā.
Kuldīgas vecpilsētas apskate daudz redzējušos viesus patīkami pārsteidza ar māju autentiskumu, to vecajām durvīm, dakstiņu jumtiem un kopējo nesteidzīgo, gluži kā hercogu laikos provinciālo nesteidzību. Bahuru un Serafimoviču dzimtām 18. gadsimtā bija piederējusi Padures pils. Arī tās apskate bija iekļauta ceļojuma tūres sarakstā. Atpakaļceļā apskatei apstājās Kazdangā, Snēpeles un Laidu pilīs.
 Ar lielu bijību bijušā birģeļa Johana Šterna (1781.-1833.) un Kristiana Ernsta Brauna (1783.) pēcteči pārkāpa Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas slieksni, jo te tika kristītas vai no šejienes izvadītas pēdējā gaitā visas šo dzimtu atvases.
Kultūras ekspedīcijas pēdējā dienā tika apmeklēta Karosta, kurā kā flotes virsnieki bija dienējuši vairāki dzimtu jaunākie pārstāvji.
Viesi atzinīgi un dāsni novērtēja Liepājas viesmīlību, ieturot maltītes gan „Vecajā kapteinī”, gan „Pastnieka mājā” gan Fonteina kompleksā. Par gidu viņiem kalpoja Gunārs Silakaktiņš.