2011. gada 18. novembris jau iegājis Liepājas vēsturē. Ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi Latvijas dzimšanas diena svinēta Kārļa Zāles laukumā, bet arī tāpēc, ka svinības pulcēja tik daudzus.

Arī koncerts, kurā uzstājās Latvijas Universitātes pūtēju orķestris ar tautas dziesmām un citām populārām melodijām, solisti Baiba Berķe, Nauris Indzeris, Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņi un koris "Laiks", vairumam atnākušo šķita viens no skaistākajiem koncertiem, kāds šādos svētkos Liepājā vispār skanējis. Citiem tomēr ievads, salūtu gaidot, likās par garu un garlaicīgiu. Taču novembris, kas ierasts ir gana bargs un auksts rudens mēnesis, šoreiz izrādīja savu labvēlību pret svinētgribētājiem. Tik tīkamu laiku Latvijas valsts proklamēšanas dienā būs grūti atcerēties. Ne lietus, ne sala, ne miglas un ne Liepājā saimniekojošo jūras vēju.

Spītējot dažādām nebūšanām, ļaužu sirdīs ne tikai bija līksmība un prieks, bet arī tas, ko citādi mēdz saukt par īpašo svētku un lepnuma sajūtu. Visi liepājnieki kopā, ignorējot politikāņu izraisīto spriedzi valsts svētku priekšvakarā, mēģinot apšaubīt latviešu valodas status quo, smaidot, dziedot un sirsnīgi līksmojot, skaidri nodemonstrējuši, cik svarīga mums visiem ir tieši šī diena, tieši mūsu Latvijā un tieši Liepājā. Tik daudz Latvijas karodziņu pie mašīnām, mazie karodziņi bērnu rokās un sarkanbalti sarkano lentīšu simti pie apģērba Liepājā vēl nebija redzēts. Un labi bija manāms, ka nevienam nav svarīgi, kāda ir katra atnākušā liepājnieka tautība, kādā valodā katrs domāja un runāja, jo visi kopā dziedāja Latvijas himnu, izveidojot lielāko dziedātāju pulku Liepājas vēsturē.

Priecīgus svētkus!