Terēze Rozenberga, visiem TV skatītājiem labi pazīstamās balss – Aigara Rozenberga – meita atvedusi uz Liepāju trauslu būtni un izsmalcinātu mākslinieci eksotiskā vārdā – Ivi Derviši.

Albāņu māksliniece, kuras darbus atzinīgi vērtēja uz izstādes atklāšanu sanākušie Liepājas mākslinieki, kā Liene Bernāte un citi, stāsta, ka Latvijā, Rīgā, dzīvo kopš 2016.gada, un mūspusē nonākusi pavisam vienkārši – izgājusi par sievu pie latviešu diplomāta, kurš  savu atvaļinājumu reiz bija nolēmis pavadīt Ivi dzimtenē. Ivi itin brīvi un skaisti runā latviski, lai arī savu uzrunu izstādes atklāšanā galerijā "Romas dārzs" nolasīja. Sarunājoties viņa tomēr labprātāk izvēlas diplomātu valodu – angļu. Tam ir arī attaisnojums – tūlīt pat, augustā, Ivi dosies līdzi vīram uz Baltkrieviju, kur viņu ved diplomāta darbs. Savukārt Ivi draudzene Terēze Rozenberga pārcelsies uz dzīvi Norvēģijā pie sava drauga, taču tas abām netraucē kalt ar mākslu saistītus nākotnes plānus, kas jau nākamgad atkal vedīšot uz Latviju.

Ivi Derviši patīk Latvija un Rīga, sevišķi mūsu dabas skaistums, kas ļoti atšķiras no viņas dzimtās Albānijas. Šeit līdzenumu plašums ļauj tālu redzēt atšķirībā no pašas dzimtenes, kur, piemēram, braucot pa ceļu, skatu aizsedz kalnu grēdas. Arī Rīga Ivi patīk tieši tās daudzo parku dēļ.

Liepājā mākslinieces izstāde skatāma pateicoties draudzenes Terēzes savdabīgajai Ziemassvētku dāvanai, par kuru Ivi saka: "Labākā manā mūžā". Dāvana bija lapiņas, uz kurām viņa uzrakstījusi vairāku pilsētu vārdus. Pilsētu, kurās būs Ivi darbu izstādes, "jo es protu atrast īstos cilvēkus un runāt ar cilvēkiem". Pirms Liepājas Ivi Derviši darbus jau redzējuši mākslas mīļotāji Cēsīs, Rojā, Mērsragā, Lapmežciemā, Ventspilī, Rīgā.

27 gadus vecā Ivi par sevi izstādes atklāšanā stāsta lietišķi un bez liekām emocijām: esmu gleznotāja un grafikas māksliniece no Albānijas, bakalaura un maģistra grādus grafiskajā dizainā un mākslā ieguvusi Tirānas mākslas Universitātē... Vēlāk Ivi pastāsta, ka Tirāna ir lielākā Albānijas pilsēta, kurā dzīvo ap miljons cilvēku, bet valsti, kas aizņem mazāku teritoriju nekā Latvija, apdzīvo 3,5 miljoni iedzīvotāju. Tāpēc brīvā telpa pēc Ivi domām ir vēl viena Latvijas priekšrocība.

Māksliniece stāsta arī par savu izstādi – "Mēs", tās trim daļām "Senatne", kas veltīta Pompeju bojāejai, "Cilvēciskums" – portretiem, kas tapuši pēc atmiņas, ilgojoties pēc dzimtenē palikušajiem tuvajiem cilvēkiem, un trešā daļa – "Haoss" – ir mākslinieces asociācijas par sevi pagātnē, vecāku šķiršanās radītajām sāpēm, kas izmainījušas viņas personību. Vairāk par izstādi – ŠEIT.

Par tehniku, kādā vislabāk patīk strādāt, Ivi saka: "Studiju laikā apguvu dažādas grafikas tehnikas un manu interesi visvairāk piesaistīja monotipija un monoprintēšana. Tomēr, studējot grafiku, priekšroku devu to tehniku izmantošanai, kas veido unikālu attēlu vai pamatu, ko es vēlāk varu tonēt un izvērst tālāk. Man patīk radīt darbu uz papīra, kurā jau iepriekš ir izveidotas tintes pēdas, labāk nekā uz neskartas, baltas lapas. Vienmēr esmu prātojusi, kāpēc dodu priekšroku radīt gleznu uz papīra, kurā jau iestājies haoss, nevis uz tāda, kurā jāsāk viss no sākuma!?"

Izstāde "Mēs" galerijā "Romas dārzs" apskatāma līdz 31. jūlijam.