Realitātes un fantāzijas sintēze, sapņa (a)loģika vai maģiskais reālisms, lielformāta gleznojumi, spilgta mākslinieciskā izteiksme un personība. Šīs noteikti ir vienas no spēcīgākajām un visraksturīgākajām kvalitātēm, kas piemīt māksliniecei Maijai Tabakai un tās gleznieciskajam rokrakstam, kuras daiļrade pārstāvēta arī galerijas "Romas dārzs" kolekcijā.


Maijas Tabakas gleznu centrālā tēma vienmēr pamanās būt cilvēks un tā šķietami hiperreālistiskais atveidojums. Atainojot laikabiedru, vienaudžu, draugu un iedomātu tēlu atveidus, māksliniece vienmēr pamanās veikt ne tikai tehniski meistarīgu portretējumu, bet gleznas saturā iekļaut arī daudznozīmību.


Portreti papildināti ar sirreālām alegorijām un vidi, simbolisku dramaturģiju, kas gleznas skatītājām liek kavēties pie tās un nolasīt darbā iekļauto daudznozīmību kārtu pa kārtai.

Viņas darbi ir kā krāsains, pārsteidzošs un simbolisks ceļojums, kurš vienmēr vilina un liek ļauties. Pati māksliniece reiz atzinusi: "Katru savu gleznu es ieceru kā režisors un meklēju sev "aktierus", kas varētu iznest idejas slodzi".


Arī galerijas kolekcijā mākslinieces daiļradi pārstāvošo darbu, gleznu – "Sieviete" un "Dāma ar pērtiķi" –, kuras šobrīd aplūkojami viesnīcas "Promenade Hotel" pirmā stāva restorānā "Piano", centrā ir kolorīti un pasakaini sieviešu tēli.


Gleznā "Sieviete" māksliniece atveidojusi eleganti tērptas dāmas portretējumu, kura, šķiet lapu ņirboņas, dienas vidus gaismas un paēnas ieskauta, vērotājā raisa viegli romantiskas, smaržpilnas un sievišķīgas asociācijas. Savukārt sievietes atvērtais roku žests varētu vēstīt par vēlmi laisties vieglas un liegas dejas virpulī.


Maija Tabaka "Sieviete".

Turpretim, gleznas "Dāma ar pērtiķi" sižets fokusēts uz kādu nezināmu, īsti līdz galam neizprotamu stāstu, apvienojot saspēli ar dažādu gadsimtu un asociāciju elementiem. Tostarp, grieķu skulptūrām, jaunas sievietes portretējumu izsmalcinātā tērpā ar fazānu spalvām rotātā galvassegā un manāmi pārsteigtu sejas izteiksmi, kā arī gandrīz ironiski vai naivi iedzīvinātu pērtiķīša tēlu gleznas kompozīcijas vidū. Vai māksliniece rotaļājusies ar Ēdenes dārza tematiku vai ironizējusi par tēmu "Kā krupis pārtapa par princi", katram gleznas vērotājam vēstījuma mīklainību ir iespējams izšķirt pašam.


Savu glezniecības stilu Maija Tabaka nostiprinājusi 70. gados, kad viņas daiļradē parādās raksturīgās daudzfigūru kompozīcijas ar tajos iekļautajiem galveno varoņu portretējumiem, detalizētu vides, interjera un kostīmu attēlojumu, kā arī latviskajai pelēcībai neraksturīgu, spilgti krāsainu kolorītu.


Maija Tabaka ir viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotajām. Māksliniece dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā. Pēc Otrā pasaules kara viņas ģimene pārceļas dzīvot uz Rīgu un pēc tēva ierosinājuma uzsāk nodarbības Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā.


1957. gadā iestājās Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā,


un jau tolaik jaunajai Maijai piemita netipisks skaistums savienojumā ar eksotisku ģērbšanās manieri un neatkarīgiem uzskatiem.

Tāpēc ir likumsakarīgi, ka nākas sevi notiesāt uz nemitīgu cīņu par pastāvēšanu valdošā režīma ietvaros. Šo grūtību un klasiska paaudžu konflikta rezultātā māksliniece 1961. gadā tiek izslēgta no akadēmijas. Viņas darbs "Ananāsu ēdāji" pasniedzējus nokaitina ar savādo personāžu radīto noskaņu, figūru pozām, dīvaino apģērbu un sirreālistisko baisumu.


Valdošās "pareizās domāšanas" un izpausmju priekšā šī gleznieciskā izteiksme bija svešāda, biedējoša un neizpratni raisoša.

Tā bija pirmā reize, kad gleznotājai nācās pieredzēt savās gleznās iedzīvināto personāžu psiholoģiskā strāvojuma iedarbību uz skatītājiem. Taču nākamos pāris gadus cenšoties izlīdzināties ar apkārt valdošo sistēmas un izteiksmes ietvaru, un 1965. gadā tam arī izdodoties, Maija Tabaka no jauna iestājas Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru beidz 1969. gadā ar diplomdarbu "Jauno mākslinieku grupas portrets" (vad. Eduards Kalniņš).


Maija Tabaka studiju gados pieder arī tā sauktajai Franču grupai, ko veido Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – domubiedri ar kopīgām interesēm amerikāņu fotoreālisma kultūrā, pop-mākslas izpausmēs, vizionāri pārliecinošā glezniecībā, kā arī Rietumeiropas glezniecības vēsturē. Šajā grupā kopā ar Maiju Tabaku bija arī tādi mākslinieki kā Juris Pudāns, Jānis Krievs, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, vēlāk pievienojoties Miervaldim Polim.


Visā Maijas Tabakas radītajā gleznu pasaulē nebija pilnīgi nekā, ko varētu saistīt ar padomju režīmam "vēlamo" mākslu.


Tēlu uzsvērtais individuālisms, saasinātā Rietumu modes izjūta, neparastais skaistuma ideāls un darbu sakāpinātais psiholoģiskums bija kā izaicinājums PSRS oficiālajiem standartiem.

Taču Maiju pacieta, varbūt arī cenšoties uzturēt priekšstatu par padomju mākslas toleranci. Taču, neskatoties uz visu, viņa kļūst par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedri kopš 1970. gada.


1977. gadā, pateicoties ar Rietumvācijā dzīvojoša latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa iniciatīvai un iegūtajai Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta stipendijai, Maija Tabaka nokļūst Rietumeiropas mākslas metropolē – Berlīnē, kas mākslinieces dzīvē bija ļoti liels pavērsiens. Kopš uzturēšanās Rietumberlīnē un viņas apjomīgās 1979. gada personālizstādes "Maija Tabaka (Riga). Bilder 1962–1978" vācu mākslas kritiķi gleznotāju vēl aizvien dēvē par "paradīzes putnu". Ierodoties tur, Maija atstāja tik lielu iespaidu gan ar personības tēlu, gan spožo glezniecību, ka jauniegūtie draugi viņu bija nosaukuši par "padomju grāfieni". Taču šis posms mākslinieces daiļradē gluži neiezīmēja pilnīgi jaunu sākumu, bet gan nostiprināja mākslinieces spēju apliecinājumu un gleznieciskā rokraksta izkopšanu citā kvalitātē.


Šobrīd Tabakas darbi atrodas Tretjakova galerijā, Pētera Ludviga kolekcijā, Berlīnes Nacionālajā galerijā, kā arī Nensijas un Nortona Dodžu Baltijas mākslas kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbransvikā (ASV).


Tabaka ir ilustrējusi arī bērnu grāmatas: Viļa Plūdoņa "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (1980), Ļeva Tolstoja "Trīs lāči" (1982), Kārļa Skalbes "Ziemassvētki mežā", "Latviešu tautas Brīnumpasakas" kā arī publicējusi rakstus laikrakstos un žurnālos.


2000. gadā māksliniece ir ieguvusi Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā īpašo Kultūras ministrijas (KM) Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu Latvijas mākslā un sasniegumiem starptautiskā kontekstā.


Materiāls sagatavots, izmantojot interneta resursus: rigasgalerija.com, lnmm.lv, diena.lv un delfi.lv.