Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā īpaša vieta atvēlēta mākslas darbiem par Liepājas tematiku. Protams, Liepājas pilsētainava ir iedvesmojusi šeit dzīvojošos māksliniekus un ir daudz interesantu gleznu un grafiku, kurās skatāma Liepājas vide no dažādiem skatupunktiem. Šie darbi ir arī kultūrvēsturiska liecība par pilsētas dzīvi un pārmaiņām tās vaibstos.


Šobrīd viesnīcas “Promenāde" vestibilā skatāms galerijas kolekcijas viens no jaunieguvumiem – 1928. gadā tapusī litogrāfija "Liepāja", kurā


uz Lielās ielas fona, attēlota vienkāršo zvejnieku darbošanās kanālmalā.

Tās autors Jevgeņijs (Eižens) Kļimovs ir izcils krievu izcelsmes mākslinieks, kura dzīve cieši saistīta ar Latviju. Kā liecina viņa paša atstātās atmiņas, bērnībā ar ģimeni dzīvojis arī Liepājā: "...mākslas uztveres līdz 15 gadiem vispār gandrīz nebija.


Mūsu dzīvoklī Liepājā bija krāsaina gleznas reprodukcija, kas attēloja plostniekus vakarā upē uz plosta, kur deg ugunskurs.

Šī reprodukcija bija bezmaksas pielikums žurnālam "Niva". Nekādu citu gleznu uz sienām nebija. Varšavā, uz kuru mēs pārbraucām 1911. gadā, bērnistabā atradās krāsaina gleznas "Ticu" reprodukcija, kas attēloja meiteni, kuras acis bija pilnas asarām un vērstas pret debesīm. Arī šī reprodukcija bija bezmaksas pielikums kādam žurnālam.Lūk, apmēram arī viss, kas attiecas uz mūsu mājokļu daili."


Jevgeņijs Kļimovs dzimis 1901. gada 8. maijā Mītavā (tagad Jelgava) jurista ģimenē. Viņa bērnība aizritēja dažādās Baltijas pilsētās un Varšavā. Skolas laiks pagāja Sanktpēteburgā. Te arī radās jaunā cilvēka interese par mākslu, dzīvojot pie tēvoča, kurš bija studējis Mākslas akadēmijā, apmeklējot muzejus un lasot mākslas vēstures izdevumus. Ģimnāziju viņš beidza dienvidos,


Novočerkaskā, kur, gatavojoties studēt arhitektūru, apmeklēja mākslinieka I. F. Popova zīmēšanas studiju.


1921. gadā Kļimovu ģimene atgriezās Latvijā. Sekojot ģimenes tradīcijām, Jevgeņijs Kļimovs nolēma kļūt par arhitektu, taču to viņam neļāva sliktās latviešu valodas zināšanas. Viņš iestājās Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības darbnīcā pie profesora Jāņa Roberta Tillberga. Jevgeņijs Kļimovs Latvijas Mākslas akadēmiju absolvēja 1929. gadā kā meistarīgs zīmētājs un smalks gleznotājs.


Līdzās mākslinieka darbam Kļimovs strādāja pedagoģijā. Vairāk nekā desmit gadus viņš pasniedza zīmēšanu un mākslas vēsturi Lomonosova (vēlāk – Valdības krievu) ģimnāzijā.


Desmit pirmskara gados Kļimovs izdeva deviņus litogrāfijas albumus.


Daudz spēka mākslinieks veltīja ikonu glezniecībai, seno ikonu pētīšanai un restaurācijai.

Kļimovs veidojis ielu sienas fresku "Trīsvienība" Rīgas Svētā Jāņa priekšteča pareizticīgo baznīcā un mozaīkas tehnikā radījis Jāņa Kristītāja tēlu, kas rotāja Pokrova pareizticīgo kapsētas kapliču.
Kara laikā Jevgeņijs Kļimovs turpināja strādāt mākslas jomā un pasniedza ģimnāzijā. 1944. gadā, saņemot Prāgas N. Kondakova Arheoloģiskā institūta ielūgumu ieņemt ikonu restauratora vietu, mākslinieks pameta Latviju uz visiem laikiem. Apceļojot daudzas Eiropas pilsētas, 1949. gadā viņš kopā ar ģimeni devās uz Kanādu, kur aizvadīja savas dzīves otro pusi.


Ziemeļamerikā Kļimovs turpināja pedagoga un mākslinieka darbu.


Viņa izstādes notikušas Kvebekā, Monreālā, Otavā kā arī ASV un  Eiropā.

Kļimovs ir vairāk nekā 300 publikāciju autors, kuru vidū izceļas 1974. gadā Ņujorkā izdotā grāmata "Krievu mākslinieki".


Par savu daiļradi mākslinieks teicis: "Glezniecība nekad nav bijusi vaļasprieks vai rotaļa, bet gan savu jūtu atklāšana Dieva un dabas skaistuma priekšā, nepieciešamība apzināties savu nacionālo raksturu, savu vēsturisko pagātni. Krievu mākslinieks tic, ka māksla ir saistīta ar tikumību un patiesības slāpēm, ka skaistums, labsirdība un īstenība nevar pastāvēt atsevišķi, katra par sevi, bet gan tikai kopsakarā."


Mākslinieks mira 1990. gada 29. decembrī Ņujorkas štatā, ASV.

Publikācija sagatavota izmantojot Kļimova autobiogrāfiju, kā arī vēsturnieka Aleksandra Malnača publikāciju.