Galerijā "Romas dārzs" skatāma Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) audzēkņu darbu – gleznu, skiču – izstāde "Citāda klusā daba".

Tā veidota no trim sadaļām – pedagogu atlasītie labākie mācību skatēs veidotie darbi, meistarklasē pie franču mākslinieka Silvēra Žarosona  veidotie darbi un – pirmo reizi skolas vēsturē – īpaši izsludinātā glezniecības konkursa darbi. Balvas saņēma gan labāko mācību darbu autori, gan konkursa dalībnieki, un tās dāvāja gan skola, gan galerija, gan LMMDV atbalstītāji – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, SIA "UPTK", "Liepājas enerģija", Kultūras pārvalde.

Kā pastāstīja Iveta Heinacka, LMMDV mākslas izglītības programmu vadītāja radošajā darbā, glezniecības konkurss skolā noticis pirmo reizi, un atsaucība bijusi liela – pavisam konkursā piedalījušies 28 audzēkņi no 1. – 4. kursam. Žūrija, kuru vadīja profesors Aldis Kļaviņš, izvērtējot darbus, par labākajiem autoriem atzinusi Beāti Aizkalni, Ramonu Einštāli, Nikolu Busoti-Uzuliņu un Kati Māliņu. Vērtēšana notikusi katram žūrijas loceklim atsevišķi vērtējot katru darbu, autorus nezinot, un pēc tam saskaitot, kam ticis visvairāk punktu.

Izstādi un sadarbību ar skolu atzinīgi novērtēja gan mākslas galerijas vadītāja Astra Dzērve, gan Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns, norādot, ka izstādē redzamais apliecina mākslas nākotni Liepājā, jo tajā piedalās daudz radošu cilvēku. Konkursu un izstādi uzteica arī mākslinieks Aldis Kļaviņš, atzīstot, ka redzams labs līmenis, neskatoties, no kura kursa kurš autors ir. Pēc Kļaviņa sacītā, šādus konkursus vajadzētu nevis vienu, bet trīs četras reizes gadā, jo tā ir iespēja audzēkņiem "atvērties", parādīt savu atšķirību, savdabību.

Aldis Kļaviņš: "Darbi konkursā bija jāveido patstāvīgi bija milzīga kaudze ar dažādiem sadzīves priekšmetiem, kurai varēja staigāt apkārt, un katrs no dalībniekiem izvēlēties tik priekšmetu, cik viņš grib, un salikt tādā kārtībā, kā viņš grib. Tur tad arī viss atklājas. Atklājas, ko viņš iemācījies teorētiski – kā sakārtot laukumu, tālāk jau domājot, kā es to sakomponēšu, kurā vietā likšu. Daudzas lietas ir jāatceras. Patiesībā tas bija absolūti radošs uzdevums – neviens tev nediktē, ko izvēlēties. Un darbos viss atklājas – ļoti daudzi savā kompozīcijā "pulcinājuši" mūzikas instrumentus. Jūtams arī, kurš jau zina formālo kompozīciju, shēmu. Ko būti gribējies vairāk, un es to jau teicu – konkurss ir tas, kur tu drīksti un kur pat ieteicams atšķirties vienam no otra, kur nevis atcerēties iemācītas gudrības, bet rādīt to, ko tu sajūti uzreiz un tūlīt. Ir lietas, ko var iemācīt, un ir lietas, ko nevar. Es ar visu savu ilggadīgo praksi uzskatu, ka, piemēram, krāsu izjūtas ir diezgan bezcerīgi iemācīt, ja cilvēkam viņas nav. Tāpat ir arī ar tonalitāti – dažam ir ļoti liela cīņa ar to, kas ir gaišāks, kas tumšāks. Ja nav šī kontrasta – gaišāks, tumšāks, vēl gaišāks un vēl tumšāks, un tas viss neapvienojas vienā darbā, tad darbs ir pelēks, vienmuļš."

Galerijas "Romas dārzs" izstādei "Citāda klusā daba" telpas atvēlējusi līdz 21.maijam.