Liepājniece Irina Tīre ir lepna ne tikai par savu atvasi – dziedātāju Igo, bet arī par saviem senčiem. Viens no tiem ir arī Irinas vectēvs, Liepājas ārsts Heinrihs Meija, kurš kopā ar savu kundzi,

Irinas vecmāmiņu Elizabeti, redzams 1882.gada fotogrāfijā, kas iekļauta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) šogad izdotajā enciklopēdiskajā darbā "Drosmīgo vīru laiks”.

Solvitas Smiltenes sakārtotā grāmata stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Latvijā, bet Heinriha Meijas attēls tajā ievietots tāpēc, ka tieši viņš, turklāt uz sava rēķina, izveidoja un apmācīja pirmo brīvprātīgo Liepājas ugunsdzēsēju komandu. Tikai pēc tam, kad dakteris Meija to bija paveicis, viņa iniciatīvu saprata un atbalstīja arī pilsētas varas iestādes.

Grāmatā iekļauts ne tikai šis fotoattēls, bet arī fragmenti no Elizabetes Meijas rakstītās dienasgrāmatas, kurā viņa cita starpā piemin arī vīra gaitas ugunsdzēsēju biedrībā. Interesanti, ka dienasgrāmata, kas rakstīta uz 1904.gadā izdota Liepājas kalendāra baltajām lapām, liktenīgas nejaušības dēļ Irinas Tīres rokās nonāca 2004.gadā, tieši simts gadus pēc tam, kad viņas vecmāmiņa bija to rakstījusi!

Stāstījumu par Liepājas BUB vēsturi papildina ne tikai Heinriha un Elizabetes Meiju fotoattēls, bet arī virkne citu fotogrāfiju un dokumentu, sākot ar BUB 25 gadu jubilejas medaļas attēlu un senām pastkartēm, beidzot ar BUB svētku un ikdienas dzīves atainojumu mūsdienās.

Grāmatā "Drosmīgo vīru laiks” apkopota informācija par Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām visā Latvijā: Abrenes apriņķī, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jēkabpils, Liepājas, Limbažu, Madonas, Ogres, Rīgas, Saldus, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils rajonā kopš to dibināšanas 19.gadsimta 60.gados līdz 2010.gadam.

Grāmatas autore vākusi un apkopojusi materiālus par ugunsdzēsības vēsturi un attīstību vairāku gadu desmitu garumā.

Pētījums tapis pateicoties Eiropas struktūrfondu finansētajam Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības projektam "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darba un ugunsdrošības jautājumu aktualizēšana”.

Grāmatas otru daļu, kas vēsta par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem Igaunijā, sarakstījis igauņu autors Tenu Kīvers, šā projekta koordinators.

Izdoti vairāk nekā 1000 grāmatas eksemplāri, kas nonāks bibliotēkās, muzejos, ugunsdzēsības daļās un pie topošajiem ugunsdzēsējiem Latvijā un Igaunijā, taču tirdzniecībā grāmata nebūs pieejama.

Smiltene savākusi materiālu vēl vienai grāmatai, kas papildinās pirmās tekstu.