Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina kultūras jomas speciālistus un vietējo kopienu pārstāvjus piedalīties Digitālā mantojuma dienā 2025. gada 16. oktobrī Liepājas muzejā. Pasākuma centrā būs Latvijas reģionu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredze, inovācijas un sadarbība, ko veicina Digitālā bibliotēka kā kopīga digitālā kultūras  mantojuma telpa. Diskusijās tiks aplūkoti arī mākslīgā intelekta risinājumi, datu kvalitāte un autortiesību jautājumi, akcentējot kultūras mantojuma ilgtspējas nozīmi Latvijā, informē Karīna Bandere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas  Digitālās attīstības departamenta direktore.


Tiks aplūkoti dažādi kultūras mantojuma digitalizācijas un inovāciju piemēri Latvijas reģionos: Artūrs Žogla no Latvijas Nacionālās bibliotēkas iepazīstinās ar mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām reģionālo televīziju metadatu veidošanā, savukārt Mārtiņš Priedītis no SIA “REVERIE Trading Group” dalīsies ar ētisku pieeju mākslīgā intelekta izmantošanai kultūras mantojuma interpretācijā. Renārs Lipenītis no SIA “Jinns” demonstrēs, kā paplašinātās realitātes risinājumi palīdz atdzīvināt zudušos kultūras mantojuma objektus Zemgalē, bet Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvis Gundars Venens stāstīs par interaktīviem risinājumiem mantojuma uzskaitei un komunikācijai ar sabiedrību. Aizputes muzeja pārstāvji Andris Vasiļevskis un Jolanta Berga dalīsies pieredzē par krājuma digitalizāciju, savukārt Elīna Reinholde no SIA “Studija Lokomotīve” prezentēs reģionālo televīziju video satura digitalizācijas projekta rezultātus.


“Šis pasākums ir dalīšanās pieredzē, mācīšanās vienam no otra un zināšanu apmaiņa. Mēs veidojam Digitālo bibliotēku kā digitālo iespēju telpu, lai kopīgi radītu pieejamu, daudzbalsīgu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras ainavu ,” saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere. “Mēs vēlamies iespējot katra novada mantojuma glabātāju kļūt par aktīviem digitālā kultūras mantojuma dalībniekiem.”


Digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi vairāk nekā 3,8 miljoniem vienību, tostarp attēliem, dokumentiem, periodikai, grāmatām, kartēm, priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem, un tās mērķis ir padarīt Latvijas kultūras mantojumu pieejamu ikvienam.