Turpinot tradīciju Zvaigžņu festivāla laikā laist klajā kādu no latviešu mūzikas ierakstu diskiem, Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) piektdien, 10.martā, prezentēja Jura Karlsona mūzikas albumu "Dzīves un nāves dejas".

LSO valdes loceklis Uldis Lipskis uzsvēra, ka orķestrim ir svarīgi iemūžināt tieši latviešu simfonisko mūziku, turklāt veidojot ierakstus lielos ciklos, kādi bija arī divi "Liepājas koncertu” dubultalbumi, kā Imanta Kalniņa simfoniskā daiļrade.

"Šis ieraksts mums ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis ir pirmais autorieraksts ar Jura Karlsona simfonisko mūziku. Otrkārt, tas saistīts ar orķestra ieceri, sagaidot Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, nonākt pie ļoti nopietnas ierakstu kolekcijas, kas ataino spēcīgākos latviešu simfoniskās mūzikas komponistus,” pastāstīja Lipskis.

Kolekcijas veidošana jau ir sākusies ar tādiem ierakstiem kā Pētera Barisona mūzikas albums, "Zelta mikrofonam” nominētais Gunta Kuzmas pirmais ieraksts ar Liepājas orķestri "Ziedošais jasmīns”, Vestarda Šimkus un Kārļa Lāča kompozīciju albumi.

"Veidojot šādu kolekciju, bez Jura Karlsona mūzikas mēs nekādi nevaram iztikt," uzsver Udis Lipskis. Foto: Jānis Vecbrālis.

"Juris Karlsons ir visu laiku viens no spožākajiem latviešu simfoniķiem, kurš izcili pārvalda orķestra materiālu,” atzina Lipskis.

Nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" vadītājs Egīls Šēfers atzina, ka Karlsona kora mūzika ir ierakstīta, un nupat šādu albumu ierakstījusi arī somu ierakstu kompānija, taču "brīnišķīgā latviešu simfoniķa, kurš mācījies ne pie viena cita, kā pie Jāņa Ivanova” simfoniskās mūzikas albums tapis pirmoreiz.

Egils Šēfers: "Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Liepājas Simfoniskais orķestris šo darbu dara. Šis ir tas laiks, kad mums visiem ļoti patīk šaut salūtus, un spoži koncerti, kā šeit, Zvaigžņu festivālā. Bez tiem nekādi neiztikt, bet tie ir šādi salūti – šodien notiek, rīt parīt vēl atceramies, un pēc tam nekas pāri nepaliek. Mūzika ir netverama māksla, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi veikt šo darbu, atstāt "pēdas sniegā”, un Liepājas orķestris to dara vairāk nekā jebkurš cits kolektīvs Latvijā, un kolekcija, ko orķestris jau tagad atstās, ir vienkārši fenomenāla.”

Albumā iekļauti trīs skaņdarbi: "El Cid. Dzīves un nāves dejas", svīta baletam "Antonija#Silmači" un "Jāzepa vīzijas". Foto: Jānis Vecbrālis.

Pēc Šēfera sacītā, tieši pateicoties šādiem ierakstiem, Mūzikas informācijas centrs saņem nošu pieprasījumus no ārvalstīm – Imanta Kalniņa mūziku grib spēlēt Ekvadorā, Kolumbijā, Nīderlandē, Beļģijā, Kanādā. Lūcijas Garūtas klavierkoncertu – Francijā.

LSO galvenais diriģents Guntis Kuzma uz preses brīfingu bija atnācis ar sveicieniem no komponista, kurš pats nebija varējis ierasties, bet paudis milzīgu sajūsmu par to, kā orķestrim izdevies ierakstīt viņa skaņdarbus.

Guntis Kuzma: "Es teiktu, ka Juris Karlsons ir viens no lielākajiem pašreizējiem latviešu simfoniķiem. Tas, kā viņam skan orķestris, tas, ka viņam ir uzreiz atpazīstama sava krāsa, man ir paticis jau kopš maniem mūziķa sākuma gadiem, un man ir liels prieks, ka tagad jau varu kā diriģents pielikt roku un veidot savas interpretācijas.”

Kā atzina Kuzma, trīs diskā iekļautie darbi parāda ļoti dažādu Juri Karlsonu, un tiem ir dažāds, viens par otru krāšņāks skanējums.

"Man ir liels gandarījums par šo albumu, šobrīd tas ir labākais, kas man ir izdevies,” atzīst Guntis Kuzma. Foto: Jānis Vecbrālis.

Runājot par turpmākajiem ierakstiem, pēc Lipska sacītā, kā pirmais šobrīd orķestrim ir iecerēts dižākais no Liepājas komponistiem – Agris Engelmanis, savukārt Guntis Kuzma plāno trīs lielu Gundara Pones simfonisko darbu ierakstu.