Aktierim Ēvalds Valters, kurš ar pārtraukumiem desmit gadus nostrādāja arī Liepājas teātrī, 2.aprīlī aprit 120.gadskārta, vēsta „Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca".

Ēvalds Valters dzimis 1894.gada 2.aprīlī Planīcas "Egleniekos" (tagad Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads), mežsarga Miķeļa un Annas (dzim. Valters) Šēnbergu ģimenē. Miris 1994.gada 26.septembrī, apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Ēvalds Valters bija aktieris, režisors, tulkotājs, literāts. Talantīgs raksturotājs. No 1912.gada mācījies vakara kursos Rīgā. 1917.gadā strēlnieks, spēlējis 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulka dramatiskajā pulciņā. 1920.gadā Maskavā iestājās teātra studijā "Творчество", kuru vadīja Vahtangovs – te filmējies savā pirmajā kinofilmā "Sargeņģelis" (kr. Ангел-хранитель). No 1920. līdz 1922.gadam aktieris Maskavas Latviešu teātra studijā "Skatuve" un kinoaktieru studijā. No 1923. līdz 1928., no 1930. līdz 1932., no 1934. līdz 1938.gadam Liepājas teātra aktieris un režisors.

Nesaskaņu dēļ ar teātra vadību par atalgojumu 1938.gadā atgriezās Rīgā. No 1928. līdz 1929.gadam Dailes teātrī, 1929. – 1930.gadā Daugavpils teātrī, 1932. – 1934.gadā Tautas teātrī Rīgā. No 1939.gada filmējies. 1940. – 1941.gadā Jelgavas teātra direktors. No 1941.gada atkal Dailes teātra aktieris. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās. Ilgu laiku bija vecākais darbojošais aktieris pasaulē.

Tulkojis lugas un citus tekstus no franču valodas, rakstīja dzeju. 1955.gadā slepeni izsūtījis uz Zviedriju dzejojumu "Rusiāde", parakstītu ar pseidonīmu Ints Baltarājs, ko padomju izlūkdienestam neizdevās atšifrēt. Burātājs — ar savu jahtu "Ragana" burāja pa Lielupi un Rīgas jūras līci līdz pat 50. gadu vidum.

1981.gadā piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks. Bijis Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Rīgas Goda pilsonis.

1988.gada 1. novembrī Rīgas pils tornī kopā ar rakstnieku Albertu Belu pacēlis pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940. gada. Ar savu uzrunu 8. oktobrī atklāja Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongresu. Viens no pirmajiem 1992.gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi. 1993. gadā Aizpores kapsētā iestādījis ozoliņu pie pieminekļa O.Kalpakam.