Piektdien, 22.aprīlī, muzeja lielo izstāžu zāli pārpildīja Dizaina un mākslas vidusskolas pedagogi un absolventi, kas bija ieradušies uz izstādes "90 gadi mākslas" atklāšanu.

Lielākā daļa gan nebija braukuši un nākuši tikai uz šīs retrospektīvas izstādes atklāšanu vai lai apskatītu audzēkņu darbu izstādi skolas izstāžu zālē, vai Liepājas Latviešu biedrības namā iekārtoto vēsturisko fotogrāfiju izstādi par skolas vēsturi. Ar Dizaina un mākslas vidusskolas ievērojamo jubileju saistītu iemeslu, kāpēc atbraukt uz Liepāju vai atnākt uz skolu un muzeju, bija daudz, tajā skaitā, lai piedalītos jubilejai veltītajās diskusijās un absolventu salidojumā.

Portāls lūdza virkni Dizaina un mākslas vidusskolas (iepriekš – Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas) absolventu atbildēt uz jautājumu: "Ko jums devusi skola?"

Baiba Pīra, restauratore: "Lielo skolu, izpratni par mākslu man deva Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļas laiks, bet Liepājas skola ievirzīja pareizajā gultnē."

Laima Kaugure, tekstilmāksliniece: Skola man ir pats pamatu pamats visai dzīvei un arī profesionālajam darbam. Savā laikā ļoti spēcīga, elitāra skola, Tas bija lepnums un prieks, prestižs. Ja tu mācījies Lietišķajā skolā, visi uz tevi skatījās mazliet ar skaudību. Neesmu priecīga par to, kas tagad notiek, kad aiziet uz kaut kādu dizainu. Tai ir jābūt amatniecības skolai, jo amats ir visa pamatu pamats. Pēc tam, Mākslas akadēmijā, būs dizains, būs dažādas izstādes, varēsi sevi tālāk veidot, bet šeit ir jābūt tikai un vienīgi pamatu apgūšanai.

Manā laikā skolā bija ļoti spēcīgi pedagogi: Erna Ošele, skolotāja Jurka, nekad neaizmirsīšu skolotājas Kļujevu, Briedi. Daudzi mani pedagogi bija manas mammas Leonas Kalējas studiju biedri, bet Ošele izaudzināja gan manu mammu, gan mani."

Līga Ķempe, gleznotāja: "Nezinu, ko devusi. Vienkārši mums bija lemts satikties…Nezinu, kurš bija pirmais – vai es skolu atradu vai skola mani, bet, acīmredzot, mēs viena otrai bijām vajadzīgas.

Ivonna Kalita, māksliniece: "Kad es lidoju pāri par okeānu – uz trešajām valstīm, Amerikas Savienotajām valstīm un vēl visādām citām valstīm, parasti ir tādi riebīgi papīri, anketa, kas visiem jāaizpilda – jāraksta, vai tu ved bumbu, vai ieročus, vai esi bijis komunists… Tur ir arī tāds jautājums: kāda ir tava nodarbošanās? Es visu dzīvi esmu varējusi tur ierakstīt: artist (mākslinieks – angl.). Tas ir tas, ko skola man devusi…"

Gints Gabrāns: "Lai atbildētu uz tādu jautājumu, ir jāgatavojas. Tādā ziņā, ka jāatceras. Eglīti es atceros… Eglītis jau brīnišķīgs bija. To uzreiz atceras. Ar savu īpatnējo humora izjūtu. Tas iedeva tādu… Nu, no priecīgās puses par lielām lietām. Tieši, kas uz domāšanu [attiecas]. Radziņu atceras un viņa krievu zīmēšanas skolu. Tas bija pamats, kā pieiet arī citām lietām, jebkuram darbam, detaļām. Tieši kā metode. Nu tas ir tas, kas pirmais ienāk prātā. Daudzkas jau būtu tāds… Ja varētu atvilkt pa tiešo… Pa tiem gadiem jau daudzkas ir pārstrādājies tā, ka nevar atpazīt to pirmavotu."

Sigita Jevgļevska, aktrise: "Ļoti daudz devusi. Liepājas teātra 4.studijai vajadzēja kaut kādu izglītības papīru, un mēs mācījāmies pie Lietišķās mākslas vidusskolas. Mums bija visi mākslas skolas pamatpriekšmeti! Mēs zīmējām pie Alda Kļaviņa, un tagad, kad taisu savus traukus, man ļoti daudzkas ir no tās zīmēšanas – formas, piemēram. Biju ļoti daudz zīmējusi dažādas vāzītes. Alberts Eglītis. Atceros viņa fantastiskās nodarbības, kas vispār atvēra pilnīgi citu skatījumu uz mākslu. Viņš bija unikāla personība – mācēja citiem vizualizēt visu to, ko pats bija redzējis.

Kad sāku strādāt teātrī, bija "labākie aktieri" un "dziedošie aktieri", tagad ir otrādi – jo tu vairāk proti, jo ir labāk. Un arī vizuālā domāšana, tēlainība, teātrī ir ļoti vajadzīga, jo aktierim ir jābūt daudzpusīgam. Tas, ka spēlēju teātrī, dziedu, spēlēju kokli, taisu traukus – tas mani tikai bagātina!"

Andris Vasiļevskis, Sv.Jāzepa katedrāles draudzes administrators: "Patiesībā man mākslas skola ir iedevusi visu, proti, dzīves pamatu. Uz jebkuru lietu, kuru mēs darām, mēs varam skatīties caur kompozīciju, krāsu un formu. Vienalga, ko es daru. Vai esmu daiļdārznieks, vai esmu viesmīlis, visur būs vajadzīga māksla. Šis pamats, ko mums iedod tieši mākslas skola. Par to varu teikt ļoti lielu paldies pedagogiem, ar kuriem man bija paveicies un kuri joprojām ir pedagogi mākslas skolā – gan Smaidai Rubezei, kas tagad ir direktore, bet manā laikā bija Tekstilnodaļas vadītāja, gan Ilzei Akselrodei un Sandrai Zālei-Zālītei."

Portāls jau rakstīja, ka izstādē "90 gadi mākslas" atspoguļota skolas mainība gadu gaitā ne vien saturiski, bet arī stila, izteiksmes veida, materiālu ziņā. Vairākkārt mainījies arī skolas vārds un nodaļu nosaukumi, klāt nākušas jaunas nodaļas, šobrīd – izglītības programmas.

Izstāde dod iespēju izsekot mākslas un dizaina tendencēm dažādos laika posmos, novērtēt to, kas bijis, izvērtēt to, kas skola ir šobrīd, pieņemt jaunus izaicinājumus.

Deviņdesmit gadi ir cienījams gadu skaits. Piedzīvots brīvās Latvijas uzplaukums, kara gadi, pēckara okupācija un Latvijas atdzimšana. Zīmīgi, ka pirmais skolas nosaukums ir bijis Liepājas Daiļamatniecības skola. Daiļie amati visus šos gadus ir bijuši skolas pamatu pamats.

Audzēkņu darbi no skolas fondiem muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18 būs skatāmi tikai līdz 1.maijam. Ieeja izstādē ir bez maksas.