Vides inspektoriem  bieži iznāk sastapties ar atpūtniekiem no Lietuvas, kas nevēlas maksāt par naktsmītnēm, tāpēc cenšas piebraukt pēc iespējas tuvāk jūrai un uzcelt telti.

Arī sodus lietuvieši negrib maksāt, "Rietumu Radio" sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš, raksta LETA.

Kā atzina Maisiņš, lietuviešu atpūtnieki nereti ir nekaunīgāki nekā latviešu. Viņš sacīja, ka neviens lietuvietis vēl nekad nav ieradies uz administratīvās komisijas sēdi, kur tiek pieņemts lēmums par soda apmēru.

Kopumā piekrastes kāpu aizsargjoslas izbraukāšana ar dažādiem transportlīdzekļiem pēdējos gados nav mazinājusies, motociklu un kvadriciklu pēdējā laikā ir kļuvis pat vairāk, sacīja Maisiņš.

"Uzskatu, ka situācija ar katru gadu pasliktinās. It kā ir krīze, bet motociklu un kvadriciklu skaits nav samazinājies, tieši otrādi - pieaudzis," par saviem novērojumiem stāsta Maisiņš, kura darba pienākumos ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uzraudzība.

Kā norādīja inspektors, videi vislielāko kaitējumu nodara tieši kvadricikli un motocikli, kuru vadītājiem "bieži vien ir garlaicīgi braukt pa parastajiem ceļiem, tāpēc viņi tehnikas iespējas pārbauda, piemēram, kāpās, iznīcinot visu, kas būtu jāsargā". Kā uzskata Maisiņš, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās motociklu un kvadriciklu pārvietošanās būtu jāierobežo, jo šie braucamrīki ne vien iznīcina augsnes virskārtu, bet arī rada trokšņus, kas traucē dzīvniekiem putniem un mierīgas atpūtas cienītājiem.

Pagājušajā nedēļā DAP inspektori par pelēkās kāpas biotopu izbraukāšanu Ziemupes dabas liegumā sodījuši divu automašīnu vadītājus, kuri uz jūru bija atbraukuši makšķerēt. Kā informēja Maisiņš, par pārkāpumu katram piemērots 50 latu naudassods.

Aktīvā atpūtas sezona, kā atzina Maisiņš, slikto laika apstākļu dēļ šogad vēl pa īstam nav sākusies un līdz ar to pārkāpumu vēl nav daudz. Karstākais darbalaiks inspektoriem ir vasaras otrā puse, kad pārbaudēs viņi dodas gandrīz katru nedēļas nogali. Maisiņš arī norādīja uz nelielo inspektoru skaitu, kas kontrolē situāciju piekrastē, kā arī, viņaprāt, sadrumstaloto un nepilnīgo kontroles mehānismu.