"Vai varat painteresēties, kas notiek, vai pareizāk, kādēļ ne kas nenotiek ar Liepājas ezera attīrīšanu? Ar ko nodarbojas ezera apsaimniekotāji? Kurš ir ieinteresēts noteikt ezeram visus daudzos liegumus? Vai tiešām ezers jāaizaudzē ar "puķītēm" un jāizveido purvs?" – portālam irliepaja.lv raksta liepājnieks Zigmunds Smirnovs.

Sazinoties ar pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Vides aizsardzības vecāko speciālisti Ritu Emsiņu, portāls noskaidroja, ka šogad Liepājas ezerā ūdensaugu izpļaušanas darbi tika uzsākti 21. septembrī, un tas tiek darīts projekta "Liepājas ezera eitrofikācijas samazināšanas pasākumu īstenošana" ietvaros.

Pļaušanas darbi ezerā turpinās un tos plāno turpināt līdz novembra vidum vai kamēr sāksies sals.

Līdz pagājušai nedēļai uz attīrīšanas iekārtām izvestas 3,5 t niedres.

Kā pastāstīja Emsiņa, kopš 2018. gada katru gadu tiek veikti Liepājas ezera uzturēšanas darbi, kā arī tiek veikta ūdensaugu izpļaušana laivu ceļa robežās virzienā no Liepājas ezera ziemeļdaļas līdz Liepājas pilsētas (Dienvidkurzemes novada) administratīvajai robežai. Nopļautie ūdensaugi tiek savākti un izvesti utilizācijai ārpus Liepājas ezera teritorijas. Tie tiek nogādāti uz Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtām un tiek izmantoti komposta sagatavošanai.

Ūdensaugu izpļaušana var tikt veikta no 1. augusta vai vasaras otrajā pusē (no augusta, kad jūras ūdensgundegai veidojas balti, labi pamanāmi ziedi) līdz brīdim, kad uz Liepājas ezera ir izveidojusies ledus sega, vai bezledus periodā līdz 14. martam.

Ezers un apkārtējās pļavas ir iekļautas dabas liegumā "Liepājas ezers" un ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama "Natura 2000" teritorija, jo ir nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas un caurceļošanas vieta.

Liepājas ezera aizsardzību regulē:
- Dabas aizsardzības plāns, kas izstrādāts, lai saglabātu teritorijas bioloģiskās vērtības – Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus, putnus, zivis, zīdītājus, bezmugurkaulniekus, augus un tiem raksturīgās sugas, kā arī, lai sabalansētu starptautiski nozīmīgas putnu vietas saglabāšanu ar ilgtspējīgu rekreatīvo resursu izmantošanu.
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem"
- Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas dabas liegumā "Liepājas ezers" pasākumu plāns 2020.-2025. gadam.

Pateicoties tam, ka šajā vasarā nebija stipri vējainas dienas un ieplūda maz jūras ūdens,

Liepājas ezerā izveidojās piemēroti augšanas apstākļi īpaši aizsargājamai sugai – jūras ūdensgundegai Battrachium baudotii.

Bez Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojuma vai atļaujas Liepājas ezerā nedrīkst notikt nekādi apsaimniekošanas vai ūdens zāļu pļaušanas darbi.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanu veic Dabas aizsardzības pārvalde. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz un anulē atļaujas, kā arī aptur to darbību, sniedz atzinumus un saskaņojumus dabas aizsardzības jomā, Kurzemes reģionālā administrācija ir Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālā struktūrvienība.

Plašāku skaidrojumu par Liepājas ezeram uzliktajiem dabas liegumiem var gūt Dabas aizsardzības pārvaldē.