Liepājas vecākā kapsēta – Vecie kapi Kaiju ielā glabā tik daudz Liepājas kultūrvēstures liecību, ka to sakopšanai vajadzētu ķerties klāt ar lielu pietāti, uzskata daudzi liepājnieki.

Kapsētu pārvaldes uzsāktā teritorijas sakopšana, aizvācot apgāztos vai apkritušos kapu pieminekļus un granīta stabiņus un sarindojot tos vienā kapsētas malā gar žogu, vairāk līdzinās vandalismam, uzskata biedrības "Optimistu pulks" dalībnieki, kuri savas vadītājas Skaidrītes Solovjovas aicināti, spītējot bargajam salam, otrdien, 7.februārī, bija pulcējušies Vecajos kapos. Tā uzskata arī Kristīne Dzelme, kura janvāra nogalē sociālajā tīklā facebook.com aizsāka diskusiju par pēdējā pusotra mēneša notikumiem Vecajos kapos, kad kapakmeņu pārvietotāji atkal sarosījušies.

Kapos sapulcējušos "Optimistu" vidū bija arī vairāki cilvēki, kuru piederīgie atdusas šajā kapsētā. Viens no tādiem cilvēkiem ir foto māksliniece Irina Tīre, kura ne tikai kopj senču – Meiju dzimtas – kapus, bet, būdama aktīva "Optimistu pulka" dalībniece, savulaik vienpersonīgi panāca, ka pašvaldība atļāvās apturēt Kārļa Gotlība Sigismunda Uliha, viena no Liepājas ievērojamākām pilsētas galvām, kapličas pārvēršanu drupu un gružu kaudzē (tagad tajā savus instrumentus glabā kapsētas darbinieki).

Ar "Optimistu" gādību izveidota arī piemiņas vieta Liepājas pazīstamākajam arhitektam Maksam Paulam Berči, kura kapavietu "aizslaucīja" padomju gados, kad tika būvēta Liepājas TEC. Diemžēl veiksmīgs nav bijis arī tirgotāju Stinci ģimenes skaistās "mūža mājas" liktenis (to projektējis Berči), kurai pirms vairākiem gadiem uzlikt jumtu, krustu un aizmūrēt plaisu sienā pašvaldība saņēmās tikai pēc neatlaidīgiem "Optimistu" lūgumiem un atgādinājumiem. Rundāles pilī joprojām atrodas Itālijas marmorā veidotā krāšņā Federiko Fabiani veidotā augšāmcelšanos simbolizējošā skulpturālā grupa, kas agrāk greznoja kapliču. Kā atzina Kapsētu pārvaldnieks Ivo Pavlušenko, ir pienācis brīdis, kad kapliču izpētīt jāaicina būveksperti, jo nav pārliecības, cik tā ir droša, un vai kādu dienu kāds fragments neuzkrīt uz galvas. Pēc tam jau pašvaldība varētu lemt, vai un kā atjaunot vienu no divām pēdējām krāšņajām kapličām, kādu te bijis vairāk nekā desmit.

Savukārt kapu pārzinis Voldis Prancāns joprojām uzskata, ka atjaunota šī kapliča būtu laba vieta, no kurienes izvadīt mirušos, jo tādas vietas Vecajos kapos nav. Šāda ideja Prancānam bijusi jau sen (publiski izteikta pirms desmit gadiem!). Diemžēl tālāk par ideju nav ticis ne pārzinis, ne Kapsētu pārvalde, ne pašvaldība kopumā, kuras priekšsēdētājam Uldim Seskam kapsētas pārzinis pirms vairāk nekā desmit gadiem bija rakstījis vēstuli ar ierosinājumu domei uzņemties šefību par Uliha apbedījumu, jo viņam šeit neviena piederīgā nav. "Vārdos gan atsaucību saņēmu, bet darbos tā arī nekas reāli nav noticis," toreiz atzina Prancāns, un tieši to pašu viņam nāktos teikt šodien, jo savus priekštečus Seska kungs varbūt ir atcerējies tikai kādā no priekšvēlēšanu Lielajām talkām, kad domes darbinieki Vecajos kapos grāba lapas un vāca gružus.

Vecie kapi ir Liepājas senākā kapsēta, kur apbedīšana notikusi jau vismaz kopš 1587.gada, taču ticamāk, ka vēl senāk. Šajā kapsētā atdusas vieta bija rasta nozīmīgākajiem cilvēkiem Liepājas vēsturē – gan Berči dzimtai, pilsētas galvām Uliham un Teodoram Breikšam, tirgotājiem un filantropiem, pilsētas bāreņu patversmes izveidotājiem Antonam Vitem un Joahimam Lorencam Hikam, un vēl daudziem citiem. Ir pat versija, ka tur ticis apglabāts barons Manteifelis.

Dabas draugs un novadpētnieks Andris Maisiņš uzskata, ka Vecie kapi būtu jāpasludina par neaizskaramu kultūrvēstures pieminekli un jācenšas saudzīgi un ar pietāti tos sakārtot, nepazaudējot vairs nevienu no kapu pieminekļiem, kas vēl saglabājušies, un atjaunojot abas palikušās kapličas.

Arī Irina Tīre saka: "Es justos pagodināta, ja manu tuvinieku kapavietas tuvumā joprojām atrastos tas skaistais melnais marmora kapu piemineklis, kas tur pirms dažiem gadiem vēl bija..." Diemžēl nav vairs ne šī, ne daudzu citu kapakmeņu un pieminekļu, daļa no kuriem tagad sarindoti kapsētas žogmalē. Šos kapakmeņus vajadzēja atstāt turpat, kur tie bija, tikai piecelt un novietot taisni, bet granīta stabiņus, kas kādreiz iežogoja kapavietas, varēja izvietot, piemēram, gar celiņiem, tāpat te noderētu kāda norāde uz Uliha un Stinci kapličām un Berči piemiņas vietu, uzskata ilggadējā optimiste.

Kapsētu pārvaldnieks un kapu pārzinis "Optimistu pulkam" solīja domāt, ko darīt, un rosināt arī pašvaldību iesaistīties Veco kapu saglabāšanā. Savukārt Kristīne Dzelme atgādināja, ka pašvaldības pienākums, kas noteikts ar likumu, ir "[..] rūpēties par agrāk nopostīto vai nekopto apbedījuma vietu atjaunošanu un labiekārtošanu, nepieļaut kapu un kapu pieminekļu apgānīšanu [..]"