Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2019.gadā Kurzemes reģionā nedaudz pieaudzis kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā arī uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem, bet samazinājies maldinošu izsaukumu skaits, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēkos palielinājies bojā gājušo skaits, bet samazinājies cietušo un izglābto skaits.
"Aizvadītais 2019.gads izsaukumu jomā Kurzemē drīzāk vērtējams negatīvi, jo pieaudzis ugunsgrēkos bojā gājušo skaits un kopējais izsaukumu skaits. Tas ļauj secināt, ka iedzīvotāji nepietiekami rūpējas par savu drošību un mūsu darbs prevencijas jomā ir jāturpina, lai iedzīvotāji kļūtu zinošāki. Arī izvērtējot apstākļus, kādos gājuši bojā cilvēki, jāsecina, ka visbiežāk iemesls traģiskiem ugunsgrēkiem vēl joprojām ir cilvēku neuzmanība, turklāt lielākoties šie ugunsgrēki norisinājušies nelielās platībās. Šādu nelielu ugunsgrēku traģiskās sekas varēja novērst, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdina par ugunsgrēka izcelšanos,” skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris pulkvežleitnants Vilnis Bents.

Kurzemē nedaudz palielinājies izsaukumu skaits

2019.gadā VUGD Kurzmes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 2213 notikumiem, no kuriem 1077 bija ugunsgrēki, 774 glābšanas darbi, bet 288 izsaukumi bija maldinājumi. Ugunsgrēku un glābšanas darbu skaits bija nedaudz lielāks kā 2018.gadā. Aizvadītajā gadā arī dzēsti 74 meža ugunsgrēki, kas ir par 17 ugunsgrēkiem vairāk nekā 2018.gadā.
 
Pieaudzis ugunsgrēkos bojā gājušo, bet samazinājies – cietušo un izglābto skaits
Aizvadītajā gadā Kurzemē ugunsgrēkos gāja bojā 13 cilvēki, kas ir par 10 cilvēkiem vairāk nekā 2018.gadā. Ugunsgrēkos cietušo skaits samazinājies – no 42 cietušajiem 2018.gadā līdz 34 cietušajiem 2019.gadā. Samazinājies arī ugunsgrēkos izglābto skaits – no 31 izglābtā 2018.gadā līdz 25 izglābtajiem 2019.gadā.
 
Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Aizputes, Kuldīgas, Saldus (2), Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas (5) un Ventspils pilsētās. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums ir 62 gads. Šo traģisko ugunsnelaimju cēloņi ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī bojājums elektroierīcē, apkures ierīcē un nepareiza apkures ierīces ekspluatācija.

Samazinājies ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās
Salīdzinot ar 2018.gadu, 2019.gadā samazinājies ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās, bet nedaudz palielinājies - publiskās ēkās un ražošanas objektos. No viena 2018.gadā līdz septiņiem notikumiem 2019.gadā palielinājies ugunsgrēku skaits noliktavās. Aizvadītā gada sausā pavasara ietekmē pieauga kūlas un meža ugunsgrēku skaits. Pozitīvi vērtējams tas, ka aizvadītajā gadā nedaudz samazinājies ugunsgrēku skaits nedzīvojamās ēkās un izgāztuvēs, atkritumu konteineros.
 
Kopumā Latvijā 2019.gadā samazinājies gan izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, gan arī tajos bojāgājušo skaits, bet izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem palielinājies. 2019.gadā visā Latvijā VUGD reģistrējis 20 415 izsaukumus, no tiem 8985 bija uz ugunsgrēkiem, 776 uz meža ugunsgrēkiem, 7176 uz glābšanas darbiem, savukārt 3478 no izsaukumiem bija maldinājumi.